“Vīrieši dakteri mani kaunināja un teica – ja sāp, nevajag taisīt bērnu!” Atklājas satraucoši stāsti par mediķu attieksmi pret pacientiem 8
Vēršanās pēc medicīniskas palīdzības daudziem cilvēkiem jau tā ir emocionāli grūts solis – īpaši gadījumos, kad nav skaidrs, cik nopietna ir problēma. Taču pacientu pieredzes liecina, ka dažkārt tieši mediķu attieksme var kļūt par iemeslu, kāpēc cilvēki nākotnē vilcinās meklēt palīdzību.
Sociālajos medijos diskusiju izraisījis kāda vīrieša stāsts par pieredzi slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Viņš raksta, ka tur nogādājis cilvēku ar pietūkušu un sāpīgu pirkstu, kuru tikai ar grūtībām izdevies pierunāt doties pie ārsta.
“Vai jums liek būt riebīgiem pret cilvēkiem?” jautā Miks. Viņš norāda, ka pirmā ārste pat neesot apskatījusi pirkstu, bet sarunā ar kolēģēm izteikusi pieņēmumu, ka problēma, iespējams, radusies pēc “kāda kreisā manikīra”.
Miks uzsver, ka šāda attieksme var atturēt cilvēkus no savlaicīgas palīdzības meklēšanas. “Ļoti daudzi cilvēki ievelk savas kaites vai sāpes tieši tāpēc, ka bail, ka tiks nosodīti vai izsmieti.”
Pacienti dalās ar līdzīgu pieredzi
Komentāros daudzi cilvēki dalījās savā pieredzē, norādot, ka nejūtīgu vai nievājošu attieksmi no medicīnas personāla esot piedzīvojuši arī paši.
Kāda komentētāja stāsta, ka viņu slimnīcā nogādājuši ar neatliekamo palīdzību stipru galvassāpju dēļ, taču viņai jautāts, vai pirms tam nav mēģinājusi iedzert pretsāpju zāles. Vēlāk izrādījies, ka iemesls bijis meningīts.
Arī citi komentētāji dalījās pieredzē par uzņemšanas nodaļām Rīgā un citviet Latvijā, īpaši izceļot gadījumus, kad pacienti jutušies neuzklausīti vai pazemoti.
“Nācās pāris dienas atpakaļ saskarties ar Stradiņu uzņemšanu. Tik rupju un neatsaucīgu attieksmi sen nebiju saņēmusi,” raksta kāda sieviete, piebilstot, ka cer – tā bijusi tikai neveiksmīga sakritība.
Diskusijā iesaistījās arī cilvēki no medicīnas vides. Daži norādīja uz milzīgo slodzi, ar kādu ikdienā saskaras uzņemšanas nodaļu darbinieki.
“Pēc nedēļas darba uzņemšanā visi no jums kļūs rupji,” ironiski raksta kāds komentētājs.
Tomēr citi mediķi nepiekrīt, ka liela slodze varētu būt attaisnojums neiejūtīgai attieksmei: “Es pa 15 mēnešiem rupja tur nekļuvu.. 🙂 pret visiem izturējos vienādi. Pat pret garā vājajiem necilā paskatā skartajiem…”
Ieskats plašākā diskusijā:
Mediķu trūkums kļūst par vienu no lielākajiem veselības aprūpes izaicinājumiem
Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar kvalificētu speciālistu trūkumu – īpaši trūkst ārstu, māsu, ārstu palīgu un citu ārstniecības personu. Veselības ministrija atzīst, ka cilvēkresursu nodrošinājums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
Kāpēc rodas mediķu trūkums?
Eksperti un nozares pārstāvji izceļ vairākus iemeslus:
1. Novecojošs ārstniecības personu sastāvs
Daļa mediķu tuvojas pensijas vecumam, bet jauno speciālistu skaits nav pietiekams, lai pilnībā aizstātu aizgājušos.
2. Darbs ar augstu slodzi un izdegšanas risks
Mediķiem bieži jāstrādā virsstundas, vairākās darbavietās vai paaugstinātas intensitātes apstākļos.
3. Atalgojuma un darba apstākļu jautājums
Lai gan algas veselības aprūpē pēdējos gados ir palielinātas, daudzi speciālisti joprojām izvēlas darbu ārvalstīs vai privātajā sektorā.
4. Reģionu problēma
Ārpus Rīgas slimnīcām un ārstniecības iestādēm ir īpaši grūti piesaistīt speciālistus. Daudzviet trūkst ģimenes ārstu, speciālistu un aprūpes personāla.
Kā tas ietekmē pacientus?
Personāla trūkums var nozīmēt:
-garākas rindas pie speciālistiem;
-ilgāku gaidīšanu uz izmeklējumiem;
-lielāku slodzi esošajiem mediķiem;
-risku, ka atsevišķi pakalpojumi reģionos kļūst grūtāk pieejami.
Tieši pārslodze bieži tiek minēta arī kā viens no iemesliem, kas var ietekmēt pacientu pieredzi slimnīcu uzņemšanas nodaļās – mediķiem vienlaikus jāapkalpo liels pacientu skaits un jāpieņem ātri lēmumi sarežģītās situācijās.
