Svalbāras arhipelāgs Norvēģijas ziemeļos.
Svalbāras arhipelāgs Norvēģijas ziemeļos.
Foto:AFP/SCANPIX

Pārdod pēdējo privātās zemes gabalu par 300 miljoniem eiro pie “vārtiem uz Arktiku” – pusceļā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu 13

Par 300 miljoniem eiro tiek pārdota pēdējā privātīpašumā esošā zeme Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, kas ir “ar nozīmīgu vides, zinātnes un ekonomikas nozīmi”, tā vēstīja ārzemju medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā 10
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

15 000 akru lielais gabals atrodas pusceļā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Tas atrodas tieši tās polārās teritorijas centrā, kura pēdējā laikā ir izraisījusi plašas diskusijas par pasaulē notiekošajām klimata pārmaiņām un ir iemesls ģeopolitiskās saspīlējuma starp globālajām lielvarām, kuras vēlas uzsākt Arktikas reģiona dabas resursu ieguvi.

“Šī ir vienreizēja iespēja iegūt savā īpašumā zemi vienā no pasaulslavenajām Svalbāras salām”, tā “Euronews Business” sacīja “Knight Frank” darījumu vadītājs Vils Metjūss (Will Matthews). Nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Knight Frank”, kas pārdod uzņēmumu, kuram pieder 100% zemes, sacīja, ka tā ir “unikāla vieta filantropisku un vides saglabāšanas ideju realizēšanai”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reģionā ir jūtama spēcīga ģeopolitiskā konkurence starp ASV, Krieviju un Ķīnu. Krievija ir pastiprinājusi arī savu militāro klātbūtni šajā reģionā. Būtiski ir pieaudzis arī komerciālās kuģošanas apjoms caur Arktiku. Klimata pārmaiņu izraisītā jūras ledus samazināšanās paver iespēju vairāk izmantot reģionā esošos dabas resursus, tostarp naftu, gāzi un citu derīgo izrakteņu atradnes Arktikā.

Svalbārai ir ārkārtīgi liela stratēģiskā nozīme, jo tie “būtībā ir vārti uz Arktiku”, – tā teikts pārdošanas brošūrā, norādot, ka vieta ir ideāli piemērota, piemēram, navigācijas un gaisa satiksmes kontrolei Ziemeļu Ledus okeānā.

Svalbāra, kas atrodas starp kontinentālo Norvēģiju un Ziemeļpolu, ir viena no pasaules vistālāk uz ziemeļiem apdzīvotajām teritorijām. Gandrīz 3000 cilvēku dzīvo deviņās galvenajās Svalbāras salās. Svalbārai ir pat sava universitāte (UNIS), un cita starpā tā ir slavena arī ar Svalbāras globālo sēklu glabātuvi.

Agrāk šī teritorija galvenokārt ieguva ienākumus no ogļrūpniecības, taču mūsdienās arī pētniecība, satelītu datu lejupielāde un tūrisms ir kļuvuši par nozīmīgām papildu nozarēm.

Zeme ar nosaukumu Søre Fagerfjord, kas šobrīd ir izlikta pārdošanā, ir 14 830 akru (apmēram 60 kvadrātkilometri), un ir gandrīz desmit reizes lielāka par Gibraltāru. Tā atrodas Vedel Jarlsbergā Svalbāras rietumos, un ir atzīta 1920.gadā parakstītajā Svalbāras līgumā. Visi pārējie Svalbāras īpašumi pieder vai tos kontrolē Norvēģija vai Krievija.

Ārvalstu medijs “Bloomberg”, kas pirmais paziņoja par jaunumiem, atzīmēja, ka plašas diskusijas par līdzīgu zemes pārdošanas gadījumu izraisījās 2014.gadā, kad kādu citu privātu īpašumu ar uz tā atrodošām ogļu raktuvēm gatavojās iegādāties pircējs no Ķīnas, bet Norvēģijas valsts toreiz iejaucās un izpirka zemi.

Reklāma
Reklāma

Pārdošanai piedāvātais zemes gabalam ir visai plašs, to var izmantot kā dabas aizsardzības mērķiem vai kā citādi attīstīt atbilstoši jaunā īpašnieka interesēm.

Aptuveni 60% arhipelāga teritorijas klāj ledus. Salās ir daudz kalnu un fjordu. Arhipelāgā valda arktisks klimats, lai gan ar ievērojami augstāku temperatūru nekā citās tā paša platuma grādos atrodošās teritorijās. Svalbāra ir daudzu jūras putnu vairošanās un barošanās vieta, tajā dzīvo polārlāči, ziemeļbrieži, arktiskā lapsas, kā arī dažādi jūras zīdītāji.

Septiņi nacionālie parki un 23 dabas rezervāti aizņem divas trešdaļas arhipelāga. Laikā no 20 aprīļa līdz 22.augustam arhipelāgā ir polārā diena, kuras laikā saule nenoriet. Vidējā gada temperatūra Arktikā turpina paaugstināties trīs reizes straujāk nekā vidēji pasaulē, un zemes pārdošana uzsākta laikā, kad Svalbāras reģionā ir bijis daudz mazāk jūras ledus, vairāk lietus un augstāka vidējā temperatūra.

“Pārdevējs pārdos zemi tam, kas solīs visaugstāko cenu,” tā “Bloomberg” sacīja pārdevējus pārstāvošais jurists Pērs Kailingstads (Per Kyllingstad). Vienīgais ierobežojums attiecībā uz to, kurš var iegādāties privāto uzņēmumu, kuram pieder šī zeme, ir tas, ka pircējam jābūt no valsts, kura ir ratificējusi Svalbāras līgumu. Saskaņā ar “Wikipedia” datiem visā pasaulē ir gandrīz 50 šo līgumu ratificējušās valstis, tostarp Krievija un Ķīna.

“Mēs pašlaik vedam sarunas ar ultra bagātiem indivīdiem no visas pasaules, no kuriem ir katram ir sava aizraušanās ar vides saglabāšanu un filantropiju,” intervijā “Euronews” sacīja Vils Metjūss no “Knight Frank”. “Mēs cītīgi strādājam, lai atrastu vislabāko īpašnieku šai skaistajai zemei – tādu, kuram būtu arī pietiekami daudz līdzekļi, lai arī turpmāk nodrošinātu vietējās daudzveidīgās floras un faunas saglabāšanu”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.