
Esmu rakstījusi jau vairākus stāstus par ģimenēm, kurās kāds no ģimenes locekļiem ielikts apcietinājumā, taču liecību patiesums rada šaubas. Redakcijā vērsušās vēl vairākas ģimenes, kuru stāsti vēl tikai top, taču, iespējams, šādas masveica ziņas redakcijai iezīmē jaunu tendenci – kompensācijas cietušo ģimenēm ir vilinošas, tāpēc bērnu liecības ne vienmēr ir uzticamas?
Uzreiz norādu, ka mani jau iepriekš aprakstītie gadījumi ir vien konkrēto ģimeņu emocijas un sajūtas, pagaidām nekur un neviens nav pierādījis, ka bērni patiešām ir melojuši un tomēr – tendence par pieaugošām aizdomām parādās.
Vienā no jau aprakstītajiem stāstiem Inese Zute dalījās stāstā par savu vīru Ivo, kurš, pēc viņas teiktā, tika notiesāts, pamatojoties uz iespējami safabricētu liecību no viņa bijušās partneres meitas. Meitenes bioloģiskais tēvs kopā ar jauno sievu iesniedza apsūdzību par seksuālu aizskaršanu, taču trīs ekspertīzēs netika apstiprināts noziegums. Tiesa tomēr piesprieda Ivo gandrīz sešu gadu cietumsodu, balstoties uz pretrunīgām liecībām. Vēlāk pati meitene atzina, ka “viņai lika melot”, taču tiesa šo zīmīti neuzskatīja par pietiekamu pierādījumu.
Iepriekš esam rakstījuši arī Olgas stāstu, kurā viņa apgalvo, ka viņas vīrs Ingus notiesāts nepamatoti, balstoties vien uz bijušās partneres dēla teikto par it kā notikušu seksuālu vardarbību sešu gadu senā pagātnē. Olga uzsver, ka apsūdzība balstīta tikai uz bērna liecību, kas, iespējams, sajaukta ar citu vīrieti, un pauž sašutumu par tiesas atteikšanos vērtēt alternatīvus pierādījumus.
Šo tēmu aktualizēja arī TV24 raidījums “Dienas personība”. Raidījuma viesim – Tiesībsargam Jurim Jansonam – tika vaicāts komentēt šo tēmu, kas aktualizējusies medijos.
Viņš norāda: “Tas ir ļoti komplicēts jautājums, un lielā mērā jautājumā par liecību ietekmēšanu, ne tikai bērnu liecību ietekmēšanu (bērnus ir visvieglāk ietekmēt) aktīvi ir jādarbojas advokātiem. Es teiktu tā – tur, kur ir iesaistīti bērni, būtu lietderīgi, ka ir klāt arī advokāti. Bet, ja ir aizdomas, ka šīs te liecības var tikt vai tiek ietekmētas, tas ir procesa virzītāja jautājums par drošības līdzekli aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.”
Tiesnesis nevar akli uzticēties bērnu liecībām, tās ir jāpārbauda ar psihologu un speciālistu palīdzību, norāda Tiesībsargs.
“Jo ilgāks un sarežģītāks ir kriminālprocess, jo bērns katru reizi kad viņš tiek pratināts, liecina par faktisko situāciju konkrētā lietā, laika gaitā viņa liecība var mainīties, laika gaitā viņa attieksme pret to notikumu var mainīties, un tas diezgan radikāli var mainīt pašu procesaa virzību.”