Neticami, bet fakts! Helsinkos jau gadu nav noticis neviens šāds gadījums – par ko ir stāsts? 0
Helsinkos nav reģistrēta neviena ar satiksmi saistīta nāve pēdējā gada laikā, šonedēļ paziņojušas pašvaldības amatpersonas, vēsta medijs “Politico”.
Lai gan ceļu satiksmes nāves gadījumu skaits visā ES samazinās — 2024. gadā kritums bija par 3 procentiem — negadījumi ar traģiskām sekām joprojām ir ierasta parādība lielpilsētās. Gads bez neviena šāda gadījuma ir ievērojams sasniegums lielākajai daļai pilsētu — nemaz nerunājot par Eiropas galvaspilsētām.
2023.gadā 7807 eiropieši zaudēja dzīvību ceļu satiksmes negadījumos ES pilsētās. Berlīnē pērn satiksmē gāja bojā 55 cilvēki, bet Briseles reģionā pēdējo 12 mēnešu laikā dzīvību zaudēja deviņi cilvēki. Lai arī Helsinki ir viena no mazākajām ES galvaspilsētām, ar nedaudz mazāk nekā 690 000 iedzīvotāju, aptuveni 1,5 miljoni cilvēku dzīvo un pārvietojas visā galvaspilsētas teritorijā.
Roni Utriainens, pilsētas Satiksmes inženieris no Pilsētvides nodaļas, Somijas presei sacīja, ka šis sasniegums ir “daudzu faktoru rezultāts… bet viens no svarīgākajiem ir ātruma ierobežojumi.”
Norādot uz datiem, kas liecina, ka gājēju nāves risks samazinās uz pusi, ja automašīnas trieciena ātrums tiek samazināts no 40 līdz 30 kilometriem stundā, pilsētas amatpersonas 2021. gadā noteica zemāku ātruma ierobežojumu lielākajā daļā Helsinku dzīvojamo rajonu un pilsētas centrā.
Šie ierobežojumi tika ieviesti ar 70 jaunu fotoradaru palīdzību un policijas stratēģiju, kas balstīta uz nacionālo iniciatīvu “Vision Zero”, kuras mērķis ir panākt nulles satiksmes traumu vai nāves gadījumu skaitu. Dati, ko apkopoja Somijas satiksmes drošības organizācija, liecina, ka satiksmes nāves gadījumu skaits Helsinkos kopš tā laika ir pastāvīgi samazinājies.
Eiropas paraugs
Helsinku varas iestādes pēdējos piecus gadus centušās atkārtot “brīnumu”, ko pirmoreiz sasniedza 2019. gadā, kad satiksmes negadījumos netika nogalināts neviens gājējs vai velobraucējs.
Utriainens uzsvēra, ka šīs misijas panākumi ir pateicoties ilgtermiņa mobilitātes politikai un pilsētplānošanas stratēģijām, kas ir būtiski mainījušas kādreiz automašīnām pielāgoto galvaspilsētu.
Vairākās pilsētas daļās ceļi ir sašaurināti, un stādīti koki ar apzinātu mērķi likt autovadītājiem justies neērti — pieeja, kas balstīta pārliecībā, ka sarežģīta pilsētvide liek vadītājiem kustēties uzmanīgāk apdzīvotās teritorijās.
Pilsēta ir arī ieguldījusi jaunos gājēju un veloinfrastruktūras projektos, tostarp izveidojusi vairāk nekā 1500 kilometru garu veloceļu tīklu. Tā ir paplašinājusi sabiedriskā transporta tīklu ar dekarbonizētiem un pašbraucošiem autobusiem, kā arī saņēmusi Eiropas Investīciju bankas finansējumu jaunai tramvaja līnijai.
Utriainens norādīja, ka šie uzlabojumi palīdzējuši “samazināt automašīnu izmantošanu un līdz ar to arī nopietnu negadījumu skaitu.” Statistika rāda, ka no 2003. līdz 2023. gadam ceļu satiksmes traumu skaits pilsētā samazinājies no 727 līdz vien 14 gadījumiem.
Helsinku panākumi piesaistījuši uzmanību Briselē, kur Eiropas Komisija cenšas ierobežot ceļu satiksmes upuru skaitu. Šī gada sākumā Transporta komisārs Apostols Cicikosts atzina, ka lielākā daļa dalībvalstu nav ceļā uz ES 2018. gada mērķa sasniegšanu — līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ar satiksmi saistīto nāves gadījumu skaitu.
