Vēža ārstēšanas robots Lježas universitātes slimnīcā.
Vēža ārstēšanas robots Lježas universitātes slimnīcā.
Foto: Dati Bendo/EK AV dienests

No vēža mirst vairāk nekā no kovida! Piešķirti 95,5 miljardi, lai cīnītos ar onkoloģiskajām slimībām 65

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Eiropas Parlamentā izveidotā Īpašā komiteja vēža uzveikšanai, kas darbu sāka 2020. gadā, ir izstrādājusi ziņojumu “Stiprināt Eiropu cīņā ar vēzi: visaptveroša un koordinēta stratēģija” par to, kas būtu darāms, lai Eiropas Savienības valstīs samazinātu saslimstību ar onkoloģiskajām slimībām.

Komitejā tas tika apstiprināts ceturtdien un, visticamāk, nākamā gada sākumā tiks apstiprināts arī Eiropas Parlamentā. Lai uzlabotu profilaksi, agrīnu audzēju diagnostiku, ārstēšanu ar inovatīviem medikamentiem, kā arī pētniecību, plānots piešķirt 95,5 miljardus eiro lielu finansējumu.

Finansējums sadrumstalots

CITI ŠOBRĪD LASA

Minētās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par”), kurš EP pārstāv liberāli centrisko frakciju “Renew Europe”, pastāstīja, ka galvenais naudas avots esot no Eiropas Komisijas programmas “EU for Health”, daļu finansējuma varētu saņemt no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kura galvenokārt atbalsta pētniecību un inovācijas. “Onkoloģisko slimību uzveikšanai ES budžetā nav savas naudas līnijas, vēža apkarošanas plāna finansējums ir izmētāts pa dažādām programmām. Ar kolēģiem Latvijā esam cīnījušies, lai, piemēram, daļa no Atveseļošanās fonda finansējuma tiktu novirzīta vēža reģistra izveidei, lai visi vēža gadījumi tiktu uzskaitīti. Tad Latvijas pacientiem būtu lielākas iespējas piedalīties inovatīvo medikamentu pētniecībā,” pastāstīja Ijabs.

Varēs pretendēt uz pretvēža zāļu iepirkumiem

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka mūsu valstī ik mēnesi nomirst ap 400 vēža slimnieku. Latvija ir pēdējās vietās agrīno vēža stadiju atklāšanā, kā arī pieejamībā mūsdienīgiem, efektīviem medikamentiem. Ijabs gan sacīja, ka no plānotajiem miljardiem Latvijai nepiešķiršot naudu inovatīvu medikamentu iegādei, taču mūsu valsts varēs piedalīties kopā ar citām ES valstīm rīkotajos medikamentu iepirkumos.

“Vēža ārstēšana un zāles ir ļoti dārgas, īpaši, ja runa ir par ļoti retu vēža veidu ārstēšanu. Līdzīgi kā ar Covid-19 vakcīnām, Eiropas Komisijai būtu jāveido kopīgā Eiropas iepirkuma sistēma, kas savukārt gan nodrošinātu ārstēšanu pieejamāku pacientiem, gan uzlabotu veselības aprūpes sistēmas dalībvalstīs. Eiropai jāveicina vienlīdzīgāka piekļuve zālēm, jāatbalsta inovācijas zinātnē, kā tas notika Covid-19 vakcīnu izstrādē,” uzskata Sindija Franssena, Eiropas Tautas partijas deputāte no Beļģijas, kura ir grupas koordinatore EP Īpašajā komitejā vēža uzveikšanai.

Jābūt diagnostikas un ārstniecības centram

Reklāma
Reklāma

Ziņojumā, ko izstrādājusi minētā komiteja, ir norādīts, ka katrā dalībvalstī vajadzētu būt vismaz vienam Eiropas līmenī sertificētam vēža pētīšanas, diagnostikas un ārstniecības centram, kuram ir iespēja apmainīties ar datiem, personālu un pieredzi, lai apgūtu labākās metodes vēža ārstēšanā. Šīm metodēm jābūt pieejamām vienlīdz lielā mērā visā Eiropā.

Komitejas plānā ir panākt, ka 90% cilvēku Eiropā saņem uzaicinājumu uz dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīningu. Kā zināms, Latvijā skrīninga aptvere ir samērā zema, jo viena daļa cilvēku ignorē Nacionālā veselības centra uzaicinājumu piedalīties skrīningā, bet citi netiek pie izmeklējuma, jo dzīvo tālu no medicīnas iestādes un ir grūtības turp nokļūt.

“Otra praktiskā lieta ir datu apmaiņa par retajiem audzēju veidiem. Ir svarīgi, ka dati par tiem tiek uzglabāti un ir pieejami Eiropas līmenī,” sacīja Ijabs.

No vēža mirst vairāk nekā no kovida

S. Franssena pastāstīja, ka slimību statistikas dati neesot iepriecinoši. Kopš pirmā Covid-19 nāves gadījuma Eiropā (Francijā, 2020. gada 15. februārī) reģistrēti 1,4 miljoni no kovida mirušie. Savukārt no vēža ik gadu nomirst 1,3 miljoni cilvēku, tostarp seši tūkstoši bērnu.

“Turklāt katru gadu pēc vēža diagnozes noteikšanas dzīve strauji izmainās 2,7 miljoniem cilvēku, no kuriem 35 tūkstoši ir bērni un pusaudži. Covid-19 un vēzis var skart ikvienu neatkarīgi no sociālā statusa vai dzīvesvietas. Eiropā koronavīruss un vēzis nav pirmās vai otrās pakāpes slimības, tās abas ir vienlīdz bīstamas dzīvībai.

Koronavīrusa pandēmija jau iezīmējusi konkrētas priekšrocības, ko sniedz kopīgais darbs veselības jautājumos. Tas skaidri arī parādīja grūtības, vājās vietas, šķēršļus. Jāteic, cīņa pret Covid-19 mums bija jāsāk no nulles. Taču Eiropas Savienības valstīm jau ir daudz vairāk zināšanu un pieredzes cīņā ar vēzi. Labākus rezultātus var sasniegt, apvienojot visas šīs zināšanas un ekspertīzes,” atzina Franssena un piebilda, ka vēža slimniekiem jādod iespēja ārstēties ne tikai savā mītnes valstī, bet nepieciešamības gadījumā arī kādā citā ES valstī, kur pacientam tiek sniegts labākais medicīnas serviss.

S. Franssena: “Jāatzīst – šobrīd ir pirmās un otrās klases pilsoņi, jo salīdzinājumā ar Rietumeiropas pacientiem Austrumeiropā slimniekiem ir par 30% mazāka iespēja izveseļoties. Eiropas Tautas partijas grupa uzskata, ka sociālais statuss vai robežas nedrīkst ietekmēt cīņu pret vēzi.

Eiropa var apvienot pieredzes, zināšanas un finansējumu, taču tam ir nepieciešama 27 ES valstu un valdību vadītāju politiskā griba. Eiropa var kopā uzveikt vēzi, nevis katra valsts cīnīties vienatnē. Eiropas Parlamenta deputāti arī cer, ka visi dalībvalstu veselības ministri nebāzīs galvu smiltīs un veidos kopēju sadarbību.”