“Latvijā servisa industrijas darbinieki ir zemāki par zāli” – studente Anna pamet darbu degvielas uzpildes stacijā, kur piedzīvojusi emocionālu sabrukumu 212
Autore: Inese Supe
Anna portāla LA.LV lasītājiem nevēlas atklāt savu identitāti, tomēr ir gatava pastāstīt, kādu psiholoģisku spiedienu izjutusi, vairāk nekā gadu strādājot kādā no degvielas uzpildes stacijām.
Jaunā sieviete sākotnēji savu stāstu bija uzticējusi “Twitter” lietotājiem. Esot bijis bail par to publiski runāt, bet saņēmusi atbalstu un arī citu cilvēku pieredzes stāstus. Tas nozīmē, ka strādājošie klientu apkalpošanas sfērā nereti darbā saskaras ar emocionālu vardarbību un pazemojumiem. Vai tā būtu jāuzskata par normu?
Pirmās stundas laikā viens man uzbrauca virsū,ka es viņam nepareizās cīgas iedevu.
Viens sadzēries vecis prasīja,lai es viņam atveru alus pudeli.
Biezā dāma,kura bļauj pa visu staciju,ka man ir jālabo AdBlue sūknis.
Stress tāds,ka miegā asiņo deguns,sāp galva
Moika
3/10
— Agris Volkovs (@agrisvolkovs) July 15, 2023
Viss. Tā stunda ir situsi (23:05 aizvēru savu kasi) iestājies iekšējs miers.
Varbūt liekas dramatiski, bet es teikšu godīgi, palika ļoti viegli. https://t.co/jaNuIb0gZW— potato 🥔 tupenis 💙💛 (@tupeniitis) July 16, 2023
Latvijā servisa industrijas darbinieki ir zemāki par zāli. Gan no klientu puses,gan arī dažu menedžeru ieskatā.
— Agris Volkovs (@agrisvolkovs) July 16, 2023
Anna portālam LA.LV stāsta, ka vienmēr vēlējusies par savām finansēm būt atbildīga pati, tāpēc algotu darbu sākusi strādāt jau skolas laikā. Pēc vidusskolas absolvēšanas strādājusi pārtikas veikalā un, kļūstot par studenti, nolēmusi mācības apvienot ar darbu degvielas uzpildes stacijā (DUS). Viņa nevēlas kaitēt savas bijušās darba vietas reputācijai, tāpēc uzņēmumu, kurā strādājusi, kā pati stāsta, par patīkamu atlīdzību, viņa nenorāda.
Runa ir par ļaudīm, kuri klientu apkalpošanas sfērā strādājošos uzskata par vergiem un spēj cilvēku novest līdz pat nervu sabrukumam. Anna pēc piedzīvotā DUS kļuvusi noslēgta. Jaunā sieviete emocionāli un psiholoģiski nav spējusi vairs uzrādīt labu rezultātu arī studijās, līdz pieņēmusi lēmumu aiziet no darba vietas, kas degradē viņas dvēselisko un emocionālo stāvokli.
“Sākumā pazeminājās sekmes, jo iestājās psiholoģiskais nogurums, tas bieži vien noveda līdz tam, ka es nevarēju vairs apmeklēt lekcijas. Es vienkārši vairs nevarēju fiziski un emocionāli aiziet uz auditoriju un sēdēt starp cilvēkiem, satikt cilvēkus. Tas kaut kādā veidā ietekmēja arī manu sociālo dzīvi, jo es esmu studente, jauniete un šis ir mans pēdējais laiks tusēties un priecāties, bet es to nedarīju. Ļoti noslēdzos, ļoti noguru un tas viss bija pamatā psiholoģiski. Tu aizej uz darbu priecīgs, sasveicinies ar smaidu un ar tādām pat sajūtām gribētos atvadīties, bet diemžēl tā nesanāk, jo tu no klientiem saņem pat tādus komentārus: ”Tu taču esi sieviete, un kāda velna pēc tu strādā DUS, ko tu vispār zini par mašīnām?! Pasauc kādu vīrieti!” Tas jau vien izsit no sliedēm.
Tas, ka esmu meitene, nenozīmē, ka mans kompetences līmenis saistībā ar DUS pārdodamām precēm ir zemāks, kā kādam vīrieša cilvēkam.“
Jau darba intervijā Annai skaidri norādīta uzņēmuma politika – klientam vienmēr ir taisnība. Arī tad, ja klients ir nejauks, viņam bijusi slikta diena un visas sakrājušās dusmas gribas “uzlikt uz DUS strādājošā cilvēka pleciem”. Sabiedriskajā vietā, kur apgrozās dažāda gada gājuma un tautības ļaudis, šādu nejauko klientu bijis gana. Annai norādīts – ja arī izveidojusies kāda asāka situācija, tad ir jāmeklē veidi, kā to atrisināt mierīgāk un klients no DUS izietu labā noskaņojumā.
Vai cilvēks, bez psihologa izglītības spēj to izdarīt vairākas reizes dienā? Vai neapmierinātu cilvēku garastāvokļa uzlabošana ietilpst darba pienākumos? Vai tiešām ir jāpiekāpjas, jānoklusē un “jāierauj aste kājstgarpē”, jo kāds nespēj pats savaldīt dusmas un savas emocijas?
“Darba intervijā netika minēts, ka bieži vien tie būs pārmetumi, pat apsaukāšanās un “uzbraucieni” par izskatu vai vēl kaut ko. Es tam noteikti nebiju gatava.”
Nejauki esot gan latvieši, gan citu tautību cilvēki. Puse uz pusi, stāsta Anna. Ja sabiedrību var iedalīt trīs slāņos – zemākā, vidējā un augstākā, tad tieši zemākais un augstākais slānis esot tas, kurš nespējot valdīt pār savām emocijām.
“Lūdzu nebrauciet augumā apkalpojošajam personālam, ja viņi nevar uzreiz jums izdot atlikumu no 100 eiro banknotes. Tas ir ļoti populārs iemesls nesaskaņām. Cilvēki nāk ar 100 eiro banknotēm, lai nopirktu košļenes vai sērkociņus. Pērk vienalga ko, kas maksā ļoti maz, tikai tamdēļ, lai viņam tā nauda tiktu izmainīta. Man liekas, ka klienti to nesaprot, ka kasē nav printeris, ka kase nav bezgalīga. Kasē ir tieši tik daudz naudas, cik atļauts tur būt, regulāri tiek veiktas inkasācijas. Tas nav bezgalīgs avots no kura mums izņemt naudiņu un atdot klientam.
Savukārt, tie cilvēki, kuri ir no zemākās klases, viņi ļoti bieži strīdās par cenām. Domā, ka pārdevējs pēkšņi ir uzlicis augstāku cenu, kaut arī paši mēdz pārskatīties. Rodas nesaskaņas un mums pārmet, ka esam izdomājuši augstāku cenu, lai cilvēks nevar samaksāt. Krievu valodā runājošie bieži vien izteica personīgus aizskārumus. Es saprotu un runāju krievu valodā, bet tā kā es to ikdienā nedaru, tad es neesmu īsti pārliecināta par savām krievu valodas prasmēm. Tad es meklēju to komunikāciju, paskaidrojot pretīm esošajam krievvalodīgajam klientam, ka viņš var runāt krieviski, es sapratīšu, bet atbildēšu latviski. Es varētu nemācēt pareizi izrunāt kādu vārdu, un tā mums ies ātrāk. Pēc Ukrainas kara sākuma bieži vien tieši tas bija iemesls, kāpēc pārmetumi. Kāds kungs pat diemžēl pateica, ka mēs, latvieši, beidzot tiksim vienreiz izmācīti, kā pareizi dzīvot. Arī latvieši ir diezgan riebīgi.. Pat ļoti riebīgi. Un šis riebīgums pārsvarā nāk no vīriešu puses, viņi izrāda savu bravūrīgumu,” stāsta Anna.
“Kāds vīrietis – klients manai kolēģei, kad viņa gāja garām uzsita pa pēcpusi un viņas pirmā reakcija bija: “Ko jūs darāt? Jūs nedrīkstat mani fiziski aizskart, lūdzu, atvainojieties!” Pirmā atbilde bija, ka tas taču dabiski, jo viņš taču ir vīrietis.
Tas man ļoti nepatika. Es jutos nedroši tajā brīdī par sevi un savām kolēģēm. Bet tas bija tāds ļoti naudīgs, regulārs klients, tāpēc par šo gadījumu tika pieņemts lēmums neziņot augstākai vadībai. Man gan liekas, ka bija jāziņo, jo tas ir negodīgi pret sievietēm. Darbinieku apmācību laikā tiek apmācīts, kā rīkoties, ja tiek atrastas narkotikas, izlietotas šļirces. Bija jāievēro punkti, kur jānovieto narkotikas, ja tās tiek atrastas un kas jādara ar šļircēm. Bija jāievēro visi drošības pasākumi, lai mēs paši, nedod Dievs, nesavainotos, paņemot rokās šļirci, un nedabūtu kādu neārstējamu slimību un vēl kaut ko.
Un pirms pus gada bija gadījums. Mums pēc rekonstrukcijas bija uztaisītas jaunas klientu tualetes un pie mums pienāca kāds vīrietis ar jautājumu: “Kādas gaismas ir tualetē”? Viņam esot galvenais redzēt vēnu, kur trāpīt. Es gan vīrietim norādīju, ka nebūtu vēlams šļircēties labierīcībās uz ko saņēmu atbildi, ka viņam ir “po**j”. Un man pēc šī vīrieša apmeklējumiem ir nācies iet tīrīt klientu tualetes, jo tur ir asinis, atstātas šļirces uz bērnu pārtinamā galdiņa! Tāpēc es aicinu māmiņas, apmeklējot labierīcības DUS ar mērķi pārtīt bērniņus, noteikti paņemt līdzi vienreizlietojamos paladziņus vai dezinfekcijas līdzekļus. DUS darbinieki šīs telpas regulāri tīra, bet var palaist kaut ko garām. Man gan bērnu nav, bet šis fakts par šļircēm un asinīm uz bērnu pārtinamajiem galdiņiem mani tiešām biedē!“
Narkomānu apciemojumu laikā gan darbinieki saucot apsardzi.
Anna stāsta, ka pieredzējusi dažādas jauno māmiņu dīvainības, kad piemēram, bērnam ar knupīti mutē tiek piedāvāts iegādāties espresso dubulto kafiju ar pienu, nevis limonādi, kuru bērns norādījis ar pirkstu. Tāpat nācies apkalpot mammu, kura izvēlējusies 12 gadīgam dēlam elektronisko cigareti un garšas izvēli atstājusi DUS darbinieka ziņā.
“Mēs nedrīkstam nepārdot, jo arī nezinām, vai viņa tiešām pērk tam bērnam, vai tas ir kāds joks. Ir arī tādi vecāki, kuri savus bērnus grib atstāt pārdevējām pieskatīšanai! DUS darbinieks neuzņemsies atbildību par jūsu bērnu, mēs neesam aukles. Arī uz divām, trijām stundām bērnu nedrīkst atstāt ēdamzonā, sēžam pie galdiņa!”
Sarunas laikā ar Annu rodas priekšstats, ka jaunā sieviete tiešām atbildīgi uztvērusi darba pienākumus DUS un tos pildījusi ar lielāko cītību un atbildību. Darba devējs esot nodrošinājis iespēju katram DUS strādājošajam piezvanīt psihologam, noalgot juristu, ja nepieciešams, bet tomēr ne visi var izturēt spriedzi, strādājot ar īgniem cilvēkiem, kuri nolēmuši savas dusmas atstāt degvielas uzpildes stacijā. Anna stāsta, ka tieši tāpēc DUS mainās darbinieki, daži pat atnāk tikai uz vienu maiņu un darbu vairs neturpina.
Taču piedzīvotas arī jaukas situācijas. Par tām Anna priecājās savā “Twitter” kontā:
Piereizes piemetīšu arī klientus kas uzlabo dienu, ti gan ir pamatā regulārie klienti🫶🏼 pic.twitter.com/xf9cVeHrD1
— potato 🥔 tupenis 💙💛 (@tupeniitis) July 15, 2023
Jaunā sieviete uz atvadām uzsver, ka nedrīkst būt pieļaujama attieksme pret otru cilvēku, kā pret vergu. Tikai tādēļ, ka tu iepērcies DUS un atstāj tur savu naudu, nedrīksti pret citiem izturēties nejauki.
