Mūzikas skolotāju asociācija atbalsta prasību saglabāt valsts apmaksātu mūzikas novirzienu skolās 1
Mūzikas skolotāju asociācija atbalsta “ManaBalss” platformā virzītās iniciatīvas prasībai saglabāt valsts apmaksātu mūzikas novirzienu skolās, liecina informācija platformas mājaslapā.
“Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas (LVIIMSA) valdes vārdā apstiprinu, ka mēs neatbalstām šo IZM iniciatīvu un piekrītam, ka, ja šīs autorprogrammas netiks apmaksātas no valsts budžeta, tām arī nebūs iespējama valsts uzraudzība un virzība uz attīstību.”
Tā, jautāta pēc komentāra par IZM plānu no 2020. gada 1. septembra vairs neapmaksāt autorprogrammas skolās no valsts budžeta, ManaBalss.lv raksta Rīgas Starptautiskās skolas mūzikas skolotāja un LVIIMSA valdes locekle Rūta Kanteruka.
Viņa norāda, ka Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas (EAS) valde gatavo vēstuli LR IZM, kurā ieteiks nemainīt esošo modeli.
“Es personīgi esmu nupat atgriezusies no 27. EAS/ISME reģionālās konferences Malmē, Zviedrijā, (15.-18. maijs). Kā dalībnieki tur piedalījās arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedras mācībspēki – I. Nelsone, I. Vilde, L. Batņa, E. Vītols, kas manis teikto var apstiprināt,” raksta R. Kanteruka.
“Kolēģi no visas Eiropas, kas 2018. gadā piedalījās 26. EAS konferencē Latvijā, Jelgavas 4. vidusskolā, kas ir viena no šīm apdraudētajām skolām, vienbalsīgi atzina Latvijas mūzikas izglītības augsto profesionālo līmeni, apbrīnoja koru sniegumu un mūsu mūzikas izglītības kvalitāti,” turpina Rūta Kanteruka.
LVIIMSA valdes locekle norāda, ka daudzās Eiropas valstīs mūziku skolās māca vispārējo priekšmetu skolotāji, mūzikas stundu skaits ir ļoti samazināts vai tās nenotiek vispār. Šāda situācija ir gan Portugālē, kur mūzikas stundas skolā ir tikai 5. un 6. klasē, turklāt to pasniedz klases audzinātājs. Citu priekšmetu skolotāji mūziku pasniedz arī Kiprā, Šveicē, Ukrainā, Francijā.
Turpretī, piemēram, Slovēnijā tiek rīkota mūzikas olimpiāde un notiek eksāmens mūzikā, Lietuvā ir divas mūzikas stundas nedēļā līdz 4. klasei, viena – līdz desmitajai klasei, un tikai vidusskolā mūzika kļūst par izvēles priekšmetu. Līdzīga situācija arī Igaunijā.
“Kā redzat, līdz šim mums ir izdevies nosargāt mūzikas stundas Latvijā – gan stundu skaitu, gan faktu, ka mūziku Latvijā var mācīt tikai profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs, lai gan ir bijuši centieni to mainīt,” raksta R. Kanteruka. “Mūzikas novirziena skolas manā izpratnē ir ideāls vispārējās izglītības modelis.”
Noslēgumā viņa piebilst, ka LVIIMSA rīko Latvijas Mūzikas olimpiādi, kurā piedalās skolēni no visas Latvijas, taču mūzikas novirzienu skolu dalībnieki ļoti bieži ir laureātu vidū, tāpat pārliecinoši pārstāv Latviju arī starptautiskās mūzikas olimpiādēs.
Patlaban par atbalstu mūzikas virziena saglabāšanai skolās nobalsojusi 1770 cilvēki.
