Revīzijā arī norādīts, ka tikai retos gadījumos ir noteikti maksas pakalpojumu sniegšanas mērķi un reglamentēta to sniegšanas kārtība. Nav noteikti rādītāji, kas ļauj novērtēt pakalpojumu sniegšanas rezultātus. Piemēram, ūdenssaimniecības sistēmas nav vērtējamas kā efektīvas, jo vidēji pašvaldībās 39% no iegūtā ūdens apjoma netiek realizēti jeb aiziet zudumos, savukārt attīrīšanas iekārtās nonāk uz pusi vairāk notekūdeņu nekā no kanalizācijas pakalpojuma saņēmējiem uzskaitītais savāktais notekūdeņu apjoms. 5
Valsts kontrole norāda, ka visās deviņās pašvaldībās tika konstatēti pilnvaru pārsniegšanas gadījumi, kad maksa par sniegtajiem pakalpojumiem noteikta vienpersoniski, iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa – kopumā bez domes lēmuma iekasēti 180 460 eiro. Valsts kontrole arī konstatējusi nepilnības normatīvajā regulējumā, piemēram, neapbūvētas zemes lauku apvidos iznomāšana personīgo palīgsaimniecību vajadzībām, medību tiesību iznomāšana un informācijas atklātības prasību noteikšana mantas iznomāšanas gadījumos.
Valsts kontrole pašvaldībām iesaka pilnveidot maksas pakalpojumu uzskaiti grāmatvedībā, nodrošināt ekonomiski pamatotu pakalpojumu maksu noteikšanu, kā arī izstrādāt darbības plānu ūdens zudumu samazināšanai un samaksas saņemšanai par attīrītajiem notekūdeņiem.
Tāpat Valsts kontrole iesaka pašvaldībām noteikt pakalpojumu sniegšanai sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un veikt rezultātu novērtēšanu, lai nodrošinātu efektīvu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī ieviest kontroles procedūras, kas nodrošinās, ka maksa par pakalpojumiem tiek piemērota un iekasēta atbilstoši domes lēmumos noteiktajiem apmēriem.
