“Pirksts pie deguna, rokas augšā un esi brīvs” – pacientu pieredze, dodoties uz obligāto veselības pārbaudi, aktualizē virkni nepilnību sistēmā 0
Ikviens darba ņēmējs, uzsākot darba gaitas, ir saskāries ar nepieciešamību veikt obligāto veselības pārbaudi (OVP), taču ko darīt, ja iepriekšējā pieredze liek uzdot jautājumus par kvalitāti, apšaubīt OVP nepieciešamību, ka arī nerada pārliecību par ieguvumu veselībai?
Kāda LA.LV lasītāja raksta: “Pagājušā nedēļā devos uz obligāto veselības pārbaudi “Veselības centrā 4″ (VC4). Viss notika tiešām ātri – samaksāju, pāris minūtes katrā kabinetā un viss. Bet man rodas jautājums, kāda vispār jēga no šādām OVP? Vai tas ir tikai veids, kā kādam nopelnīt? Jo tiešām neticu, ka 3 minūšu laikā iespējams pateikt, vai cilvēks ir vai nav vesels. Un tā ir gadiem. To zina katrs, kurš kādreiz ir gājis OVP. Varbūt portāls var noskaidrot, vai valsts nedomā kaut ko mainīt šajā jomā? Varbūt tad vispār jāatsakās no šādām pārbaudēm? Un tā jau nav tikai VC4 vien. Cik runāju ar kolēģiem, kuri gājuši citur, sistēma ir identiska.”
LA.LV sazinājās ar Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas pārstāvi, lai skaidrotu, vai šī brīža esošā kārtība, kādā tiek veikta OVP ir efektīva, spēj laikus atklāt veselības problēmas, kā arī vai plānojas kadas izmaiņas?
VM komunikācijas nodaļa atsaucas uz likumu, kurā paredzēta kārtība, kādā veicama OVP. “Obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas, lai novērtētu, vai darbinieka veselības stāvoklis ļauj veikt konkrētus darba pienākumus, ņemot vērā darba vides riskus vai darba specifiku. Tādējādi darba vides riski un ar tiem saistītā OVP kārtībai primāri ir Labklājības ministrijas kompetencē. Ja tiks saņemti priekšlikumi par OVP, ministrija ir gatava iesaistīties diskusijā un sniegt savu viedokli un atzinumus no sabiedrības veselības perspektīvas”.
Tāpat komunikācijas nodaļas pārstāve min, ka OVP ir veids, kā sasniegt tās iedzīvotāju grupas darba spējīgā vecumā, kuras bez šādas pārbaudes pie ārsta dotos retāk. Papildus piebilstot, ka OVP kalpo kā sabiedrības veselības skrīnings, lai atklātu tādus veselības traucējumus, kuri uzrodas bez simptomiem, piemēram, hipertensija, hematoloģiskās saslimšanas u.c.
Vai kāds seko līdzi medicīnas iestāžu darbam?
Uz jautājumu, vai kāds kontrolē medicīnas iestāžu darbību, kuras veic OVP, VM pārstāve atbild, ka ārstniecības iestāžu darbību un ārstniecības personu profesionālo darbību uzrauga Veselības inspekcija. Ja pacientam radušās kādas šaubas par pārbaudes kvalitāti vai tās norises atbilstību, ikvienam ir tiesības vērsties inspekcijā vispārējā kārtībā, kur attiecīgie gadījumi tiek izvērtēti un, ja nepieciešams, tiek veiktas pārbaudes.
Par pārbaužu kvalitāti tiek jautāts “Veselības centrs 4” ģimenes ārstei, autovadītāju medicīniskās komisijas vadītājai Annai Kučikai.
Viņa atgādina, ka katra strādājošā ārsta kompetencē ir godprātīgi ievērot Ministru kabineta noteikumus. Kas attiecas uz vadlīnijām, kuras nosaka, cik detalizēti jāveic OVP pārbaude, tad Kučika skaidro: “OVP domāta, lai izvērtētu nodarbinātās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, riskus iegūt arodslimību, konstatētu veselības traucējumus, kas jau iegūti saistībā ar darba pienākumu pildīšanu, kā arī lai sniegtu rekomendācijas darba devējam par darba vides uzlabošanu un pielāgošanu konkrētā gadījumā, nosūtītu nodarbināto uz papildu pārbaudēm, ja ir radušās aizdomas par iespējamo arodslimību.”
OVP prakse Latvijā, formalitāte vai nepieciešamība?
Atbild Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve: “OVP ir ļoti nepieciešamas, taču esam dzirdējuši darba devēju argumentus, ka tās mēdz būt formālas. Ja šādi gadījumi konstatēti, aicinām vērsties Veselības inspekcijā, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē.”
Kas attiecas uz pārkāpumiem saistībā ar OVP un vai tādi tiek konstatēti, tad VDI pārstāve stāsta, ka 2024. gadā tika konstatēti 578 pārkāpumi. “Pārkāpumi galvenokārt saistīti ar nodarbināto nenosūtīšanu uz OVP, ar periodiskuma neievērošanu, riska faktoru nenorādīšanu konkrētajam nodarbinātajam. Ļoti bieži darba devēji nenorāda konkrētās ķīmiskās vielas, maisījumus ar kuriem nodarbinātais strādā, to iedarbības veidu un ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā. Tādējādi arodārstam, kurš veic OVP, iztrūkst informācijas, lai pilnvērtīgi to varētu veikt.”
Par OVP procesu diskusija izcēlusies arī sociālajā medijā “Thread”, tur izskan dažādi viedokļi un pieredzes stāsti. “Gāju darba devēja norīkoto obligāto veselības pārbaudi. Ar katru gadu smieklīgāk. Šoreiz pie neirologa 3 min. Pirksts pie deguna, rokas augšā un esi brīvs. Un par to taču ierēķināta samaksa.”
“Viens vienīgs farss, cik esmu gājusi. LOR pārbaude aprobežojas ar jautājumu – sūdzību nav? Man nebija. Paraksts, zīmogs – brīva.” pieredzē dalījās vēl kāda “Threads” lietotāja.
