Foto: LETA/ Edijs Pālens, Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze, Ieva Makare/LETA.

No mūžīgās Lemberga lietas līdz Helmaņa izspiešanas tracim. Kādos kriminālprocesos iesaistīti esošie un bijušie pašvaldību mēri? 10

Latvijā patlaban dažādos kriminālprocesos ir iesaistīti deviņi esošie un bijušie pašvaldību mēri, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Daļa no kriminālprocesos iesaistītajiem vada republikas nozīmes pilsētas, savukārt pārējie mazākas pašvaldības. Vēl Latvijā dažādos kriminālprocesos iesaistīti vairāki bijušie mēri.

Ventspils mērs Aivars Lembergs jau vairākus gadus ir apsūdzētā statusā krimināllietā, kuru patlaban skata Rīgas apgabaltiesa. Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Tiesā lietas skatīšana turpināsies 25.janvārī.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS/LZP) patlaban ir apsūdzētais tā dēvētajā “komandējuma” lietā. Lietā apsūdzēta arī mēra biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse. Iepriekš vēstīs, ka saskaņā ar apsūdzību, amatpersona, lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, vienojās ar otru personu, ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam – neattaisnotai prombūtnei.

Viltotais dokuments tika iesniegts iestādes grāmatvedībā. Rīgas rajona tiesā nākamā tiesas sēde šajā lietā nozīmēta 4.februārī.

Truksnis arī figurēja krimināllietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu, tomēr prokuratūra pret mēru kriminālprocesu izbeidza.

Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) iesaistīts lietā, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Konkurences padomi 2019.gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Reklāma
Reklāma

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Pieciem būvniekiem šajā lietā piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Tāpat šāds statuss ir Baikam. KNAB šajā lietā izmeklēšanu joprojām turpina.

Šonedēļ kļuva zināms, ka KNAB kriminālprocesā par Jēkabpils pašvaldības iepirkumiem aizturēja Jēkabpils domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu (LA), Jēkabpils domes deputātu Nikolaju Anuškeviču (Latgales partija) un pašvaldības SIA “Jēkabpils pakalpojumi” vadītāju Guntaru Leitānu un vēl kādu personu.

Aizturētās personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, kā arī viņām noteikts aizdomās turētā statuss. Lietā iesaistītas vēl divas personas statusā – personas pret kuru sākts kriminālprocess.

KNAB kriminālprocesu sāka pērn 21.septembrī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) un kādreizējais “Ogres televīzijas” īpašnieks Artūrs Robežnieks apsūdzēti krimināllietā par izspiešanu. Prokuratūra uzskata, ka 2009.gada aprīļa beigās apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009.gada 6.jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta.

Helmaņa un Robežnieka lieta pabijusi vairākās tiesu instancēs. Pērn novembrī Rīgas apgabaltiesa abus attaisnoja, taču ir iesniegta kasācija. Augstākajā tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka sūdzība ir saņemta 11.janvārī. Pagaidām vēl nav noteikts datums, kad lems, vai lietā ir vai nav ierosināma kasācijas tiesvedība.

Pagājušā gada vasarā KNAB noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ izbeidza citu kriminālprocesu pret Helmani saistībā ar iespējamām nelikumībām darba nespējas lapas saņemšanā.

Ar dažādām sekmēm joprojām turpinās tiesas process pret Zilupes novada domes priekšsēdētāju Oļegu Agafonovu (Latgales partija). Agafonovam un viņa sievai pirms aptuveni desmit gadiem celta apsūdzība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pērn rudenī Augstākā tiesa atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā Agafonovs ir attaisnots par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Augstākā tiesa nodevusi lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru amatpersonas dzīvesbiedre atzīta par nevainīgu un attaisnota apsūdzībā par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, Latgales apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts. Latgales apgabaltiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Agafonova lietu skatīs 18.martā.

Kā jau minēts, tad kriminālprocesos ir iesaistīti arī bijušie pašvaldību mēri.

2019.gada janvārī KNAB Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Vēlāk KNAB par šīs grāmatas izskata aizliegtās videonovērošanas ierīces glabāšanu rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt pašu bijušo Rīgas mēru.

Ušakovs patlaban ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un pērn rudenī Latvijas prokuratūra nosūtījusi lūgumu Eiropas Parlamenta prezidentam izskatīt jautājumu par imunitātes atcelšanu Ušakovam kriminālvajāšanas sākšanai. Prokuratūrā aģentūra LETA noskaidroja, ka atbilde no EP patlaban nav saņemta.

Šī gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lietā par dokumentu viltošanu prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajam Rīgas mēram Oļegam Burovam, kā arī esošajām un bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām. Lietu pirms nodošanas kriminālvajāšanai izmeklēja KNAB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta tiesa patlaban atrodas krimināllieta, kurā bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs, tagadējais pašvaldības deputāts Rihards Eigims (“Mūsu partija”) apsūdzēts par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātām astoņām patronām.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka dažādu pašvaldību vadītājus KNAB pēdējos gados administratīvā kārtā sodījis arī par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem.