Zīle: “Moneyval” paspārnē Latvija ierindota starp virkni valstu ar gauži apšaubāmu reputāciju 0
Autors: Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa
Eiropas Parlamentā pieņemtais ziņojums par nodokļu apiešanu, kam biju ēnu referents, ir svarīgs solis uz priekšu, jo beidzot norāda gan uz “zelta vīzu” bīstamību, gan pauž bažas par Krievijas naudas ietekmi Eiropā, taču reizē negrib atzīt ne naudas atmazgāšanas sistēmisko problēmu, ne arī piekrist ieteikumam, ka visām ES valstīm jābūt vienas, proti, Finanšu darījumu darba grupas (angl. FATF), paspārnē.
Ziņojumā par finanšu un nodokļu apiešanas pārkāpumiem tiek skaidri pausta nostāja par Krievijas naudas bīstamo ietekmi uz Eiropas drošību un stabilitāti, kā arī faktu, ka caur Eiropas bankām ticis “atmazgāts” kapitāls, kas saistīts ar Krievijas “valdošajām elitēm”.
Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, lai arī novēloti, EP tomēr atzīst t. s. “zelta vīzu” problēmu Eiropas Savienībā. Šo programmu ietvaros trešo valstu pilsoņi apmaiņā pret bieži vien necaurspīdīgām investīcijām iegūst uzturēšanās atļauju vai pat pilsonību kādā no dalībvalstīm.
EK faktiski bija spiesta beidzot atzīt, ka šāda veida atļaujas ir veicinājušas organizēto noziedzību visā Eiropā. Ziņojumā ne vien tiek apšaubīta šo “vīzu” pievienotā vērtība pašām dalībvalstīm, bet arī uzsvērts to risks Eiropas pilsoņiem un kopējai drošībai.
Tāpat tiek atzīmēts fakts, ka daudzas no šīm shēmām aktīvi izmanto Krievijas pilsoņi un ka tās var izmantot tie, kuri pakļauti sankcijām saistībā ar nelegālo Krimas aneksiju.
Pozitīvi vērtējams arī labojums, kurš ierosina noteikt, ka “ikvienam subjektam, kas veido ārzonu (t.i., ofšoru) struktūras, jāsniedz kompetentajām iestādēm pamatoti iemesli, kādēļ tas tiek darīts, lai garantētu, ka ārzonu konti netiek izmantoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas.”
Žēl gan, ka EP “Jaunās Vienotības” frakcija visi kā viens balsoja pret šo ierosinājumu. Vienlaikus gandarījums, ka EP atzīst nepieciešamību dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem (FIU) ciešāk sadarboties.
Tomēr pieņemtajā redakcijā ir arī trūkumi. Ir pareizi uzsvērts, ka ES ir jārunā vienā balsī minētajā FATF darba grupā.
Tomēr tika noraidīts labojums, kurš norāda, ka daļa ES valstu, tostarp Latvija, nemaz nav FATF paspārnē, bet gan t.s. “Moneyval” apakšstruktūrā. Šāda attieksme parāda EP divkosību.
No vienas puses, mēs gribam runāt vienā balsī, no otras – neatzīstam, ka daļai dalībvalstu nemaz nav tiesību uz šo balsi.
“Moneyval” paspārnē Latvija ierindota starp virkni valstu ar gauži apšaubāmu reputāciju. Var teikt – esam tādā kā otrajā līgā.
FATF dalībvalstis savukārt pārsvarā ir rietumvalstis, kurās, starp citu, nereti arī mūsu “priekšmazgāšanas” režīmā attīrītā nauda nonāk jau uz “galveno” mazgāšanas ciklu. Latvijai vēl ir daudz svarīgu mājas darbu, tostarp tie, kurus nosaka “Moneyval”.
Vilcināties nedrīkst.
Tomēr vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi, lai visas ES valstis, uz kurām jau tagad attiecas daudz stingrāki noteikumi finanšu kontroles jautājumos, būtu zem viena – FATF – finanšu darījumu darba grupas jumta, tajā skaitā arī Latvija.
