Novadnieki sveic Andu Līci 80. jubilejā. Dzejniece atklāj, ka apaļā jubileja mainījusi dzīves jēgu 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Cesvaines Tūrisma centra pagalmā bija pulcējušies cesvainieši un Madonas novada kultūras darbinieki, lai suminātu dzejnieci un publicisti Andu Līci astoņdesmitajā dzimšanas dienā.
Dzimšanas diena dzejniecei gan pavasarī, taču tad pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija iespējams ar viņu satikties klātienē. Kopā ar jubilāri dzeju lasīja un muzicēja arī viņas meita dzejniece un dziesminiece Elīna Līce.
Priekšnesumā klausītāji varēja ļauties dzejas un mūzikas mijiedarbībai, divu paaudžu personību mākslinieciskai saspēlei, sastopoties ar abu pasaules redzējumu un gūtajām atziņām.
Šogad Andai Līcei iznākusi jauna grāmata “Vēl viena diena”, bet nerimstošais radošais gars turpina darboties, viņas rokās jau atkal bija prāvs žūksnis ar jauniem dzejoļiem un pārdomām, no kurām daudzas noteikti tiks pārcilātas arī “Latvijas Avīzes” viedokļu slejās.
Uzrunājot klātesošos, dzejniece atklāja, ka rakstīšanai palīdzot nūjošana un viņa Cesvaines mācītājmuižā atradusi vietu, kur vislabāk rakstās dzejoļi. Pandēmiju viņa uztvērusi kā laiku, kad sirdsdurvis vairāk veramas uz iekšu.
Andas Līces viedie, sirdsdziļuma pilnie vārdi caur viņas likteni izauklēti, izsāpēti. Dzejniece atzina, ka Sibīrijā pavadītā bērnība, tur piedzīvotais joprojām ir būtiska viņas patības daļa – bagātība, kas dod stingru stāju, skaidru skatu uz pašlaik Latvijā un pasaulē notiekošo.
“Līdz astoņdesmit gadiem cilvēkam visu laiku jārūpējas par saviem mīļajiem, jādomā par neatliekamiem darbiem. Nu šim slieksnim esmu pārkāpusi, nu dzīvošu sev,” teic jubilāre.
Šoruden gan viņu vēl gaida daudzas tikšanās ar Madonas novada dzejas cienītājiem un regulārās tikšanās ar lasītājiem “Latvijas Avīzes” slejās.
