Partneri nodokļu paradīzēs 0
Pēdējos 12 gados Eiropas Savienībā publiskie pasūtījumi aptuveni 56 miljardu eiro vērtībā ir aizplūduši uz ārzonu bankām, ES amatpersonām neveicot šādas situācijas analīzi un nevēršoties pret naudas atmazgāšanu.
Valstis, kurās lielākā daļa publisko pasūtījumu piegādātāju nāk no ārzonām, ir Apvienotā Karaliste, Spānija, Polija, Igaunija, Portugāle un Nīderlande.
Bijušā Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera vadītā Eiropas Komisija, kuras pilnvaras beigsies šā gada oktobrī, nav izcēlusies ar efektīviem lēmumiem naudas atmazgāšanas apkarošanā, lai gan tās darbības laikā izcēlās vairāki skandāli, no kuriem skaļākie bija “Luxleaks” un tā dēvēto Panamas dokumentu publiskošana. Pēdējos 12 gados ES publiskie pasūtījumi aptuveni 56 miljardu eiro vērtībā ir aizplūduši uz ārzonu bankām, atzīmē izdevums “EUobserver”.
Ārzonās izvietotās firmas ir ieguvušas aptuveni piecus procentus no publisko pasūtījumu vērtības ES dalībvalstīs, liecina pētījums, ko veikusi konsultāciju firma “Datlab” sadarbībā ar Kembridžas universitātes zinātniekiem. Pētījumā secināts, ka aptuveni 10 000 no ES dalībvalstu valdību veikto publisko pasūtījumu piegādātājiem ir līdzīpašnieki tādās ārzonās kā Bermudu salas un Kaimanu salas (Apvienotās Karalistes teritorijas) un Kirasao (Nīderlandes teritorija), kas ES oficiālajos dokumentos ir atzītas par tā dēvētajām nodokļu paradīzēm.
Daudzas no nodokļu paradīzēm, tajā skaitā Bermudu salas un Kaimanu salas, ir Apvienotās Karalistes pakļautības teritorijas, kuru saimniecisko darbību britu valdība var ietekmēt, ja Londonai būtu tāda vēlme.
Daudzas no piegādātājām firmām ir izvietotas arī Šveicē un Lihtenšteinā, kur ir labvēlīgāks nodokļu režīms.
Pēdējos 12 gados šīs firmas saņēma ES publiskos pasūtījumus aptuveni 56 miljardu eiro vērtībā, gandrīz divkāršojot savu daļu šajā tirgū. Polijā no katra miljona eiro publisko pasūtījumu 62 000 eiro piegādāja ārzonas firma. Ārzonas firmu daļa no publisko pasūtījumu kopskaita ES vidēji ir 4,7 procenti, bet Polijā 9 procenti un Lietuvā – gandrīz 11 procenti.
Eksperti atzīmē, ka ārzonu firmu piedalīšanās publiskos pasūtījumos rada divējus riskus. Ja, piemēram, Spānija izvieto pasūtījumu Kaimanu salās reģistrētai firmai, Spānija var zaudēt naudu, firmai izvairoties no nodokļu nomaksas, jo peļņa tiek novirzīta uz Kaimanu salām bez nodokļu nomaksas Spānijā. Otrkārt, ņemot vērā darījumu apzināti neskaidro noformēšanu ārzonās, var būt slēpti labuma guvēji vai izveidoties interešu konflikts pasūtījumu piešķiršanā. Kāds valsts transporta ministrs var piešķirt pasūtījumus celtniecības firmai, kurā viņam ir slēptas finanšu intereses, kā tas nesen notika Čehijā, atzīmē “EUobserver”.
Lai pārvietotu peļņu, starptautiska firma mēdz reģistrēt savu mītni ārzonā, nevis valstī, kur tā veic saimniecisko darbību.
Šādu taktiku mēdz izmantot globālā tīmekļa vietnes “Google” un “Facebook”, lai samazinātu savus nodokļu rēķinus. ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, kura nesen uzlika firmai “Google” 1,7 miljardu dolāru naudassodu par netaisnīgu praksi tīmekļa reklāmas tirgū, uzskata, ka būtu ar likumu jānosaka telekomunikāciju lielfirmām dot pieeju klientu datubāzēm arī citām kompānijām.
Aizejošā Eiropas Komisija par savu panākumu uzskata 123 tirdzniecības barjeru likvidēšanu, kas esot devis iespēju pērn palielināt eksportu par sešiem miljardiem eiro, raksta “EUobserver”. Taču analītiķi atzīmē, ka ES joprojām zaudē desmitiem miljardu eiro, neefektīvi īstenojot starptautiskās nodokļu vienošanās.
