Tukuma novada domes deputāte, bijusī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem saka: “Mēs gribam likumīgi rezultātu sasniegt ātri un nesāpīgi. Tā varējām iepriekš. Bet tagad ir otrādi…”
Tukuma novada domes deputāte, bijusī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem saka: “Mēs gribam likumīgi rezultātu sasniegt ātri un nesāpīgi. Tā varējām iepriekš. Bet tagad ir otrādi…”
Foto: Karīna Miezāja

Novadu reforma: birokrātija neizbēgami palielinājusies 20

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

Pirms trim gadiem, 2019. gada vasarā, “Latvijas Avīze” Jaunpilī rīkoja vēl tolaik Jaunpils novada iedzīvotāju diskusiju par to, vai novadam administratīvi teritoriālā reforma (ATR) vispār vajadzīga un kādus labumus tā dos. Vairums klātesošo reformas nepieciešamību nesaredzēja, uzskatot, ka iedzīvotājiem situācija tikai pasliktināsies. Pagājis jau pusotrs gads, kopš reforma iedzīvināta, un Jaunpils, Kandavas, Engures un Tukuma novads apvienojušies vienā lielā Tukuma novadā.

Lai saprastu, vai izdevies panākt reformas mērķus – samazināt administratīvo aparātu un papildu līdzekļus ieguldīt izglītībā, sociālajā aizsardzībā un novada ekonomiskajā attīstībā, “Latvijas Avīze” izanalizēja vēl neapvienoto novadu 2021. gada un jau apvienotā novada 2022. gada budžetu izdevumus un atalgojuma struktūru. Kā mainījušies izdevumi jaunajā novadā? Vai reformas mērķi ir sasniegti, un kādi ir pirmie jaunā novada vadības un mazo pagastu secinājumi? Lai to noskaidrotu, “Latvijas Avīze” aicināja apvienotā novada vadību, iepriekšējo novadu vadītājus, kā arī aktīvākos jaunpiliešus uz atkārtotu diskusiju Jaunpils pilī, tostarp bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kuru var dēvēt arī par reformas tēvu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vislielākais pieaugums – ekonomiskajai darbībai

Četriem novadiem apvienojoties Tukuma novadā, notikusi izlīdzināšanās. Tāpat kā citos novados, jaunievēlētā dome strādājusi pēc principa “lai nevienam nekļūtu sliktāk”. Tomēr skaitļi parāda, ka reformai ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Rēķinot pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, visvairāk zaudējis turīgais Engures novads, ienākumiem uz vienu iedzīvotāju novadā pēc apvienošanās samazinoties par 71 eiro. Pārējos novados ienākumi gan palielinājušies, īpaši – apvienotajā novadā: par 368 eiro.

Novadu budžeta izdevumu skaitļi rāda, ka 2021. gada neapvienoto novadu kopējais budžets bija 68,76 miljoni eiro, bet apvienotā novada izdevumi pērn bija par apmēram septiņiem miljoniem eiro lielāki (75,68 miljoni). Lielākais naudas pieaugums novērots trīs nozarēs – izglītībā, sociālajā aizsardzībā un ekonomiskajā darbībā. Pieaugums bijis attiecīgi par diviem, 2,7 un 2,9 miljoniem eiro. Tātad tajās jomās, kuru dēļ ATR tika īstenota.

Bet ir nozares, kur naudas mazāk. Par miljonu pieejamā nauda sarukusi sabiedriskajai drošībai, bet par 0,4 miljoniem – teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai. Pārējās nozarēs (vides aizsardzība, veselība un atpūta, kultūra un reliģija) pieaugums netur līdzi inflācijai vai samazinājums bijis mazs.

Par pusmiljonu budžets audzis arī vispārējiem valdības dienestiem, zem kā slēpjas, piemēram, domes administrācijas izdevumi. Cita starpā jāmin, ka pēc apvienošanās administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju novadā ir 151 eiro, kas ir mazāk, nekā bija Jaunpils un Engures novados, bet vairāk nekā Tukuma un Kandavas novados.

Ko rāda atalgojumam novirzītās summas? Kopumā algu fonds jaunajā novadā kāpis par nepilniem diviem miljoniem eiro, lielāko pieaugumu veidojot tieši algu kāpumam izglītībā. Tāpat jūtams pieaugums vērojams veselībā, sociālajā aizsardzībā un vispārējos valdības dienestos, bet ievērojami mazākas algas izmaksātas ekonomiskajā darbībā, mājokļu un teritoriju apsaimniekošanā, kā arī atpūtā, kultūrā un reliģijā.

Reklāma
Reklāma

Te jāuzsver, ka darbinieku skaits jaunajā novada domē ir par apmēram simtu mazāks nekā veco novadu domēs kopā, kas nozīmē, ka kopumā atalgojuma līmenis uz vienu darbinieku ir pieaudzis (par 10,8%), kas bija sagaidāms. Līdzīgi ir arī ar deputātiem – to skaits, protams, ievērojami samazinājies, bet tagad viens deputāts nopelna vidēji par apmēram 7000 eiro gadā vairāk. Būtībā ikvienā amata struktūrā ir redzams lielāks vai mazāks, bet mēnešalgas pieaugums. Vairāk saņem ne tikai domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un deputāti, bet arī būvinspektors, apkopēji, grāmatveži, pašvaldības policijā strādājošie u. c.

Naudas it kā vairāk, bet tomēr mazāk?

Šķiet, ka naudas šobrīd novadā ir krietni vairāk. Arī novada domes struktūrās esošie saņem vairāk, bet realitātē novada iekšienē neapmierinātība ar reformu ir liela. Pie vainas esot birokrātija – tāds kopumā diskusijā no šobrīd domē un pagastos strādājošajiem bija nolasāmais vēstījums. Tomēr nevarētu teikt, ka birokrātija būtu tieši reformas atnesta – vairāk Tukuma pilsētā atstātais mantojums, kuru grūti salauzt tiem, kuri atnākuši no mazajiem, bet efektīvāk strādājušajiem, sakārtotajiem novadiem – Engures, Jaunpils, Kandavas. Par galveno lauzēju un kārtības ieviesēju iecelts Gundars Važa.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa: “Mēs gribam kustēties ātrāk, bet šie šķēršļi mums to neļauj. Tagad visur vajag papīrus. Tā kaudze kādam ir jāapstrādā. Galinām paši sevi nost!”
Foto: Karīna Miezāja

“Budžets ir lielāks, bet tāpēc, ka pedagogu algas palielinājušās. Realitātē iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir tie divi lielumi, ar kuriem varam strādāt, pārējās ir dotācijas – ar vienu roku iedod un ar otru uzreiz aiziet konkrētai vajadzībai. Pieaugums nav liels, ņemot vērā, piemēram, energoresursu cenu pieaugumu. Ja budžetā pagājušajā gadā nebūtu bijis pārpalikums, septembrī nāktos ņemt valsts kasē kredītu, lai nosegtu enerģijas, siltuma, degvielas izmaksas. Citi pārmet, ka sēžam uz naudas, bet budžetu salikām ļoti kompaktu, bez ārišķībām,” saka Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, norādot, ka IIN un NĪN no kopējā budžeta veido 39 miljonus.

Viņš stāsta, ka mazajos novados naudas pirms tam bijis vairāk. Viņš pats nāk no Engures novada, ir bijušais Engures novada vadītājs. “Savējos esam reāli apdalījuši. Kādreiz cilvēks atnāca un mēs varējām palīdzēt, bet tagad lielākoties jāatsaka. Ir varbūt vairāk naudas sociālajai aizsardzībai, bet attīstībai naudas nepietiek,” saka Važa.

Viņš stāsta, ka visi novadi pirms apvienošanās bijuši pilnīgi citā attīstības stadijā, tāpēc, tagad saejot kopā, visiem novadiem ir “grūti izveidot to kopīgo rāmi. Sākums ir ļoti smagnējs, grūti uzņemt ātrumu, jo birokrātija un papīru gūzma mūs bremzē. Piemēram, pieņēmām 25% NĪN atlaidi visu uzņēmumu ražošanas ēkām, bet valsts norāda, ka tas ir atbalsts uzņēmumiem, un nepieciešams iesniegums iesnieguma galā. Eiropas regula prasa, lai katrs zemnieks rakstītu iesniegumu. Mēs gribam kustēties ātrāk, bet šie šķēršļi mums to ­neļauj. Engurē mums par to neviens neaizrādīja. Tagad visur vajag papīrus. Tā kaudze kādam ir jāapstrādā. Galinām paši sevi nost”, sūrojas Tukuma novada priekšsēdētājs Važa.

Kopumā gandrīz visi diskusijas apmeklētāji bija vienisprātis, ka reforma nākusi par labu tikai smagnējajai Tukuma pilsētai, kuru tagad pēc reformas varēšot savest kārtībā un pielīdzināt mazo novadu attīstības līmenim, kamēr mazo novadu attīstība cietīšot.

Sūdzas par birokrātiju

Ligita Gintere: “Vistrakākais jaunajā novadā ir birokrātija, tādu nekur citur neesmu redzējusi. Papīrs papīra galā, saskaņojums saskaņojuma galā.”
Foto: Karīna Miezāja

Diskusija skaļus toņus neuzņēma, bet reizēm emocijas ņēma virsroku. Bijusī Jaunpils novada vadītāja, Tukuma novada domes deputāte Ligita Gintere izrādīja neapmierinātību ar to, ka reformas dēļ mazajos novados darbinieku skaits samazināts tiktāl, ka vienam cilvēkam tagad jādara vismaz piecu cilvēku darbs: “Ja galvenais mērķis bija samazināt darbinieku skaitu, tad mērķis ir panākts. Jāaplaudē, esam pat pārcentušies! Pašreiz pagasts strādā ar iepriekšējiem resursiem, jo cilvēku skaits ir samazināts, dokumentu aprite ir apgrūtināta. Tik ilgi, cik cilvēki strādās ar entuziasmu, tik arī būs.”

Arī viņa īpaši izcēla birokrātiju. “Vistrakākais jaunajā novadā ir birokrātija, tādu nekur citur neesmu redzējusi. Papīrs papīra galā, saskaņojums saskaņojuma galā. Nevis likums mums palīdz lietas risināt, bet likums ir jāapkalpo. Mūsu uzdevums ir visu paveikt pēc iespējas labāk un ātrāk. Gribam likumīgi rezultātu sa­sniegt ātri un nesāpīgi. Tā varējām iepriekš. Tagad ir otrādi. Izpratne, attieksme un lietu risināšana novada iekšienē ir desmit gadu vecā līmenī. Jo Tukumā tā vēsturiski iegājies. Darbinieki tur nebija gatavi papildu novadiem, viņi ir pieraduši strādāt savā mazajā lociņā,” neapmierināta ir Ligita Gintere.

Važa piebilda, ka kopumā valsts institūcijas neuzticas novados strādājošajiem, tāpēc esot jāražo simtiem papīru par niekiem. “Aiziets pilnīgās aplamībās, bet nevaram to nedarīt, citādi dabūšu pa kaklu no Valsts kontroles. Bet viņiem mums ir jātic! Jau 2006. gadā, kad es atnācu uz Engures novadu, pirmajā pašvaldību kongresā runāja par to, ka vajag samazināt birokrātiju, bet tā ir tikai augusi.”

Dažus citus piemērus nosauca arī deputāts Guntars Indriksons, kurš pirms tam strādājis Kandavas novada domē. “Kandavas novadā kultūras nams bija katrā pagastā, bet tos pārraudzīja Kandavas Kultūras centrs. Kultūras nami darbojās vienoti, viss bija savstarpēji saskaņots, bet tagad cenšas uzspiest, lai katrs kultūras nams būtu neatkarīgs, organizētu savu darbu, nesaskaņojot ar citiem. Administratīvās izmaksas arī ir lielākas, jo agrāk pa visiem kultūras namiem bija divi tehniskie darbinieki, tagad gandrīz katrā kultūras namā vajag divus tehniskos darbiniekus,” stāsta Indriksons. Un arī viņš pieminēja birokrātiju, norādot, ka tagad, lai apmaksātu rēķinus, tiem jāiziet cauri vairākiem grāmatvežiem. “Viss notiek pārāk ilgi un sarežģīti. Kandavā mēs šādu praksi izskaudām jau sen, bet tagad atkal sanāk atgriezties.”

Ligita Gintere piebilda, ka Tukumā katrs grāmatvedis pieradis atbildēt par vienu nelielu budžeta sadaļu, kamēr mazajos novados pāris grāmatveži atbildējuši par visu budžetu. Šī iemesla dēļ vairāki grāmatveži neesot gājuši strādāt uz apvienoto novadu, jo neesot bijuši gatavi atbildēt tikai par vienu budžeta “skrūvīti”.

Neesot gan tā, ka viss ir pavisam slikti, daudz kas jau esot “sataisīts”, turklāt izrādās, ka Kandavas un Jaunpils novadam kredītsaistības bijušas pat 18% apmērā no kopējā budžeta, kas esošajā krīzē varētu būt bijis grūti panesams lielums. Tukuma kredītsaistības bijušas ap 13%, bet Engures – ap 4,7% no kopējā budžeta. Uz kaimiņu Saldus un Talsu fona Tukums izskatoties slikti, un tas novadam zināmā mērā sasējis rokas. Pēc apvienošanās ar kopējām kredītsaistībām novadā var tikt galā vieglāk.

Jebkurā gadījumā – kurš gan cits, ja ne paši to nekopto dārzu izravēs? Darbinieku nomaiņai, apmācībai vai citu mehānismu lietošanai nepieciešams laiks.

Trūkst bērnudārzu

Kas mainījies Jaunpilī? Pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Rasa atzina, ka sākumā gājis ļoti smagi. Kaut gan vairākas lietas jau ir sakārtotas, joprojām situācija esot trakāka, nekā visi bija iedomājušies. “Cilvēki ļoti depresīvi uztver to, ka esam novada nomale, jo vienmēr esam bijuši centrs. Jaunpilī vairs nestrādā divdesmit cilvēki. Sākumā man bija jāiznes astoņu deviņu cilvēku darbs – saimniecības vadītājs, juridiskās lietas, grāmatvedība, kopējās pārvaldes vadītājs utt. Nezinu, kurš man to kompensēs. Pagājušā gada budžets bija drastisks, brīžiem nebija pat naudas smiltīm, ko cilvēkiem uz kapiem uzbērt,” norāda Baiba Rasa.

Pirms reformas melni mākoņi bija sastājušies pār Jaunpils vidusskolu. Tomēr reforma pagājusi, bet skola joprojām funkcionē. “Tukums ir liels novads un ar vienu vidusskolu iztikt nevar un nevarēs,” saka skolas direktors Jānis Liepiņš, kurš kopumā izglītībā īpašas pārmaiņas pēc apvienošanās nav izjutis. Tam par labu nācis tas, ka Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novads bija vieni no nedaudzajiem vai pat vienīgie novadi valstī, kas cieši sadarbojās savā starpā zem Tukuma izglītības pārvaldes.

Liepiņu baidot vien tas, ka pēc jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem mazajām vidusskolām ar mazu bērnu skaitu naudu vienkārši varētu nepiešķirt. Tad atliktu tikai pats novads, kas no saviem līdzekļiem varētu piešķirt līdzekļus skolas pastāvēšanai. Tāpat baidot skolas transporta optimizācija. Gundars Važa skaidroja, ka optimizācija nozīmēs to, ka no vienas apdzīvotās vietas vairs nebrauks vairāki autobusi uz vairākām skolām, bet gan no vienas apdzīvotās vietas autobuss vedīs tikai uz vienu skolu. Tas nozīmē – ja vecāki vēlēsies bērnu laist citā novada skolā, viņiem bērnu nāksies vest pašiem.

Pēc apvienošanās brīvpusdienu situācija uzlabojās Kandavā, bet pasliktinājās Jaunpilī un Engurē, kur tagad daļa pusdienu maksas jāsedz iedzīvotājiem. Tāpat problēmas ir ar bērnudārziem, kuru trūkst gan Tukumā, gan Engurē, gan Jaunpilī.

Jaunpils zemnieku saimniecības “Joži” īpašnieks Gunvaldis Sproģis uzsvēra, ka Jaunpilī būtu jāuzbūvē bērnudārzs, jo bez tā turpināsies bērnu aizplūšana uz citu novadu izglītības iestādēm un atpakaļ uz Tukuma novadu neviens no viņiem vairs neatgriezīšoties.

Sproģis allaž bijis ar savu unikālo redzējumu un arī šoreiz sacīja, ka no novada vadības nav dzirdējis nevienu loģisku argumentu, kas attaisnotu problēmas. “Liela birokrātija… Kas tad to veido? Tikai paši! Nav naudas… Kur to ņemsim, no kā gaidām? Pašvaldībai nav jārada nauda, tikai jāiekasē. Tāpēc 25% NĪN atlaide ir aplama un smieklīga! Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, NĪN ir niecīgs un tas pat būtu jāpalielina. Saimnieka pienākums ir īpašumu uzturēt kārtībā. Ja nevari – maksā lielāku nodokli. Ja nevar nopelnīt tik daudz, lai samaksātu nodokļus, tad jādod zeme citiem.”

Kopumā Sproģis uzskata, ka reforma ne tuvu nav beigusies un tā esot jāturpina. Viņš, piemēram, gribētu, lai novads būtu vēl lielāks – līdz Vītiņiem, un Tukumam nāktu klāt daļa Saldus un Dobeles novadu. “Tad jāieceļ viens prefekts visam novadam un pagastvečiem ar prasībām jādodas pie viņa. Tas radīs lielāku stabilitāti,” pārliecināts lielsaimnieks.

Ar birokrātiju jāsadzīvo

Juris Pūce: “Jāmēģina birokrātiju savienot ar problēmu risināšanu.”
Foto: Karīna Miezāja

Diskusijā piedalījās arī bijušais ministrs Juris Pūce, kurš pirms trim gadiem apmeklēja gandrīz visas “Latvijas Avīzes” rīkotās diskusijas novados.

Pūce uzsvēra, ka Tukuma novada vadības gaudas nav neierastas, jo jebkurš politiķis cīnoties ar izpildvaru – abām varām pārvaldības perspektīvas atšķiroties. Kamēr politiķi grib šodienas problēmu atrisināt šodien, pārvalde domā par to, lai tā varētu par padarīto atskaitīties arī pēc desmit gadiem, jo jebkurā brīdī dokumentus varot pieprasīt, piemēram, Eiropa, ja iesaistīti bijuši fondu līdzekļi. “Divi domāšanas modeļi, starp kuriem veidojas neizbēgama sadursme.” Pūce sacīja, ka, lai ar to sadzīvotu, jāizvēlas kāda no darbības stratēģijām – piemēroties, mēģināt apvienot papīrus ar problēmu risināšanu vai arī uzbrukt administrācijai. Novadiem, viņaprāt, jāmēģina birokrātiju savienot ar pro­blēmu risināšanu.

Ja aplūko 2009. gada novadu reformu, redzams, ka tolaik situācija bijusi cita, jo pēc vieniem noteikumiem nācies strādāt gan pavisam lieliem, gan maziem “kuģiem”, bet tāpat bijuši nepieciešami vairāki gadi, lai novadi strādātu efektīvi. Tagad nācies apvienoties novadiem, kuru pieredze ir atšķirīga. “Es ceru, ka tagad būs labāk, bet tāpat būs jāpaiet laikam,” teica Pūce. Viņaprāt, situācijai palīdzējusi Covid-19 pandēmija, kuras dēļ darbs strauji pārcēlies uz attālināto modeli un daudzus pakalpojumus iedzīvotāji var iegūt elektroniski, izslēdzot nepieciešamību pēc došanās uz pagasta pārvaldi vai domi.

Pūce sacīja, ka pašvaldībām kā galvenajam publisko pakalpojumu sniedzējam nemitīgi nāksies optimizēties. “Es esmu piekritējs modelim, ka mums jāvienojas par efektivitātes līmeni, zem kura nedrīkst noslīdēt. Esam reti apdzīvota valsts ar novecojušu sabiedrību, kas nozīmē, ka vairāku desmitu gadu laikā pieprasījums pēc publiskiem pakalpojumiem pieaugs un efektivitāte būs jāceļ.”

Pirms trim gadiem Pūce sacīja, ka reforma ļaus vairāk naudas novirzīt attīstībai, samazinās administratīvos resursus un iedzīvotājiem būs kvalitatīvāki pakalpojumi. Ar trešā punkta izpildi, viņaprāt, ejot visgrūtāk, taču viņš tic, ka, jo lielāka būs pašvaldība, jo ekonomiski jaudīgāka tā būs un valstij neizbēgami būs jāpieņem pašvaldībām saistoši lēmumi.

Visbeidzot Pūce norādīja, ka attīstībai naudas tuvāko gadu laikā būšot tik daudz kā nekad un katram novadam būs tā vien jāpaņem. Viņš gan piekrita, ka šobrīd kavējoties programmu izziņošana un attiecīgi pašvaldībām vēl neesot iespēju uz tām pieteikties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.