Valsts prezidents Egils Levits

Par Levita pārvēlēšanu partijas noslēpumainas, diviem spēkiem būšot savs kandidāts 158

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja 39
Lasīt citas ziņas

Pirms 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gadā, kad tuvojās beigām Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pirmais pilnvaru termiņš, priekšvēlēšanu kampaņā partijas cita pēc citas centās paziņot par atbalstu tautā populārās prezidentes atkārtotai ievēlēšanai amatā.

Pēc tam vairs neviens Valsts prezidents nav piedzīvojis tādu politisko spēku atbalstu un nav arī nostrādājis divus pilnvaru termiņus. Balsot par Valsts prezidenta Egila Levita atkārtotu ievēlēšanu amatā arī tagad nesola neviena partija, lai gan valdošie spēki, ar kuriem E. Levits ir cieši strādājis kopā, atzīst, ka valstiski nozīmīgos jautājumos viņš ir demonstrējis stingru un izlēmīgu stāju. To uzsvēra arī Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kas pirmā 2019. gadā izvirzīja E. Levitu amatam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Togad E. Levitam sākotnēji nebija pārliecinoša atbalsta, jo “Attīstībai/Par” bija noskaņota virzīt savu prezidenta kandidātu. Tikai pēc ilgākām sarunām koalīcija vienojās par atbalstu E. Levitam. Valsts prezidentu 2019. gada 29. maijā Saeima pirmo reizi ievēlēja atklāti. Par E. Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Nesen intervijā “Latvijas Avīzē” bijušais politiķis Jānis Lagzdiņš atzina, ka Valsts prezidents E. Levits bieži ir pamatoti kritizēts, taču savā amatā viņš ir nodrošinājis vismaz trīs svarīgas lietas. “Pirmā – konsekventi atbalstījis Latvijas proeiropeiskumu.

Levits Francijas prezidentam ar kundzi dāvina "Ērenpreiss" velosipēdus

Jebkurš uz Eiropu orientēts latvietis var justies drošs, kamēr pilī sēž Egils Levits. Otrkārt, prezidents nešaubīgi bijis Latvijas patriots un, kas ir ļoti būtiski, nodrošinājis, ka valstī uz neatgriešanos aiziet oligarhu ēra. Arī nodrošinājis valdības stabilitāti, un Levitam būs liela loma pēcvēlēšanu valdības veidošanā. Kas teikuši, ka Levits ir tukša vieta, sākot ar 2. oktobri, pieredzēs savus dziļus maldus,” teica J. Lagzdiņš.

Diviem spēkiem būs savs kandidāts

Iespējams, J. Lagzdiņa teiktais ir viens no iemesliem, kāpēc politiskie spēki, kuriem ir ambīcijas vadīt nākamo valdību, bet kuri nav pārliecināti, vai balsos par E. Levita atkārtotu ievēlēšanu, izvairīgi atbildēja uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai atbalstīs E. Levita pārvēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu. Apvienotajā sarakstā iekļautās Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvards Smiltēns un partijas “Progresīvie” valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs (vēlēšanās nekandidē) atzina, ka plāno virzīt savu Valsts prezidenta amata kandidātu, par ko politiskajos spēkos jau notiek diskusija.

Levits un Vīķe-Freiberga iestāda veltījuma ozolus Likteņdārzā

M. Kossovičs nedomā, ka kādas partijas tiešs viedoklis par Valsts prezidenta izredzēm var ietekmēt E. Levita izvēli, nominējot premjera kandidātu. Viņaprāt, tā ir “viltus šantāža, ko politiskie spēki uztur”. M. Kossovičs uzskata, ka “tas tikai spēcinātu Egila Levita autoritāti, ja viņš konkurences cīņā uzvarētu citus uzvārdus”. “Progresīvie” arī uzskata, ka prezidentam ir jābūt cilvēkam, kas guvis sabiedrības uzticību Eiropas Parlamenta vai Saeimas vēlēšanās, piebilda M. Kossovičs. Nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2023. gada jūnija sākumā. E. Levits vēl nav atklājis, vai plāno atkārtoti kandidēt uz amatu. Taču agrāko gadu pieredze liecina, ka, pieņemot šo lēmumu, prezidenti ietekmējas arī no tā, vai ir jūtams politiskais atbalsts viņu ievēlēšanai.

 

Levits esot koalīcijas prezidents

Atskatoties vēsturē, jāatgādina, ka politiskie spēki 2002. gadā pirms vēlēšanām centās piesaistīt atbalstītājus, dažādos veidos paužot atbalstu prezidentei V. Vīķei-Freibergai. Latvijas Pirmā partija, kuras viens no līderiem bija tagadējais partijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdis Ainārs Šlesers, pat kongresā pieņēma īpašu lēmumu, ka no tās ievēlētie Saeimas deputāti balsos par V. Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu amatā. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Egila Baldzēna vadītā Sociāldemokrātu savienība kampaņas reklāmās centās sevi sasaistīt ar prezidenti. Viņai atbalstu jau pirms vēlēšanām izteica arī “Latvijas ceļš”, kas iepriekš, 1999. gadā, nebija balsojis par V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. Sociologs Aigars Freimanis pirms divdesmit gadiem uzsvēra, ka V. Vīķe-Freiberga ir veiksmīgi distancējusies no partijām un ar saviem izteikumiem nav likusi domāt par simpātijām pret vienu vai otru politisko spēku. Dažuprāt, arī tas nāca par labu viņas autoritātei.

Savukārt E. Levitu opozīcijas partijas dēvē par koalīcijas prezidentu, bet ārpusparlamenta partiju “Latvija pirmajā vietā” un “Katrai un katram” līderi pie katras izdevības piesauc “Levita – Kariņa” režīmu, lai paši pozicionētos iepretim tagadējai valdībai. “Vai mums ir īsts tautas mīlēts prezidents? Mēs katrs varam uzdot šo jautājumu. (..) Mēs visi ļoti labi zinām, ka Valsts prezidentam ir spēcīgi instrumenti, lai ietekmētu gan koalīciju, gan Saeimu, gan arī Ministru kabinetu.

Egils Levits un Gitans Nausēda Rīgas pilī

Viņam ir jebkurā mirklī visas iespējas sasaukt kaut vai ārkārtas Ministru kabineta sēdi,” Saeimas sēdē, debatējot par krīzes pārvarēšanu, nesen sacīja deputāts Kaspars Ģirģens (ievēlēts no “KPV LV”, tagad pārstāv “Republiku”). E. Levits ne reizi nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi. Taču prezidents ir palīdzējis pārvarēt ne vienu vien krīzi koalīcijā nemanāmākā veidā. Parasti spriedze mazinājās pēc Valsts prezidenta un premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) iepriekš neplānotas tikšanās, kurai sekoja abu amatpersonu kopīgs paziņojums, un situācija valdībā pēc tam stabilizējās. Taču E. Levitam nav izdevies kļūt par tautas morālo līderi, “kāda bija Vaira Vīķe-Freiberga un savu pilnvaru pēdējā gadā – arī Valdis Zatlers”, atzina kāds koalīcijas politiķis. Iespējams, tāpēc, ka E. Levits kā augstas raudzes jurists uzrunā sabiedrību pārāk sarežģīti un “vienkāršie iedzīvotāji viņu nenolasa un nesaprot”.

 

Slavē, bet atbalstu nesola

Pagājušajā nedēļā, E. Levits uzrunāja Saeimu, atklājot rudens sesiju. (Valsts prezidents uzrunās parlamentu arī pirms nākamajiem Jāņiem, kad beigsies Saeimas pavasara sesija, bet tas jau būs pēc prezidenta vēlēšanām, kurās ievēlētais prezidents stāsies amatā 2023. gada 8. jūlijā.) Šajā runā E. Levits paslavēja visas valdības partijas, bet nevienu amatpersonu nenosauca vārdā. Kā vienu no pirmajiem 13. Saeimas veikumiem prezidents minēja finanšu sistēmas kapitālo remontu.

Tad viņš uzteica aizsardzības ministru Arti Pabriku (“AP”) par priekšlikumu no 2023. gada iedibināt valsts aizsardzības dienestu. E. Levits runāja arī par uzticību tiesām, ko vairos pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (“Konservatīvie”) iniciatīvas izveidotā Ekonomisko lietu tiesa, kas “novērsīs iespēju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesu procesus, tā graujot sabiedrības ticību taisnīgumam”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu E. Levits nosauca par vienu no svarīgākajām pēdējo gadu reformām.

Ar vairāku partiju pārstāvjiem “Latvijas Avīze” runāja jau pēc E. Levita uzstāšanās. “Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans patiešām izklausījās prezidenta runas iespaidots. Viņš teica: “Egila Levita darbība ir vērtējama ar plusa zīmi. Viņš atbalstījis daudzas mūsu partijas iniciatīvas un runā paslavēja Ekonomisko lietu tiesas izveidi.” Atbalstu E. Levita atkārtotai ievēlēšanai K. Feldmans vēl nesolīja, jo par to neesot diskutēts. Taču par savu prezidenta kandidātu “Konservatīvie” neesot domājuši.

Līdzīgi atbildēja arī J. Dombrava – Nacionālajai apvienībai svarīgos jautājumos Valsts prezidents ir paudis skaidru pozīciju, piemēram, par imigrācijas politiku, par valsts valodas lomas stiprināšanu, Latviešu vēsturisko zemju likumu. E. Levitam arī esot ļoti izlēmīga stāja aizsardzības un drošības jautājumos, viņš ir stingri turējies kopā ar Ukrainu, uzskaitīja J. Dombrava, atzīstot, ka E. Levitam ir bijušas kļūdas komunikācijā.

Egils Levits saņem Rīgas atslēgu

Ar “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītāju Ainaru Latkovski un “Attīstībai/Par” frakcijas vadītāju Juri Pūci “Latvijas Avīze” runāja pirms E. Levita runas Saeimā. Abi politiķi izvairījās tieši atbildēt, norādot, ka E. Levitam vispirms būtu pašam jāpasaka, vai viņš plāno atkārtoti kandidēt, un tikai tad partijās sāksies diskusijas, kas varētu būt nākamā gada pavasarī, sacīja A. Latkovskis. Vēl arī neesot zināms, kas veidos nākamo koalīciju, jo par prezidentu ir jāvienojas valdības partijām. J. Pūce arī domā, ka tas ir pāragrs jautājums un tagad nav aktuāls. “Mēs neesam lēmuši, un es arī personīgi nevaru pateikt, ko mēs darīsim,” piebilda J. Pūce.

 

Prezidents esot jāvēl tautai

Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa” 2019. gadā par E. Levitu nebalsoja un arī tagad nesola viņam atbalstu. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdi Armandu Krauzi personīgi esot aizskāris tas, ka E. Levits “ir pārrakstījis vēsturi un nosaucis Kārli Ulmani nevis par Valsts prezidentu, bet par Valsts prezidenta vietas izpildītāju”. Savukārt “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs teica: “Plaši mīlēts prezidents nav. Taču domāju, ka Levita kungs par atkārtotu kandidēšanu runās ar nākamo koalīciju. Nedomāju, ka viņš ar mani konsultēsies.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Par E. Levita ievēlēšanu iepriekš balsoja arī daļa no partijas “KPV LV” deputātiem, kuru vidū bija Ramona Petraviča – viņa tagad pārstāv partiju “Latvija pirmajā vietā”. Tās līderis A. Šlesers uz jautājumu par nākamo Valsts prezidentu atbildēja: “Levitu – nekādā gadījumā.” A. Šlesers uzskaitīja kritērijus, kādam jābūt prezidentam, “kuram ar angļu valodas zināšanu vien ir par maz – prezidents nevar būt dzimis un audzis ārzemēs, viņam jābūt no Latvijas un jāsaprot, kas notiek Latvijā”.

“LPV” priekšsēža minēto īpašību vidū bija arī tādas, kas E. Levitam piemīt, piemēram, prezidentam jābūt erudītam un tādam, kurš pirms stāšanās amatā dzīvē jau ir kaut ko sasniedzis. “LPV” un arī “Katram un katrai” vēlas panākt, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Tas paredzēts arī “Saskaņas” un Latvijas Zemnieku savienības pro­grammā. Tas nozīmētu grozījumus Satversmē, kuru pieņemšana ar divu trešdaļu balsu vairākumu, visticamāk, līdz 2023. gada jūnija sākumam nenotiks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja 39
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Kurš ar kuru un kādi būs pirmie darbi? Noslēgusies pirmā koalīcijas veidošanas sarunu diena 36
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
1582. gada 4. oktobrī. Kalendārs, kas radīja nemierus
22:32
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – skolās pie sienām jāliek tautas varoņu ģīmetnes
22:30
Uzņēmumi apvienojas. “Mantinga” pārņem “Pedro”
22:04
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 4
Olafs Zvejnieks: Jaunā valdība būs labējāka nekā iepriekšējā. Kā tas varētu ietekmēt ekonomisko politiku?
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”? 42
Kā cilvēkiem izkļūt no nabadzības? Eiropa aicina modernizēt minimālā ienākuma shēmas
Nedēļas nogalē Indonēzijas futbola čempionātā notika viena no lielākajām traģēdijām sporta vēsturē
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai 3
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37