“Par ko saņem algas, ja nesaprot, par ko balso?” Rajevskis kritizē deputātu lēmumu skaidras naudas lietā 0
Latvijā tiek virzīti grozījumi noteikumos, kas paredz stingrākas prasības attiecībā uz skaidras naudas darījumu uzraudzību. To mērķis ir stiprināt cīņu pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Taču sabiedrībā un ekspertu vidū izskan kritika par deputātu izpratni un lēmumu pieņemšanas procesu. Viedokli par šo tēmu TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” izteica Filips Rajevskis, politologs, “Mediju tilts” direktors.
“To varbūt var stāstīt tiem, kas īsti nav bijuši ārpus Latvijas robežām, jo nav tā, ka visur ir baigi apkarota skaidrā nauda. Visur ļoti labi sadzīvo gan bezskaidrā, gan skaidrā nauda. Ja mēs aizbraucam uz Ameriku – tur vispār skaidrā nauda ir apgrozībā stipri vairāk nekā pie mums,” saka Rajevskis.
Viņaprāt, šī ir kārtējā reize, kad deputāti nav līdz galam sapratuši, par ko balsojuši. “Par ko saņem algu, ja nesaprot, par ko balso?” ironiski izsakās Rajevskis.
“Interesantākais bija, ka dialogs bija starp deputātu un VID ģenerāldirektori, kurai, es domāju, arī galva sāp par šo lietu. Jo deputāti ir nobalsojuši un aizgājuši atvaļinājumā, bet VID ar tiem papīriem būs jākrāmējas,” izsakās politologs.
Jau ziņots, ka plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.
To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.
