Foto: Shutterstock

Planētas noslēpumi: Pasaules drīzās bojāejas dažādie scenāriji 40

Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 16
Krievijas pilsoņi Latvijā: “Man nav līdzpārdzīvojuma par cilvēku likteņiem, kas varētu doties nogalināt ukraiņus. Es pārdzīvoju par ukraiņu pusi” 95
Lasīt citas ziņas

Patlaban daudzi pauž savu vairāk vai mazāk pamatoto viedokli par mūsu civilizācijas nākotnes izredzēm un galvenajiem apdraudējumiem, kas nākotnes ainu varētu padarīt gaužām drūmu. Piemēram, šobrīd pasaulē populārais uzņēmumu SpaceX un Tesla vadītājs Īlons Masks Vācijas plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka bīstoties no vairākiem patiešām reāliem un cilvēci pilnībā iznīcināt spējīgiem apdraudējumiem, nosaucot un konkrēti aprakstot katru no tiem. Savs viedoklis ir arī zinātnes un citu jomu vadošajiem prātiem.

Dzimstības, mākslīgā intelekta un reliģiskie draudi

CITI ŠOBRĪD LASA
Īlons Masks.
Foto: AFP/SCANPIX

Masks izteicies, ka pats veltījis pietiekami daudz laika, runājot par acīmredzamo dzimstības samazinājumu, kas, viņaprāt, varētu būt faktiski vislielākais apdraudējums cilvēku civilizācijas pastāvēšanai. Viņš uzskata, ka regulāri dzirdamie apgalvojumi par it kā pārāk lielo planētas apdzīvotību absolūti neesot ne ar ko pamatojami, un tā vietā jārunā par gluži pretēju motivāciju, proti, kā cilvēces saglabāšanas nolūkā laist pasaulē iespējami vairāk cilvēkbērnu. Masks uzskata, ka situācija šajā jautājumā jau ilgu laiku ar katru gadu kļūst aizvien draudīgāka.

Īlona Maska piedāvātais mikročips, kas sākotnēji aizstās šodien par vismodernākajām uzskatāmās viedierīces, savukārt vēlāk sekmēs cilvēka tiešu savienošanos ar mākslīgo intelektu.
Foto: AFP/SCANPIX

Neuralink shematiskajos zīmējumos – implanta pievienošana smadzenēm.
Foto: AFP/SCANPIX

Tāpat Masks saskatot iemeslu bažīties par jau drīzā nākotnē sagaidāmo mākslīgā intelekta (MI) iziešanu ārpus cilvēka kontroles. Proti, viņaprāt, tas itin nemaz neattīstīšoties atbilstoši tam plānam, kādu cilvēks saprot patlaban. Un, lai arī šāda Maska nostāja pat ievērojami atšķiras no lielākās daļas citu ar tehnoloģijām saistītu uzņēmēju viedokļa, viņš tieši bažās par cilvēka nespēju savaldīt paša radīto MI dibinājis jaunu uzņēmumu OpenAl, kas nodarbojas ar speciāliem pētījumiem nolūkā novērst MI iespējamo ofensīvu pret cilvēci. Arī savu jaunieviesumu Neuralink un praktiski visas ar to saistītās izstrādnes viņš novirzījis faktiski cīņai tieši ar MI neprognozējamību, pamatā paredzot cilvēka galvā ievietot mikroshēmu jeb čipu, kas sākotnēji spēs pilnībā aizstāt šodien par vismodernākajām uzskatāmās viedierīces, savukārt vēlāk sekmēs cilvēka tiešu savienošanos ar MI. Masks paudis, ka cilvēcei obligātā kārtā jāīsteno šīs divas tehnoloģijas, lai iespētu vismaz miermīlīgi līdzāspastāvēt ar MI.

Nekritiska pieķeršanās galēji radikāliem reliģiskajiem uzskatiem ļoti nopietni apdraud zinātnes un līdz ar to arī visas cilvēces attīstību. Attēlā – antivakseru demonstrācija Atēnās pie parlamenta ēkas 2021. gada 14. jūlijā.
Foto: SHUTTERSTOCK

Savukārt par trešajām savām lielajām bailēm saistībā ar cilvēku civilizācijas izdzīvošanas iespējām amerikāņu multimiljardieris minējis pasaulē aizvien pieaugošo apmātā fanātisma izraisīto reliģisko ekstrēmismu. Viņaprāt, absolūti nekritiska pieķeršanās galēji radikāliem un fundamentāliem uzskatiem saistībā ar reliģiskajām mācībām vispirms jau joprojām ļoti nopietni apdraud zinātnes un līdz ar to arī visas cilvēces attīstību. Masks piebildis, ka tā patiešām esot ārkārtīgi liela un draudīga, eksistenciāla problēma.

Tiesa, viņš gan nav norādījis, tieši par kuriem reliģiskajiem strāvojumiem runā. Tostarp savulaik Masks atklāti paudis, ka viņam vistuvākās esot kristiešu pasludinātās mācības. Viņš teicis: “Es piekrītu tiem principiem, kurus aizstāvēja Jēzus. Viņa vēstījumā ietverts dižens viedums, un es piekrītu šai mācībai…” No tā acīmredzot vajadzētu saprast, ka kristietību ar agresīvi asiņaino vēsturi un tās iespējamo turpinājumu arī turpmāk Masks neuzskata par apdraudējumu cilvēku civilizācijai…

Vispār jau ir vairāk par trim apdraudējumiem

Tostarp savs skatījums ir arī futurologu aprindām. Viņu vidū var atrast pietiekami daudz speciālistu, kuri piekrīt Maska domai par to, ka zemie dzimstības rādītāji gluži noteikti ir viens no apdraudējumiem cilvēces pastāvēšanai. Lai gan vienlaikus piedāvāts pilnā mērā apzināties, ka jādomā par to, lai visiem pietiktu resursu. Jo šajā gadījumā ļoti būtisks ir jautājums par to, kāds nākotnē būs sadalījums: cik liela daļa cilvēku būs ražīga un darba spējīga, un cik liela daļa turpinās parazitēt uz to pirmo rēķina? Ja saglabāsies patlabanējais Rietumu uzturētais netaisnīgais un postošais stāvoklis, kad pārliecinoši mazākā, bet pietiekami agresīvā un baisi bruņotā pasaules žandarmu un ekspluatatoru saime turpinās izsūkt spēkus un asinis visai pārējai pasaulei, jau neticami drīz sagaidāma vai nu globāla vispasaules revolūcija, vai – labi zinot, ka varenā parazītu armija tik vienkārši jau nu nepadosies – tieši tas tad arī būs tas pasaules gals un visas civilizācijas bojāeja.

Tostarp futuroloģijas speciālisti pamatā uzskata, ka pagaidām nav arī iespējams noteikt to, kā aizvien garāka cilvēku mūža iespaidā mainīsies darba spējīgais vecums un vai tas kaut kādā mērā sekmēs vispārējo darba ražīgumu. Bet tas tomēr esot ļoti svarīgi: vai cilvēce kopumā kļūs turīgāka vai arī trūcīgāka? Un to, visdrīzāk, spēs risināt tikai tehnoloģiju un biotehnoloģiju attīstības līmenis.

Savukārt saistībā ar MI futurologu ieskatā tomēr neesot īpaši liela pamata jebkādām bažām, jo pagaidām problēma kā tāda pastāvot faktiski tikai zinātniskās fantastikas jomā, sak – literāti vienkārši vēl nav lāgā tikuši galā paši ar savas fantāzijas lidojumu. Realitātē visas jau esošās MI sistēmas pamatā esot ļoti vienkāršas, un tās darbojas tikai un vienīgi paša cilvēka noteiktos un pārliecinoši kontrolētajos ietvaros. Katrā ziņā futurologi MI uzskata pagaidām tikai kā abstraktu apdraudējumu, lai gan neizslēdz iespēju, ka kaut kad nākotnē tas varētu kļūt arī reāls. Bet pagaidām neesot pat neviena signāla par to, ka kāds kaut kur varētu nākt klajā ar izstrādni, kas sekmētu strauju tāda nelāga scenārija attīstību, kā rezultātā MI spētu reāli apdraudēt cilvēces eksistenci.

Īlons Masks uzskata, ka pasaulē pieaug fanātisma izraisīts reliģiskais ekstrēmisms. Attēlā – protestētājs tur plakātu ar tekstu “Musulmaņi noraida demokrātiju un sekulārismu!”.
Foto: SHUTTERSTOCK

Savukārt par reliģiskā ekstrēmisma apdraudējumu gan futurologu un Maska viedokļi praktiski pilnībā sakrīt. Šīs parādības mērogi un attiecīgais drauds patlaban esot pietiekami skaidri redzams. Tiesa, atsevišķos vadošo speciālistu izteikumos arī pārsvarā norādīts uz to, ka reliģiskais ekstrēmisms kā drauds saistīts galvenokārt tikai ar islāma sabiedrībām – arī neskatoties uz to, ka galvenie pasaules mēroga agresori gan vēsturiski, gan vēl joprojām arī mūsdienās ir tieši kristietības nesēji un atbalstītāji un līdz ar to visu citādi domājošo nesamierināmi apkarotāji.

Tostarp futurologu aprindās itin stipras pozīcijas saglabā vēl divi riski, kas varētu ļoti nopietni apdraudēt cilvēces eksistēšanu. Piemēram, Krievijas Federācijas Futurologu asociācijas vadītājs Konstantīns Frumkins paudis, ka vistuvākajā nākotnē daudz nopietnāk nāksies risināt klimata problēmas un enerģētisko resursu izsīkšanu nekā rūpēties par ārpus cilvēka kontroles izslīdošo MI vai reliģisko ekstrēmismu. Viņaprāt, visgrūtāk cilvēcei klāšoties ar tādu resursu meklēšanu un atrašanu, kurus nav iespējams aizvietot ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Frumkins arī piebildis, ka tieši tāpēc šīs problēmas risināšanai pasaules zinātnieku saime gluži nopietni sākusi apsvērt derīgo izrakteņu iegūšanu uz Mēness, citām Saules sistēmas planētām un pat asteroīdiem. Var piebilst, ka zināmā mērā šo virzienu savos pārdrošajos projektos cenšas apgūt arī Masks.

Dažādi ētikas kodeksi – galvenokārt robotiem

Foto: SHUTTERSTOCK

No cilvēka kontroles pilnībā nodalījušos robotu armijas dumpis un superdators, kas pats uzņēmies visu atbildību par cilvēces nākotni – tas ir visnotaļ tipisks daudzu mūsdienu fantastikas literatūras un kinodarbu sižets. Taču drīz tā varētu arī vairs nebūt tikai fantastika, tāpēc pasaules valstis jau tagad cenšas nodrošināties, lai izvairītos no tādas notikumu gaitas attīstības. Un šim nolūkam valdības un tehnoloģiskie lieluzņēmumi sākuši pieņemt un izsludināt dažādus likumprojektus un kodeksus, ar kuriem jau laikus varētu nodrošināties tieši MI attīstības sfērā. Pamatā visi šie dokumenti paredz regulēt MI ētiku, cenšoties mazināt to kaitējumu, kādu viedās mašīnas potenciāli varētu nodarīt cilvēcei.

Tostarp pilnībā atklāts un pagaidām reāli neatbildēts paliek jautājums: vai jau pavisam drīzā nākotnē patiešām iespējams, ka uzradīsies “Matrica” – realitāte, kuru pārvaldīs ārpus kontroles izgājuši roboti –, un kādus apdraudējumus sevī satur mūsdienu izstrādājumi tieši MI jomā?

Vēstīts, ka pasaulē jau pastāv virkne dažādu likumu un kodeksu, kas regulē MI sfēru. Piemēram, Eiropas Savienībā ir spēkā vairākas tādas normas, kuras vai nu pilnībā pārņēmušas, vai noteiktā mērā adaptējušas arī daudzas citas pasaules valstis. Pamatā šādi kodeksi pauž, ka cilvēkam, viņa tiesībām un brīvībai MI attīstībā jāpaliek galvenajai neapšaubāmajai vērtībai. Tehnoloģijas nedrīkst izmantot nolūkā kaitēt cilvēkam, viņa īpašumam vai apkārtējai videi. Atbildību par iespējamo nodarīto kaitējumu uzņemas izstrādātājs, nevis pati mašīna, un uzņēmēju, zinātnes un valsts pārvaldes aprindām arī turpmāk nāksies izstrādāt dažādas metodiskās rekomendācijas un izvēlēties labākās un sliktākās lēmumu pieņemšanas prakses par ētiskajiem jautājumiem saistībā ar problēmām, kas radušās MI dzīvības ciklā.

Var piebilst, ka Eiropas Savienībā tāds dokuments apstiprināts 2019. gadā, un tajā izstrādātas “septiņas prasības robotiem”. Vispirms, protams, uzsvērta cilvēka kontrole pār paša radītajām mašīnām. Tas pats attiecināms uz nepieciešamību ļoti rūpīgi izturēties pret datu konfidencialitāti. Saistībā ar to, ka Eiropā sakaitētajos prātos vēl nav pilnībā atvēsusi “zaļā” tematika, šajos dokumentos uzsvērta arī robotu atbildība par ekoloģisko drošību.

Speciālisti novērtējuši, ka patlabanējais Eiropas Savienības “robotu ētikas kodekss” uzskatāms par pasaulē pilnīgāko un visaptverošāko aktu šajā jomā. Lai gan skaidri vērojama tendence, ka cenšas neatpalikt arī citās pasaules daļās. Piemēram, ASV Aizsardzības ministrija 2020. gadā sekojusi Eiropas pēdās, izstrādājot un apstiprinot savu kodeksu, kas gan arī pamatā pārstrādāts, balstoties tieši attiecīgajā Eiropas dokumentā. Tiesa, kā jau to varētu sagaidīt no mūsdienu amerikāņiem, tam piemīt viena ļoti būtiska nianse: tas pamatā saistīts ar robotu izmantošanu karadarbībā. Un eiropiešu kodekss amerikāņu variantā papildināts ar pieciem papildu principiem:

 izstrādātāja atbildība par tāda ieroča radīšanu un pielietošanu;

 izstrādātājam jāgarantē “robotu neapzinātā aizspriedumainība” jeb tātad absolūta bezkaislība (ar to esot domāts, ka mašīnas nedrīkst pieņemt lēmumus ārpus sev piešķirtās atbildības zonas ietvariem);

 gala lēmums vienmēr jāpieņem cilvēkiem, nevis robotiem;

 visi jaunie risinājumi MI jomā atradīsies nepārtrauktā eksperimentālā stāvoklī, un tiem vienmēr garantēti jābūt cilvēkam pilnībā drošiem;

 roboti nekad un nekādos apstākļos nedrīkst iziet ārpus cilvēka kontroles…

Savukārt 2021. gadā ar savu robotu ētikas kodeksu klajā nāca arī Ķīna, un tajā sevišķa uzmanība veltīta cilvēka robottehnikas kontrolei. Arī ķīnieši uzskata, ka robotu uzdevums ir paaugstināt cilvēku labklājības līmeni un tos nedrīkst izmantot noziedzīgiem nolūkiem. Vēl bez tā jāspēj nodrošināt, lai roboti nekādā gadījumā neiejauktos cilvēku privātajā dzīvē. Un tamlīdzīgi.

Neirotīkli pamazām izslīd ārpus kontroles

Foto: SHUTTERSTOCK

Speciālisti pauduši, ka praktiski visi šāda veida ētikas kodeksi izriet no tā, ka MI pamatā tomēr varētu būt spējīgs nopietni kaitēt cilvēkam, un tieši šādas iespējas novēršana ir šo dokumentu tapšanas pamatā. Jau vairākas desmitgades filozofi un futurologi savās dažkārt itin smalki savērptajās teorijās tieši šo problēmu allaž izvirzījuši priekšplānā. Ar katru aizvadīto desmitgadi potenciālais MI mašīnu apdraudējums kļuva aizvien fantastiskāks, literatūrā robotus aizvien biežāk sāka attēlot kā naidīgus iekarotājus, kas spējīgi reāli pakļaut sev visu pasauli.

Mūsdienās šādi attīstības scenāriji jau praktiski vairs nevienam nešķiet pilnībā nereāli. Tāpēc zinātnes ļaudis sakoncentrējušies uz konkrētiem iespējamo MI apdraudējumu scenārijiem, kā arī uz tādām izstrādnēm, kas palīdzētu šos draudus novērst. Piemēram: vai nebūs tā, ka jau drīz sagaidāmā bezpilotu automobiļu ēra kļūs iezīmīga ar šaušalīgām avārijām? Jebšu vai tā dēvētie dīpfeiki (latviešu valodā puslīdz aptuveni: ar neirotīklu palīdzību radīti foto, audio un video materiālu viltojumi) varētu dažādu ļaundaru un krāpnieku izpildījumā pārvērsties faktiski masu iznīcināšanas ierocī? Un tamlīdzīgi.

Konkretizējot savu nostāju tieši saistībā ar MI potenciālo apdraudējumu cilvēcei, dažādu ar augstajām tehnoloģijām saistītu uzņēmumu speciālisti uzsvēruši trīs galvenos momentus, kas izriet no MI attīstības. Pirmais varētu būt absolūta privātuma likvidēšana, ko var izraisīt ārkārtīgi lielais automātiski apstrādājamu datu apjoms – visu iespējamo veidu transakcijas, savstarpējā sarakste, cilvēku seju atpazīšana videonovērošanas sistēmās un tamlīdzīgi. Otrs moments varētu būt saistīts ar reāli iespējamo cilvēku nomainīšanu ar robotiem darbavietās. Vispirms tas varētu skart tā dēvēto masu profesiju pārstāvjus – kasierus, klientu apkalpošanas centrus, autotransporta vadītājus. Turklāt šis process jau esot sācies.

Un, visbeidzot, kā drauds obligāti esot jāvērtē arī ar mākslīgo saprātu apveltītu mašīnu uzrašanās. Tādas mašīnas varētu iegūt kontroli arī pār bruņojuma sistēmām, kā rezultātā cilvēkus kā sugu varētu gaužām viegli pilnībā iznīcināt. Par šādas iespējas attīstību lielā mērā liecinot kaut vai tas, ka jau tagad MI spēj vadīt bezpilotu lidaparātus, kas bezkaislīgi iznīcina uz zemes esošos mērķus.

Visi iespējamie negatīvie scenāriji varētu būt tiešā veidā saistīti ar nei­rotīklu attīstību, un zināms, ka daudzi no tiem jau tagad mēdz regulāri iziet no ierindas. Piemēram, neirotīkli var smagi kļūdīties, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu kādai personai. Tādā veidā kādā bankā vidēji 60 sekunžu laikā var saņemt kategorisku un praktiski nepamatotu automātisku atteikumu, kura vienīgais skaidrojums izklausītos aptuveni šādi: “Mākslīgais intelekts tādu lēmumu pieņēma, balstoties lielā datu apjomā.” Un viss – atā.

Vēl piebilsts, ka saistībā ar dīpfeikiem cilvēka balsi un ārējo izskatu arī iepriekš jau varēja sintezēt, taču tas katrā ziņā bija ilgs un pietiekami dārgs process, un to pārsvarā darīja, pildot Holivudas grāvējfilmu režisoru pasūtījumus. Taču mūsdienās tā jau kļuvusi par masveida produkciju, turklāt arī jau par pietiekami lētu un viegli pieejamu pakalpojumu. Un tas patiešām esot ļoti bīstami, jo krāpnieki to var izmantot nolūkā ietekmēt izvēlēto upuri, ar tā palīdzību apiet visus banku aizsardzības pasākumus un ar šādā veidā veiktas tā dēvētās sociālās inženierijas palīdzību masveidā krāpt ļaudis.

Hakeru galvenie uzbrukumu mērķi

Foto: SHUTTERSTOCK

Tostarp uzņēmuma Cisco Systems informācijas drošības eksperts Aleksejs Lukackis minējis, ka pietiekami lielu apdraudējumu var radīt arī robota uzlaušana. Esot labi zināms, ka hakeri pret MI mēdz izmantot īpašas uzbrukuma metodes. Piemēram, viņi mēdz bieži uzbrukt apmācības modeļiem, un tas noved pie tā, ka MI sāk pieņemt aplamus lēmumus, lai gan balstās joprojām tajos pašos datos, kas tā rīcībā bija arī iepriekš. Vai arī, gluži otrādi, var šai datu krātuvītei piemest klāt virkni viltotu datu, kā rezultātā MI sāks veidot pilnībā nekorektus secinājumus.

Lukackis arī piebildis, ka hakeri pilnā mērā ir spējīgi uzbrukt tieši pašai MI darbu nodrošinošajai infrastruktūrai. To varot izdarīt, piemēram, izmantojot šifrētājus. Un viens no hakeru iespējamajiem mērķiem varētu būt dažādi tā dēvētie autopiloti jeb tātad bezpilotu mašīnu vadības sistēmas. Proti, ja kaut kādu iemeslu dēļ tām pilnībā vai pat tikai daļēji pārtrauc piegādāt noteiktas datu zīmes, tās sāks pieņemt absolūti neadek­vātus lēmumus.

Lukackis arī paudis uzskatu, ka nākotnē tieši hakeru uzbrukumi MI sistēmām būs ierindojami datorpasaules galveno un nopietnāko problēmu pirmajā piecniekā, ja pat ne trijniekā. Jau tagad esot uzradušies īpaši hakeru grupējumi, kuri savā darbībā spēj izmantot MI. Piemēram, viņi to izmanto, izsūtot tā dēvētos “pikšķerēšanas” ziņojumus, vai arī dažādu viltus kontu un jau pieminēto dīpfeiku veidošanai.

Tostarp virkne citu speciālistu, kuru vidū ir arī ne mazums tā dēvēto “robotu tiesību” aizstāvju, uzskata: vēl pirms lielās baidīšanās par to, ka roboti varētu iziet ārpus kontroles, vispirms tomēr vajadzētu apzināties to, tieši no kādas kontroles tad tie varētu iziet. Piemēram, ja robotu izmanto medicīnā, apmāca to atbilstoši analīžu rezultātiem un ar slimību atainojošiem attēliem, tas var ļoti precīzi fiksēt saslimušos. Kad robots praktiski pilnībā pārtrauc kļūdīties, nekāda cilvēku kontrole pār to vairs nemaz nav nepieciešama. Un tad gan var rasties nopietns risks, ka tajā gadījumā, ja tomēr atgadīsies kāda kļūda, to neviens nespēs izlabot.

Vēl kāds aspekts. Piemēram, robotu varētu izmantot kā tā dēvēto trešo viedokli. Cilvēki ar to tikai konsultēsies, izmantojot kā papildinājumu. Tādā gadījumā cilvēcei nepastāv praktiski nekādi riski – robots būs tikai un vienīgi cilvēka palīgs, nekas vairāk.

Tomēr vairāk jādomā arī par citiem apdraudējumiem

Zināms, ka patlaban pasaulē mīt vismaz 7,8 miljardi cilvēku. Taču vienlaikus speciālisti pauduši, ka aizvadīto pēdējo 30 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums samazinājies vismaz par trešo daļu… Daudzu valstu iedzīvotāju skaits pat ļoti ievērojami samazinājies (viena no bēdīgi slavenajām šajā uzskaitē diemžēl ir arī nezin kāpēc dažu atsevišķu īpatņu kā “veiksmes stāsts” uzskatītā Latvija, kas kopš 90. gadu sākuma esot zaudējusi nepilnus 30% savu iedzīvotāju). Pamatā pasaulē problēma saistīta ar krasu dzimstības rādītāju samazināšanos: vienai sievietei piedzimušo bērnu vidējais skaits nenovēršami samazinās. Pētnieki pauduši: ja šis rādītājs nokrīt zemāk par 2,1, iedzīvotāju skaits nenovēršami sāk samazināties. Piebilsts, ka 1990. gadā šis rādītājs vidēji pasaulē bija 3,2, savukārt mūsdienās tas ir jau 2,3…

Vienīgais pasaules reģions, kur iedzīvotāju skaits ne tikai nesamazinās, bet, gluži otrādi, ir ar visaugstāko dzimstības koeficientu pasaulē, ir Āfrikas daļa uz dienvidiem no Sahāras: šajā reģionā vidēji uz vienu sievieti pasaulē nāk 4,7 bērni. Uzreiz var piebilst, ka sevi par īpaši civilizēto pašpasludinātajā pasaules daļā jeb, teiksim tā – vienkārši valstīs ar augstu ienākumu līmeni šis rādītājs vidēji ir jau… 1,8. Un ko viņi tur darīs ar to savu īpašo labklājību? Kam to visu būs sarausuši?

Pētnieki gan pauduši: pamatā jautājums esot par to, ka valstīs ar augstiem dzimstības rādītājiem problē­ma esot modernu pretapaugļošanās līdzekļu trūkums, kā arī bieži novērojama nevēlama grūtniecība jau pusaudžu vecumā. Vācu speciālists Jans Kroicbergs apgalvojis, ka tieši šīs pāragrās grūtniecības dēļ katru gadu tūkstošiem meiteņu faktiski acumirklī nonāk bezcerīgā trūkuma spirālē. Un fakts esot tas, ka valstīs, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras, patlaban aptuveni 16% dzemdību esot attiecināmi tieši uz pusaudzēm. Kroicbergs uzskata, ka vismaz puse šo meiteņu labprāt būtu izvairījušās no grūtniecības, ja viņām būtu pieejami pietiekami moderni pretapaugļošanās līdzekļi.

Savukārt par patiešām reāliem un jau teju vai rītdien iespējamiem apdraudējumiem cilvēces pastāvēšanai drīzāk esot jāuzskata infekcijas slimības, klimata problēmas, dabas resursu pārvaldības un lietošanas politizācija jeb faktiski militāra izlaupīšana, ekonomiskās un vispārējās nevienlīdzības aizvien lielāka pieaugšana. Daudzi pasaulē atzīti pētnieki uzsvēruši, ka faktiski jebkurš no šiem apdraudējumiem var nopietni kaitēt civilizācijai jau nākamo 10 gadu laikā. Katrā ziņā tā pausts Šveices Vispasaules ekonomikas foruma sagatavotajā ziņojumā “Globālie riski – 2022”. Tur arī minēts, ka attiecīgajās aptaujās daudzi respondenti kā lielu un nopietnu apdraudējumu minējuši strauji pieaugošo jaunatnes neapmierinātību ar pastāvošo kārtību, jo sevišķi Rietumos.

Tomēr visvairāk patlaban pasaules sabiedrību biedējot iespējamā kādas sērgas strauja izplatīšanās visā pasaulē, kas varētu būt arī atkal jauni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī bažas par līdzekļu trūkumu un vispārēja neticība rītdienai jeb tātad savām nākotnes izredzēm uz alkatību, liekulību un ekonomiski vājāku valstu pakļaušanu un metodisku izlaupīšanu tendētajā sabiedrībā.

Minēta arī tāda parādība kā digitālā nevienlīdzība. Minētajā pētījumā vēstīts, ka tā dēvētās digitālās inkluzivitātes progresam ļoti kaitējot strauji pieaugošā digitālā atkarība, ātrus tempus uzņemošā automatizācija, manipulēšana ar informāciju un vispār tās iegrožošana jeb cenzūra. Tādējādi jau burtiski nākamo 3–5 gadu laikā cilvēci apdraud ļoti nopietni ekonomiskie riski, absolūta cenu nestabilitāte, parādu krīze un aizvien skarbāka dabas resursu politizācija. Aptaujās bieži minēti riski, kas saistīti ar aizvien jauniem nopietniem starpvalstu konfliktiem jeb tātad brutāla karadarbība.

Vēstīts, ka jaunā paaudze kopā ar saviem vecākiem izgājusi cauri alkatīgo baņķieru iniciētajai finanšu krīzei, kas iedzina bezcerībā miljoniem cilvēku visā pasaulē, un tagad nonākusi reālas sociālās nevienlīdzības apstākļos, kas atspoguļojas nopietnās problēmās izglītības iegūšanas jomā, personīgo ekonomisko izredžu bezcerīgumā un kopumā arī vispārējā psihiskās veselības stāvoklī.

Tostarp pētījumā arī pausts, ka teju vai visvairāk aptaujāto respondentu pauduši bažas par nākamajos desmit gados sagaidāmajām klimata problēmām: bioloģiskās daudzveidības zaudējumi, dabas resursu krīzes, neveiksmes cīņā ar klimata izmaiņām, ekstremāli laika apstākļi un tamlīdzīgi.

Tāpat vairākums respondentu esot norādījuši uz sagaidāmām ļoti sāpīgām “parādu krīzēm”, vispārējām ģeoekonomiskajām pretrunām, dažādu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos, valstiskuma un starptautisko attiecību krahu. Piemēram, ASV ar savu gigantisko un, šķiet, reāli vairs normālā un godīgā veidā neatmaksājamo valsts ārējo parādu var jau uzskatīt par praktiski bankrotējušu un galējā izmisumā iedzītu valsti, no kuras burtiski dažu nākamo gadu laikā jau nu gluži noteikti varētu sagaidīt pat šķietami visneiedomājamākos pašizglābšanās mēģinājumu scenārijus, kas visai pārējai pasaule diemžēl absolūti neko labu nesola.

SAISTĪTIE RAKSTI

Katrā ziņā gan šā šveiciešu ziņojuma autori, gan vispār speciālisti visā pasaulē pauduši, ka visas šīs iepriekš uzskaitītās potenciālās problēmas var ļoti nopietnā mērā sagraut iepriekš panākto sociālo saliedētību un provocēt ģeopolitiskos riskus. Turklāt ziņojumā arī uzsvērts, ka aptaujāto respondentu vidū tikai 16% atļāvās puslīdz pozitīvi un optimistiski novērtēt nākotnes notikumu attīstības gaitu pasaulē, savukārt vispār jau tikai 11% pauda uzskatu, ka pasaules ekonomikas un vispārējā līdzsvara atjaunošanas process notiks jau drīz un ar iepriecinošu paātrinājumu. Un tas nozīmē, ka pārliecinoši lielākais vairākums respondentu uzskatījuši: jau nākamie trīs gadi būs iezīmīgi ar ļoti straujām un krasām pārmaiņām visā pasaulē, pēc kā visa sabiedrība būšot sadalīta tikai divās konkrētās daļās – uzvarētājos un zaudētājos…

Tādējādi jautājumu par to, cik postoši visiem cilvēkiem būs tie paši dīpfeiki, kriminālu aprindu vadīti roboti vai superpārgudri ārstu elektroniskie asistenti un dažādi tā dēvētie boti ar ļoti augstām matemātiskajām spējām jeb vispār tātad par MI potenciālo apdraudējumu, varbūt varētu tagad arī nolikt malā, lai vairāk garīgās enerģijas veltītu ģeopolitisko pro­blēmu globālai risināšanai maksimāli augstā intelektuālajā līmenī, nevis brutāli un aprobežoti bruņojoties un cenšoties citam citu apslaktēt dažādos lokāla un arī plašāka mēroga militārajos konfliktos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 16
Krievijas pilsoņi Latvijā: “Man nav līdzpārdzīvojuma par cilvēku likteņiem, kas varētu doties nogalināt ukraiņus. Es pārdzīvoju par ukraiņu pusi” 95
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves
13:49
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
13:00
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
12:15
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 3
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”
Planētas noslēpumi: Ģēnijs ne–parastais jeb Neticamais Ludviga van Bēthovena dzīvesstāsts
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
VIDEO. Rīgas pašvaldības policijas glābēji izglābj no tilta Daugavā ielēkušu vīrieti
IELU INTERVIJAS. “Ēdīšu mazāk!” Latgales iedzīvotāji ar satraukumu gaida jaunos rēķinus 1
VIDEO. Pēc daļējas militārās mobilizācijas izsludināšanas uz Gruzijas robežu plūst Krievijas transportlīdzekļu straume
“Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs priecīgs paziņo – kļūs par daudzbērnu tēvu
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 1
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 16