Pastars par Kariņa specreisu lietu: Ja pat likums atļauj tērēt, tas nenozīmē, ka to vajag un drīkst darīt 44
“Publisko tiesību mērķis jau tieši ir tāds, lai pasargātu sabiedrību vai no ierēdņu patvaļas, vai no valsts kases iztukšošanas lielākā vai mazākā apmērā. Un jāteic, ka tas vien, ka likums kaut ko atļauj tērēt, tas nenozīmē, ka to vajag un drīkst tērēt,” apspriežot Krišjāņa Kariņa specreisu skandālu, TV24 raidījumā norāda zvērināts advokāts Edgars Pastars.
“Arī privātajās tiesībās, kur vairāk fokuss ir uz rezultātu un kur ir atļauts tas, kas šajā gadījumā nav aizliegts, nevis otrādāk – atļauts, kas ir priekšrakstīts, – arī tur tomēr, ja kāds uzņēmuma vadītājs sāktu izmantot kādu servisu, kas ir ārkārtīgi dārgs, un viņš nevarētu pierādīt, ka tas sasniedz rezultātu, tad visticamāk valdei iestātos atbildība pret akcionāru dalībnieku. Tas nenozīmē, ka privātajā sektorā drīksti šķērdēt, bet vairāk ir fokusēts uz rezultātu un uz tā mērīšanu, jo pats svarīgākais arī ir, kā to pareizi nomērīt tad, kad tas ir atļauts un pieļaujams,” turpina viņš.
“No manas pieredzes dažādu politiķu birojos un skatoties arī dažādus vēsturisku darījumus, tajā brīdī, kad kāds politiķis vēlas kādu luksusa izdevumu, pamatotu vai nepamatotu, darīt kaut ko citādāk, nekā ir bijis darīts ierasts, bieži vien valsts pārvalde nav tik drosmīga, lai pateiktu nē,” stāsta Pastars.
No kā baidās valsts pārvalde ierēdņi? No politiķiem? Diskusiju turpina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
“Šobrīd viņi tā saka, arī šīs revīzijas laikā. Tāpat arī pavisam nesen ir bijusi situācija, ka mēs saņemam vēstuli, kas ir adresēta arī Valsts kancelejai, kur ierēdnis prasa, kā rīkoties situācijā, kurā ir arī politiķi, un Valsts kanceleja baidās arī atbildēt. Tā kā ir tādas bailes. Sistēma ir tāda – tu man, es tev,” stāsta Vilka.
