No viedtālruņa konfiskācijas līdz tiesai – Francijas plāns cīniņā pret bulingu skolā un sociālajos medijos 6
Francija izklāstījusi daļu plāna cīņā pret bulingu jeb iebiedēšanu, pazemošanu, vardarbību skolā un sociālajos medijos
Francijas valdība ir kritizēta par to, kā tā ir risinājusi vairākas lietas, kas saistītas ar bulingu, tāpēc premjerministre Elizabete Borne par jaunā mācību gada absolūtu prioritāti izvirzījusi tieši cīņu pret bulingu, ziņots “Euronews“.
Francijas premjerministre ir aicinājusi uz vispārēju mobilizāciju, lai cīnītos pret iebiedēšanu skolā, veicot virkni pasākumu, sākot no sistemātiskas ziņošanas par šādiem gadījumiem tiesā un beidzot ar aizliegumu skolēniem, kuri iebiedē citus, piekļūt sociālajiem tīkliem.
“Mums ir jāmobilizējas visās jomās,” sacīja Borne, piebilstot, ka vēlas uzsākt “nerimstošu cīņu pret bulingu”.
“Jūs neesat vieni,” viņa sacīja skolēniem, kuri tikuši vajāti.
Pasākumu virkne ietver vienotā numura 3018 izveidi, lai skolēni varētu ziņot par iebiedēšanas gadījumiem, kiberhuligānismu. Tāpat ir paredzēts, ka piecu gadu laikā visi izglītības darbinieki tiks apmācīti, lai prastu atbilstoši rīkoties dažādās situācijās.
Visiem pieaugušajiem, kas strādā ar nepilngadīgajiem, piemēram, nometnēs, būtu jāiziet apmācība par bulingu.
Valdība arī vēlas ieviest telefonu konfiskāciju, kā arī radīt iespēju skolēnus, kas citus iebiedē, aizskar un pazemo, izslēgt no sociālajiem tīkliem.
Tikmēr 60 Latvijas skolās pirmo reizi tiks uzsākta starptautiska bulinga novēršanas programma “KiVa”, ziņoja aģentūra LETA.
2006.gadā Turku universitātē izstrādātā bulinga novēršanas programma ir pirmā sistēmiskā programma bulinga novēršanai skolās, kas ieviesta 20 valstīs. Kā rāda līdzšinējie ziņojumi par programmas darbību Somijā, Nīderlandē, Itālijā un citās valstīs, veiksmīga dažādu sektoru partnerība palīdz mazināt vardarbību.
Starptautisks skolēnu veselības paradumu pētījums, kas īstenots 45 valstīs, liecina, ka Latvija ieņem otro vietu bulinga izplatības rādītājos skolās.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes veiktais monitoringa pētījums un šī gada pavasarī apkopotie pirmreizējie dati rāda, ka problēma skolās ir aktuāla – vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā bulingu pieredzējuši ap 40% skolēnu. Aktuāls kļūst arī kiberbulings jeb bulings digitālajā vidē.
