Jauno “Rail Baltica” dzelceļa trasi uzbūvēs ātrāk nekā Iecavas apvedceļu? Daudz skaidrāk iezīmējušies trases būvniecības procesi reģionos 10
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par Eiropas sliežu platuma projekta “Rail Baltica” (“RB”) grandiozajiem plāniem Latvijā un Baltijā, kā arī jau uzsāktajiem būvniecības darbiem Rīgā un kopējo projekta virzību “Latvijas Avīze” savus lasītājus informē regulāri.
Gada izskaņā “RB” īstenotāji daudz skaidrāk iezīmējuši arī procesus, kas tuvākajā nākotnē jaunās dzelzceļa trases būvniecībā notiks ne tikai Centrālajā dzelzceļa stacijā un mūsu lidostā, bet arī reģionos.
16. decembrī projekta ieviešanas galvenajam koordinatoram AS “RB Rail”, satiksmes ministram, Iecavas un Bauskas novadu pašvaldību pārstāvjiem notikusi attālinātā apspriede, kurā iztirzāts “RB” 45,1 km dienvidu posma “Misa LV/LT robeža” realizācijas progress, prezentēts reģionālo staciju modelis un precīzas to atrašanās vietas šajā posmā.
Apspriestas arī nianses tehnisko noteikumu sagatavošanā Iecavas novada būvvaldei, jo tieši tai kā pirmajai pašvaldībai būs jāiesaistās būvatļaujas sagatavošanā novada teritorijā paredzētās “RB” infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas vajadzībām.
Divi IAP un 17 reģionālās stacijas
“RB” projekta ieviesējs Latvijā ir SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (“EDZL”). Šogad arī tapa zināms, ka “EDZL” Latvijā būs jaunās 1435 mm sliežu platuma trases infrastruktūras apsaimniekotājs – gluži kā VAS “Latvijas dzelzceļš” līdz šim Latvijā plaši izmantotajām 1520 mm platuma sliežu tīklam.
“RB” nodošana ekspluatācijā joprojām ir paredzēta 2026. gadā. Tad “EDZL” atbildībā nonāks 17 reģionālo staciju un divu infrastruktūras apkopes punktu jeb IAP uzturēšana, kā arī jaunā intermodālā kravu loģistikas termināļa izveide pie Salaspils.
“EDZL” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka IAP būvniecība izvēlēta Skultes un Iecavas apkaimē – vietās, kur krustojas abu platumu dzelzceļi un tuvumā ir šosejas. Skultes gadījumā tuvumā ir arī osta, kas šo vietu īpaši pievilcīgu padarīs loģistikas uzņēmumiem. Taču arī Iecavai ir augsts potenciāls kravu pārvadājumu piesaistei un jo sevišķi – apstrādes rūpniecības attīstībai.
“Efektīvu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa darbību nodrošinās tās kvalitatīva uzturēšana un attīstīšana.”RB” līnijas izbūve šoruden sākās Rīgā. Taču paralēli uzsāksim arī apkopes punktu veidošanu Skultē un Iecavā, jo IAP darbības funkcijas paredzētas jau trases būvniecības laikā. Šo punktu pamatfunkcija būs nodrošināt “RB” infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu.
Tajos bāzēsies un apkalpos specializēto tehniku, uzglabās nepieciešamos materiālus, nodrošinot to piegādi kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm platuma dzelzceļiem. Taču tas nebūs vilcienu depo! Kaut gan ugunsdzēsēju un materiālu pievešanas vilcieni IAP stāvēt varēs,” informēja Kaspars Vingris.
IAP teritorijā, kas Skultes un Iecavas gadījumā plānotas 16 hektāru platībā, paredzētas arī kravas vilcienu apstāšanās un apdzīšanas vietas ar trim sliežu ceļiem un vismaz 1050 m lietderīgo garumu.
“Ja vairāk apskatām, piemēram, Iecavu, tad tur ir divas nozīmīgas turpmāko attīstību ietekmējošas lietas. Pirmā – Iecavas apvedceļa, “VIA Baltica” autoceļa (E 67) būvniecība, kas būtu jaunums gan Iecavai, gan Bauskai. Otrā – “RB” trase. Abi šie infrastruktūras objekti novada teritorijā plānoti vienā koridorā. Pirmā būve noņems kravas transporta slodzi no centra, bet “Rail Baltica” radīs divus jaunus punktus, kur novads un viss reģions varēs “pieķerties” tālākajai attīstībai.
Pirmais punkts – reģionālā pasažieru stacija – atradīsies 4 km no autoostas Iecavas centrā. Tad industriālā teritorija, kas varēs attīstīties, pateicoties divu dzelzceļu krustojumam. Liels kravu apstrādes potenciāls. Zemgale arī labi zināma ar graudkopību – ja kāds privātais uzņēmums sadarbībā ar pašvaldību tur gribēs būvēt graudu termināli, tas būs iespējams.
Tāpat iespējama jebkāda ražošana – piemēram, auto detaļas vai kas cits, lai eksportētu uz Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Primāri šo aizmetni straujai attīstībai radīs tieši IAP izbūve, kas reāli dabā varētu sākties 2023. gadā, taču tagad ir īstais brīdis saprast, kur ārpus IAP 16 ha teritorijas gribēs “kabināties” klāt privātie un pašvaldība, lai varam saplānot jaunā dzelzceļa atzarus,” skaidroja “EDZL” vadītājs.
Straujākā kustība uz priekšu sešu gadu laikā
“Pirmā saskare ar “Rail Baltica” man bija jau 2014. gadā. Ārzemju uzņēmuma speciālisti jaunā dzelzceļa sakarā arī pie mums kaut ko pētīja, taču pašvaldību īpaši neiesaistīja,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atcerējās Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.
“Sākumā runa bija tikai par caurbraucošo starptautisko līniju, tikai vēlāk “uzpeldēja” arī reģionālā stacija. Tagad ir skaidrs, kur to cels: pa Stelpes ceļu četru kilometru attālumā no centra. Cilvēki negribēja, lai būtu vēl kāds troksnis – mums jau pietiek ar automašīnu tranzītu cauri pilsētai. Kad vajadzēs, transportu tiem četriem kilometriem uz jauno dzelzceļa staciju no autoostas noorganizēsim.”
Tagad ar šo projektu kustība uz priekšu esot daudz intensīvāka.
“Kā iesaistītā pašvaldība uzspiedām, ka mums vajag sanāksmes kopā ar satiksmes ministru, kas arī notika. Viena no tēmām – lai mums būtu informācija, kā projekts virzās. Tagad esam vienojušies par sistemātisku informācijas apmaiņu un iesaisti.
Iecavas būvvaldei kā pirmajai ir pieprasīti IAP tehniskie noteikumi. Patīkami, ka pie jaunās stacijas novietojuma izvēles ņēma vērā mūsu ieteikto variantu.
Iecava kaut ko attīstīt grib ne jau mežā, bet ap esošo rūpniecisko zonu, kur mums jau ir “Balticovo”, bruģa ražotāji, minerālmēslu noliktavas, kocinieki un graudinieki, un pie esošās dzelzceļa stacijas. Lai ražošana turpinās un paplašinās tur!” vērtē Iecavas mērs.
Lielākā novada rūpe – apvedceļš
Tagadējā Iecavas novada teritorijā jaunā “RB” trase ar lietojumu kravas un pasažieru vilcienu kustībai paredzēta tikai 18,6 km garumā, taču ar ļoti intensīvu apbūvi: pārvadu 1520 mm dzelzceļa Jelgava–Krustpils šķērsojumam, trīs valsts, divu pašvaldības un vairāku meža ceļu krustojumiem, tiltu pār Iecavas upi, jau minēto reģionālo staciju, IAP u. c. objektiem.
Desmit kilometru garā joslā “RB” līnija atradīsies paralēli un tuvu blakus Iecavas apvedceļa koridoram – perspektīvajam autoceļam E 67.
Iecavnieki bažījas, ka daudzsološajās nākotnes satiksmes un reģiona attīstības vīzijās vājākais posms varot izrādīties tieši apvedceļš, kas neesot pavirzījies uz priekšu “ne grama” kopš 2006. gada – no brīža, kad šai iecerei veikts ietekmes uz vidi novērtējums un iezīmēts atrašanās koridors.
“Ko Iecavā mēs gaidītu, kad “RB” izbūvēs savus objektus? Jaunus uzņēmumus, kas nerada piesārņojumu un trokšņus. Autoceļu “fūru” biznesam jāiet mazumā, konteineri jākrauj uz vilcienu platformām.
Varbūt tādēļ arī vilcinās ar apvedceļa projekta īstenošanu – iespējams, Satiksmes ministrija domā, ka, palaižot jaunos vilcienus, atslogos ceļus tiktāl, ka apvedceļu vairs nevajadzēs.
Iecavai lielākā problēma ir tieši “fūres”, kas tagad iet pa A7, pilsēta jau gadiem ir sadalīta kā divās daļās, iedzīvotājiem traucē sadzīvi. Ministram esam prasījuši – pērciet taču arī to autoceļa joslu kopā ar “RB”, viena ministrija.
Pērciet dzelzceļam un apvedceļam! Nē, tagad tam neesot paredzētas finanses! Realizācijas nobīde būs jebkurā gadījumā, jo Iecavas apvedceļam nav pat projekta.
Cik zinu, prioritāšu sarakstā apvedceļi Bauskai un Iecavai ir pakāpušies tikai uz kādu Nr. 6, bet Ķekavas apvedceļam pašlaik atpērk zemi, jo tur projekts ir gatavs un drīzumā varētu sākties būvniecība,” savas pilsētas lielāko satiksmes problēmu iezīmē Aivars Mačeks.
Savukārt reģionālajai pasažieru stacijai lielāku nozīmi Iecavas mērs saskata, ja pēc 2026. gada cilvēkiem attīstīsies vairāk darījumu kontaktu ar Lietuvu un Igauniju, kā arī Poliju un Skandināviju.
“Uz Rīgu tagad aizbraukt varam pusstundas laikā. Kulties ar vilcienu iznāks pat ilgāk – pagaidām jēgu tam īsti neredzu. Taču, ja spēsim izmantot attīstības iespējas, ko dos jaunā “RB” trase, cilvēki no citām pilsētām varēs ērti izbraukāt uz darbu pie mums, Iecavā.”
