Pašvaldības uz skolu tīkla reformu pašlaik skatās ļoti skeptiski. Pašreizējais plāns ir ļoti drastisks 165
Kā ziņojām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju, kur, pretēji sadarbības partneru ieteikumiem, skolēnu skaits skolā tiek izmantots kā galvenais kritērijs izglītības iestāžu reorganizācijai.
Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, LRA valdes loceklis, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs, TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, runājot par pašvaldību skatījumu uz plānotajām izmaiņām, norāda, ka pašvaldības pašlaik uz to skatās ļoti skeptiski, paskaidrojot, ka tas ir nevis tāpēc, ka negribas kaut ko reformēt, bet tāpēc, ka nav skaidri vairāki jautājumi.
Ja mēs sakām, ka šis tīkls tiek uzzīmēts, nākamais, kas ir jādara, ir jāatbild uz jautājumiem – kā aizvedīs, kur aizvedīs, kas paliks.
Pašreizējais plāns ir ļoti drastisks, viņš apgalvo. Tas paredz, ka valstī ārpus centriem pārsvarā būs sākumskolas. Jautājums par izglītību kā tādu.
Mēs šo plānu, kas ir uzzīmēts, varētu sākt rēķināt, viņš norāda, uzsverot, ka jāskatās, vai pašvaldības budžetā šie resursi ir. Vai tas būs ekonomiski izdevīgi? Nav pārliecības, ka, saliekot bērnus lielajās skolās, augs kvalitāte.
Ļoti interesanti, ka, piemēram, no Alojas neviens uz Limbažiem nedodas. Tās ir tradīcijas, tā ir kvalitāte. Tā ir daudz komplicētāka lieta, kas ir jāpapēta. Ir jāskatās, kas valstij kopumā būtu izdevīgāk, viņš secina.
