“Nākamgad došot ziņu!” Pēc insulta un vairākām operācijām pacientei uz rehabilitāciju rindā jāgaida divus gadus 0
Latvijas veselības aprūpē rindas jau gadiem ir viena no problēmām, ar kuru nākas saskarties ne vienam vien pacientam. Vizīte pie speciālista, izmeklējums, operācija vai rehabilitācija – līdz nepieciešamajam pakalpojumam dažkārt nākas gaidīt mēnešiem, bet atsevišķos gadījumos pat gadiem. Arī 2026. gadā veselības aprūpes pieejamība un rindu mazināšana ir viena no nozares prioritātēm.
Bet, kamēr situācija nav sakārtota, pacientiem joprojām jāpacieš ilgā gaidīšana rindās. Ar to saskārusies arī LA.LV lasītāja Laine, kura redakcijai raksta: “Pēc pusgada gaidīšanas rindā pie rehabilitologa vēlējos pierakstīties uz rehabilitāciju Vaivaru dienas centrā. Rezultātā pagājušogad neuzņēma pat rindā. Šogad uzņēma rindā, taču, kad painteresējos kad, atbildēja, ka nākamgad došot ziņu. Man ir veikta gan muguras, gan ceļa operācija, kā arī pārciests insults. Visos ārstu atzinumos ir ierakstīts, ka nepieciešama rehabilitācija sanatorijas apstākļos. Diemžēl netieku nekādos.”
Lai skaidrotu situāciju, redakcija sazinājās ar Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” Ārstniecības departamenta vadītāju Inesi Švarcu.
Aptuvenais gaidīšanas laiks
Švarca skaidro, ka valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību ietekmē vairāki faktori – piešķirtā valsts finansējuma apjoms, pacientu skaits rindā jeb pieprasījums pēc pakalpojuma, speciālistu pieejamība, kā arī konkrētās rehabilitācijas programmas kapacitāte. Viņa uzsver, ka medicīniskajā rehabilitācijā nav vienas kopīgas rindas visiem pacientiem – rindas tiek veidotas atsevišķi katram pakalpojumam atbilstoši valsts noteiktajai kārtībai. Pacienti tajās tiek reģistrēti, ņemot vērā rehabilitācijas posmu un medicīnisko prioritāti, ko nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.
Pēc “Vaivaru” sniegtās informācijas, uz 2026. gada 1. augustu NRC “Vaivari” ambulatorās klīnikas dienas stacionārā pieaugušajiem akūtā un subakūtā rehabilitācijas posmā gaidīšanas laiks bija līdz četriem mēnešiem. Savukārt pacientiem ar hroniskiem jeb ilgstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem pakalpojuma gaidīšanas laiks sasniedza līdz vienam gadam un astoņiem mēnešiem jeb aptuveni 20 mēnešiem. Šis gaidīšanas laiks ir aptuvens un var mainīties atkarībā no pacientu plūsmas, konkrētās rehabilitācijas programmas un speciālistu pieejamības.
Švarca atzīmē, ka gaidīšanas ilgums var atšķirties arī dažādās NRC “Vaivari” klīnikās. Piemēram, Rīgas ambulatorajā klīnikā 1. augustā pacientiem akūtā rehabilitācijas posmā pakalpojums bija pieejams bez gaidīšanas, subakūtajā rehabilitācijas posmā gaidīšanas laiks bija līdz vienam mēnesim, bet pacientiem ar hroniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem – līdz 16 mēnešiem.
Kādi ir iemesli garajām rindām?
Vienlaikus Švarca norāda, ka garo rindu veidošanos vispirms ietekmē valsts piešķirtais finansējums, kā arī lielais pieprasījums pēc medicīniskās rehabilitācijas, speciālistu pieejamība un rehabilitācijas programmu ilgums un intensitāte. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka pacienti rindā tiek iedalīti atbilstoši rehabilitācijas posmam.
Akūta rehabilitācija tiek sākta pēc iespējas drīz pēc pēkšņas saslimšanas, traumas, operācijas vai būtiska veselības stāvokļa pasliktinājuma. Tā var notikt vienlaikus ar akūtā stāvokļa ārstēšanu, jo savlaicīga rehabilitācija šajā posmā ir īpaši būtiska komplikāciju novēršanai un funkcionālo spēju atjaunošanai
Subakūta rehabilitācija seko pēc akūtās ārstēšanas posma, kad pacienta veselības stāvoklis jau ir medicīniski stabils, taču vēl nepieciešama savlaicīga un intensīva rehabilitācija. Šajā grupā var būt, piemēram, pacienti pēc nesena insulta, infarkta, operācijas vai traumas.
Savukārt hronisku jeb ilgstošu funkcionēšanas ierobežojumu rehabilitācija nepieciešama pacientiem, kuriem funkcionēšanas traucējumi saglabājas ilgstoši. Šādos gadījumos rehabilitācijas mērķis var būt pacienta spēju uzlabošana vai saglabāšana, komplikāciju mazināšana un iespējami lielākas patstāvības nodrošināšana ikdienā.
Pacienta rehabilitācijas posmu un prioritāti fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts nosaka, izvērtējot laiku kopš saslimšanas, operācijas, traumas vai slimības paasinājuma, pacienta funkcionēšanas ierobežojumus, veselības stāvokļa stabilitāti, rehabilitācijas potenciālu un iespējamo risku, ja rehabilitācija netiek sākta savlaicīgi.
Līdz ar to vietu rindā nenosaka tikai pieteikšanās datums. Pacientiem akūtā un subakūtā rehabilitācijas posmā pakalpojums nepieciešams noteiktā laikā, lai novērstu neatgriezeniskus funkcionēšanas ierobežojumus, tādēļ viņiem saskaņā ar likumu tiek noteikta augstāka medicīniskā prioritāte. Savukārt pacientiem ar ilgstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem gaidīšanas laiks var būt būtiski ilgāks, norāda Švarca.
Kādi risinājumi?
Runājot par iespējām samazināt rindas, Švarca pauž, ka NRC “Vaivari” regulāri izvērtē pacientu plūsmu, speciālistu noslodzi un pakalpojumu organizēšanu dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās. Tomēr būtiska valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu rindu samazināšana ir cieši saistīta ar rehabilitācijai piešķirtā valsts finansējuma apjomu, kā arī reizēm ar kvalificētu speciālistu pieejamību konkrētā specialitātē.
Vienlaikus pacientiem ir iespēja rehabilitāciju saņemt arī par saviem līdzekļiem. Maksas pakalpojumiem ir atsevišķa pieejamība, un atkarībā no izvēlētās rehabilitācijas programmas un speciālistu noslodzes tos parasti iespējams saņemt ievērojami ātrāk nekā valsts apmaksātos pakalpojumus. Par konkrētā pakalpojuma pieejamību un izmaksām pacienti aicināti interesēties NRC “Vaivari” reģistratūrā.
Savukārt informāciju par valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību un rindām dažādās ārstniecības iestādēs iespējams iegūt Nacionālā veselības dienesta vietnē rindapiearsta.lv.
