Kā dati nonāk krāpnieku rokās? 0
Krāpnieki iegūst personas datus galvenokārt divos veidos. Viens no tiem ir saistīts ar datu pirkšanu un pārdošanu, kas tiešām var tikt iegūti dažādos veidos. Piemēram, izmantojot ļaunatūras (datorvīrusus), lai zagtu datus no iekārtas lietotāja.
Tāpat datu ieguve var būt saistīta ar datu noplūdēm no reāliem uzņēmumiem, ievadīta viltus vietnēs un loterijās. Tālāk noziedzinieki šos datus apstrādā un pārdod dažādiem interesentiem, kas par to gatavi maksāt – tajā skaitā krāpšanas īstenotājiem.
Otrs variants – krāpšanas procesā cilvēks pats neviļus atklāj savus datus krāpniekam. Piemēram, PIN koda ievade autentifikācijas rīkā ļauj krāpniekam piekļūt personas kontam. Kontā pieejamā informācija tālāk tiek izmantota, lai radītu lielāku ticamību, ka saziņa patiešām ir ar bankas vai citas oficiālas iestādes pārstāvi.
Persona domā, ka krāpniekam ir pieejama informācija, kas var būt zināma tikai noteiktas iestādes pārstāvim, bet patiesībā krāpnieks ir pievienojies pakalpojumam kā klients un redz to pašu informāciju, ko pakalpojuma lietotājs.
