Kristīne Ulberga. “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus”. “Dienas Grāmata”, 2021.
Kristīne Ulberga. “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus”. “Dienas Grāmata”, 2021.
Publicitātes foto

Pasaku lasīšanas un savstarpējās komunikācijas prieks. Sandra Ratniece recenzē Kristīnes Ulbergas grāmatu “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus” 0

Sandra Ratniece, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

NATO ģenerālsekretārs mudina gatavoties “sliktām ziņām” no Ukrainas
“Ceļš kā spogulis. Bērns elpoja, bet bija tikai divu plaukstu liels.” NMPD mediķi nakts vidū ceļmalā izglābj priekšlaikus dzimušu mazuli
“Tika aizskarta darbiniece, kura nerunā krieviski, izteikti draudi” – kādā Rīgas kafejnīcā piedzīvota ļoti nepatīkama situācija
Lasīt citas ziņas

Grāmatā iekļautās septiņas pasakas par Kaizivi (haizivi) ir Kristīnes Ulbergas (1979) septītā prozas grāmata. Rakstniece arvien pārsteidz, to apliecina arī vairākas iegūtās literārās balvas.

Lai arī par tām rakstīts, tomēr atgādināšu, jo viena no tām ir par garstāstu pusaudžiem “Es grāmatas nelasu” (2008, Jāņa Baltvilka balva). Savukārt par romānu “Zaļā vārna” (2011) 2012. gadā saņemta Latvijas Literatūras gada balva un par “Tur” (2017) – Dienas Gada balva kultūrā un AKKA/LAA Autora balva.

CITI ŠOBRĪD LASA

2020. gadā tika izdots romāns “Kariete uz Santjago” – maģiskā reālisma poētikā ieturēts atklāts un atkailināts vēstījums par sevis meklējumiem. Esmu vairākkārt arī rakstījusi par Kristīnes Ulbergas tekstu valodu, kas ir leksiski krāsaina, viegla un arī atspoguļotajās epizožu smagmēs gaiša, un tas viss rodams arī šajās pasakās.

Literārās pasakas šarms

Mūsdienās ierasts, ka pasakas ir galvenokārt domātas bērniem. Taču šī žanra aizsākumos bija citādi – tās tika stāstītas, vakarējot pie skala uguns, un pēcāk rakstītas literārās pasakas tieši pieaugušajiem.

Par literārās pasakas dzimšanas gadu uzskata rokoko laiku un konkrētāk – 1691. gadu, kad tika publicēta pirmā Šarla Pero literārā pasaka. Tikai pēc simt gadiem (18. gs. un 19. gs. sāk.) literārā pasaka kļūst par atzītu literatūras žanru un saistāma jau ar romantisma laiku un Vācijas pasaku lielmeistariem Novālisu, brāļiem Jākobu un Vilhelmu Grimmiem, Vilhelmu Haufu, Ernstu Teodoru Amadeju Hof­mani.

Par nākamo pasaku vilni var uzskatīt 19. gadsimta 30. un 40. gadus, kad Dānija un drīz pēc tam visa pasaule iepazīst Hansa Kristiana Andersena pasakas. Savukārt 19. gadsimta nogalē psiholoģiski smeldzīgas, emociju grodas ir Oskara Vailda pasakas.

Latviešu literārās pasakas tradīcija aizsākās līdz ar vācbaltieša Vecā Stendera sarakstītajām pasakām, kas izdotas grāmatā “Jaukas pasakas un stāsti” (1766, papildināts izdevums “Pasakas un stāsti”, 1789). Kopš brīža, kad veidojusies latviešu literatūra, literārā pasaka ir iecienīts žanrs, varētu pat teikt, ka tā ir tāda kā latviešu literātus raksturojoša iezīme.

Nevienam nav svešas, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Sakses, Skaidrītes Kaldupes, Margaritas Stārastes, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Noras Ikstenas literārās pasakas un Raiņa un Annas Brigaderes pasaku lugas. Bet Eiropas kontekstā nevar nepieminēt ētiski dziļās, latviski baltās pasaules izjūtas piepildītās latviešu autora humānista Kārļa Skal­bes pasakas.

Mūsdienu literārās pasakas iezīmes ir plūstošas, proti, žanru robežas saplūst – pasaka ar stāstu, noveli, pat garstāstu. Pasaku poētiku nereti veido intertekstualitāte, dekonstrukcija, karnevalizācija, daļa no tām pārkāpj īsprozas žanra robežas. Tiek rak­stītas pasakas ar īpašu norādi “pieaugušajiem”, protams, saglabājot pasaku pamatelementus šajos tekstos.

Savukārt bērniem un pusaudžiem domātās grāmatas bieži vien izvairās saukt par literārajām pasakām, lai gan pasaku pazīmes ir redzamas ar neapbruņotu aci. Pilnībā akceptēju Dr. philol. Viestura Vecgrāvja 21. gadsimta vecāku un bērnu savstarpējo attiecību modeli apcerē “Brīnums, kas turpinās…” (1986), ka literāro pasaku nebūtu korekti uzskatīt tikai par bērniem domāto literatūru.

Ar Kristīnes Ulbergas pasakām par Kaizivi ir līdzīgi – tās domātas bērniem, bet pieaugušos tās noteikti priecēs. Jā, un vēl šajās pasakās izpaliek žanram raksturīgās gandrīz nekad neiztrūkstošās ierasti klajās pamācības, tādējādi apliecinot, ka stāstīt par labiem darbiem var arī bez didaktikas klātbūtnes.

Haizivs jeb Kaizivs

Kristīnes Ulbergas pasaku grāmatā “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus” iekļautās pasakas vieno ne vien tematiskā savstarpējā sasaiste, bet arī starp pasakām iekļautie stāstījumi – paralēlā sižetiskā līnija, kādēļ vispār šie fantastiskie notikumi tiek izklāstīti, proti, viņa priekšā ir bērnu atsūtītas vēstules, kuras viņš apņemas izlasīt un vienai no tām uzrakstīt arī atbildi, kurā autore ļauj ieskatīties arī lasītājiem (starp citu, šīs vēstules dažās rindās iekļauts aktuāls un pēc būtības traģisks 21. gadsimta vecāku un bērnu savstarpējo attiecību modelis, kas var iniciēt bērna un vecāku atsvešināšanos).

Smeldzīgajai vēstulei Kaizivs atbildes vēstījums izplešas septiņu pasaku apjomā. Rakstniece jau grāmatas nosaukumā “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus” ietvērusi pasaku galveno domu, proti, ka runa būs par sabiedrības, pat ģimenes attieksmi pret indivīdu jeb “balto zvirbuli” – citādo, ko ne tikai sabiedrība, bet pat ģimene (vecāki, brāļi un māsas) nespēj pieņemt un atrod nevis sapratnes un citādā pieņemšanas ceļu, bet izvēlas kā risinājumu vai attaisnojumu, aizsardzību saviem stereotipiem vienkāršāko attālināšanās, apsmiešanas taktiku.

Vēl vairāk, atklājas, ka citādais nerodas no zila gaisa, bet gan ģenētiski to var arī pārmantot, kā Kaizivs no vecvectēva.

Kaizivs no mazotnes saprot savu citādību, ir vientuļš, tomēr paliek uzticīgs iekšējai pārliecībai un izvēlei neēst cilvēkus, bet gan izglābt tos. Savukārt cilvēki (pērļu zvejniece, avarējis lidotājs, pirāts, zinātnieks, sirmā sēņotāja) izbīlī un arīdzan stereotipos par haizivīm, kā arī vienlaikus atrodoties nāves draudu vai kādas citas problēmas priekšā, paļaujas uz plēsoņas rīcību, kas rezultējas tapt izglābtiem.

Kaizivs saviem ciltsbrāļiem pierāda, ka cilvēks var būt ne vien kaizivju slepkava, bet arī to dzīvības glābējs (pasakas epizode par ārstu). Kā daudzās pasakās, arī šajā grāmatā autore izmantojusi pasakām raksturīgos fantastikas un piedzīvojuma elementus, un arī šai grāmatai ir laimīgas beigas – spēja līdzi just otram, nesavtīgi palīdzēt, spēja lauzt arī sabiedrības (ģimenes) stereotipus. Kaizivs tiek atkal pieņemts un cienīts sugas brāļu lokā.

Jāakcentē arī autores izvēle tekstu bagātināt ar iestarpinājumiem, proti, iekavās un citā krāsā rakstīts paskaidrojošs teksts par kādu jēdzienu vai frāzi, ar piebildi, lai bērns pajautā tā nozīmi citiem – vecākiem, vecvecākiem utt., tādējādi vēl vairāk uzsverot bērna vēstulē pausto domu par bērna un tuvinieku komunikācijas problemātiku viedtālruņa un sociālo tīklu tehnoloģiju laikmetā, kā arī izprovocējot mazos un lielos lasītājus uz savstarpējo dialogu.

Autore grāmatu ir veltījusi saviem bērniem. Laiks rādīs, vai šī grāmata Kristīnei Ulbergai paliks kā pirmā un vienīgā grāmata bērniem vai arī mazajiem lasītājiem rakstniece radīs vēl kādu tekstu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Izdevumu, kā jau tas pasaku grāmatai pieklājas, noteikti bagātina izteiksmīgas un saturu vizuāli papildinošas Kristiānas Zalmanes ilustrācijas.

Izlasot grāmatu “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus”, gribas novēlēt mums visiem – lai nekad (jebkurā vecumā) nepietrūktu vēlmes lasīt pasakas un nekad nepazustu savstarpējās komunikācijas prieks!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
NATO ģenerālsekretārs mudina gatavoties “sliktām ziņām” no Ukrainas
“Ceļš kā spogulis. Bērns elpoja, bet bija tikai divu plaukstu liels.” NMPD mediķi nakts vidū ceļmalā izglābj priekšlaikus dzimušu mazuli
“Tika aizskarta darbiniece, kura nerunā krieviski, izteikti draudi” – kādā Rīgas kafejnīcā piedzīvota ļoti nepatīkama situācija
TV24
Zelenska un Zalužnija nesaskaņas neko labu nenozīmē – tiek meklēts grēkāzis, kāpēc neizdevās Ukrainas lielais pretuzbrukums
Trīs mēnešus vecu mazuli līdz nāvei sakož ģimenes mīlulis – vilka jauktenis
Lasīt citas ziņas
TV24
Zelenska un Zalužnija nesaskaņas neko labu nenozīmē – tiek meklēts grēkāzis, kāpēc neizdevās Ukrainas lielais pretuzbrukums
Diena būs apmākusies, vietām gaidāms sniegs. Apgrūtināti braukšanas apstākļi lielākajā daļā valsts ceļu
TV24
Četru gadu laikā skolēnu sniegums matemātikā un lasīšanā samazinājies. Kādi ir iemesli?
Cilvēkstāsts
“Kad izaugs liels, viņš man nopirkšot ļoti daudz skaistu kleitu,” grūtībās esoša mamma lūdz palīdzību dēla sapņa piepildīšanā
Diena būs apmākusies, vietām gaidāms sniegs. Apgrūtināti braukšanas apstākļi lielākajā daļā valsts ceļu
09:14
Receptes
Zemnieku brokastis – sātīgam un nesteidzīgam dienas sākumam
08:37
VIDEO. Kurzemes apkaimē nomedīta mežacūka ar ļoti dīvainu kāju, mednieks neko tādu iepriekš neesot redzējis
08:15
VIDEO. Kurzemes apkaimē nomedīta mežacūka ar ļoti dīvainu kāju, mednieks neko tādu iepriekš neesot redzējis
“Tika aizskarta darbiniece, kura nerunā krieviski, izteikti draudi” – kādā Rīgas kafejnīcā piedzīvota ļoti nepatīkama situācija
Kokteilis
FOTO. “Esmu nolēmusi iemīlēties!” Ieva Akuratere intīmā atmosfērā priecē publiku koncertā Mālpils muižā
Receptes
Zemnieku brokastis – sātīgam un nesteidzīgam dienas sākumam
Kokteilis
VIDEO. “Tā uguns uzreiz uzplaiksna, man tak bail ir!” Kas noticis ar Magones mājas zīmi?
VIDEO. “Es no sirds cerēju, ka viņa ir mirusi.” Izraēlietis atklāj, ko nācies piedzīvot viņa deviņgadīgajai meitai “Hamās” gūstā
Provokācija “tviterī”. “Kas ir, tu nevari atlikt 1000 eiro mēnesī un sakrāt dzīvoklim?!” Diskusija, cik ir reāli un cik nav
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Guna un Judīte
Izraēla veikusi plašu “Hamās” kaujinieku sagūstīšanu. Izplatās video par kailiem aizturētajiem
Baltkrievi un krievi nākamgad Parīzes olimpiādē!? Pasaule šokā par SOK lēmumu, pauž nicinājumu, iespējams boikots
NATO ģenerālsekretārs mudina gatavoties “sliktām ziņām” no Ukrainas
Cilvēcei nav palicis daudz laika: zinātnieki ir noskaidrojuši, kad ies bojā Zeme
Trīs mēnešus vecu mazuli līdz nāvei sakož ģimenes mīlulis – vilka jauktenis
Tevi var pārņemt pēkšņa vēlme mainīt visu apkārt notiekošo! Horoskopi 10. decembrim
Dārzs
Iespēja ietaupīt! Ideja, kā tikt pie Ziemsvētku eglītes podā, nepērkot to veikalā
Vien’ maz’ kotletīt! Vai zināji, ka franču vārds “cotelette” nozīmē “ribiņa”? Tā to saprot arī pasaules virtuve
Kokteilis
FOTO. “Viens pats mājās” aktierim Makolijam Kalkinam tagad pašam sava zvaigzne Holivudas Slavas alejā
TV24
Rublovskis: Vai mūsu politiķiem ir plāns, ja Tramps būs prezidents? Ko tas nozīmēs Ukrainai jau pirmajā diennaktī?
TV24
Krievijā pieņemas spēkā akcija “Atgrieziet vīrus” – uz mašīnām tiek līmētas speciālas uzlīmes
VIDEO. Krievija plāno “pārorientēt” meitenes – pēc iespējas vairāk un agrāk bērnu! “Mums ir vesela paaudze nelaimīgu četrdesmitgadnieču bez bērniem un ar augstāko izglītību!”
Pludmalē atrastas mistiskās “raganu pudeles”, pildītas matiem un nagiem. Tūristus aicina neaiztikt tās un neizlaist ļaunos garus
Viedoklis
Romāns Meļņiks: Cik daudz nekonsekvences, mānīšanās un subjektīvu iegribu ir jaunajā budžetā!
Saeima, veltot tam 27 stundas, pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu. Par balsoja 52 deputāti, pret – 27
Kokteilis
FOTO. Eiropas valstu “elpu aizraujošākās” baznīcas. Kura Latvijas baznīca iekļauta sarakstā?