Foto. EPA/ALESSANDRO DI MARCO

IZM skolu tīkla optimizācijā kā galveno kritēriju joprojām plāno izmantot skolēnu skaitu 91

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju, kur, pretēji sadarbības partneru ieteikumiem, skolēnu skaits skolā tiek izmantots kā galveno kritēriju izglītības iestāžu reorganizācijai.

VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist” 35
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu 177
Lasīt citas ziņas

Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Saglabāts arī piedāvājums noteikt četras klašu grupas (1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12.), kas saskan ar mācību saturā definētiem sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartā, kā arī paredzot skolēnu skaita izmaiņas nevis vienā klasē, bet klašu grupās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.

Kvantitatīvie kritēriji par skolēnu skaitu klašu grupās atkarībā no urbanizācijas līmeņa attiektos uz vispārējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē. Ja izglītības iestāde nesasniegs kvantitatīvos kritērijus, būs jāizvērtē sasniedzamība – ja skola nepieciešama pieejamības dēļ, tad tā netiktu reorganizēta.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām, kā arī privātajām skolām, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu – lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.

Lai viens skolēns nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot, izglītības iestāde vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupā, IZM pieļaus 5% svārstību skolēna skaita ziņā. Savukārt, izvērtējot skolēnu skaitu klašu grupā, tiks skatīti dati par pēdējiem trim mācību gadiem.

Šādai iecerei kritiku iepriekš paudusi gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Abu organizāciju pārstāvji ir pārliecināti, ka skolu tīkla reformā būtu jāņem vērā arī kvalitatīvie kritēriji.

“Jautājums ir, ko darīt ar mazām skolām, kuras uzrādījušas labus rezultātus – vai tām nav tiesību būt pašām par sevi?” vaicāja Kalvāns.

Skaidrojot izvēli ņemt vērā skolēnu skaitu klasē kā galveno kritēriju skolu tīkla optimizācijai, ministrija atsaucās uz 2020.gada informatīvo ziņojumu par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem.

Secināts, ka gadījumos, kad skolēnu skaits klasē ir zemāks par 20, skolēniem novērojamas uzvedības problēmas, kā arī zemāki mācīšanās sasniegumi ikdienas mācību darbā, bet pedagogi šādās klasēs mēdz pievērst lielāku uzmanību mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar skolēniem. Tas varot samazināt skolēnu pašvadības prasmes. IZM norādīja, ka šī iezīme “ir īpaši raksturīga”, ja klasē skolēnu skaits ir mazāks par astoņiem.

Savukārt gadījumos, kad pedagogi prasmīgi izmanto pāru un grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai, diferenciācijai un individualizācijai, sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai, pašvadīta mācību procesa īstenošanai, īpaši vidējā izglītībā, novērojams izglītības kvalitātes pieaugums.

IZM arī vērsa uzmanību, ka, pieaugot skolēnu vecumam, īpaši vidējās izglītības posmā, skolēnu skaita klasē ietekme uz izglītības kvalitāti mazinās. Pēc ministrijas teiktā, Rietumeiropas valstīm vidējā izglītībā rekomendētais maksimālais skolēnu skaits, pie kura var runāt par efektīvu mācību procesu, ir no 28 līdz 36 izglītojamajiem.

Lai arī iepriekš atsevišķi IZM sadarbības partneri lūguši neiekļaut informatīvajā ziņojumā ieceres izklāstu par jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu, ministrija raksturojusi arī finansējuma modeļa konceptu, uzsverot, ka turpinās darbs pie tā izstrādes, tostarp iecerēts veikt aprēķinus par programmu īstenošanas izmaksām, pirmsskolas, speciālās izglītības un profesionālās un interešu izglītības programmu izmaksām, kā arī fiskālo ietekmi un citiem aspektiem.

Kā ziņots, galvenie jautājumi, ko ministrija iecerējusi risināt ar plānoto reformu, ir vāji eksāmenu rezultāti un zema lasītprasme, atšķirīgais sniegums skolu griezumā, kā arī hronisks pedagogu trūkums un pedagogu pārslodze.

IZM cer, ka ar plānoto reformu tiks risināts jautājums saistībā ar “sarežģīto un sadrumstaloto” pedagogu darba samaksas aprēķināšanas mehānismu, kā arī “ļoti izteiktām disproporcijām” pedagogu darba slodzēs.

Ministrija jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.

IZM vīzija par “labu skolu” paredz gan iespēju apgūt vairākas svešvalodas, gan vismaz sešu padziļināto kursu nodrošinājumu vispārējā vidējā izglītībā. Tāpat “labā skolā” no 1. līdz 3.klasei skolēniem mācību stundās būtu pieejams pedagoga palīgs, bet citu izglītības pakāpju skolēniem – atbilstoši nepieciešamībai.

Atbilstoši IZM redzējumam, skolotājiem patstāvīgi vai sadarbībā ar kolēģiem būtu jāveido atbalstošu mācību vidi, tai skaitā atbilstoši speciālajām vajadzībām un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. Savukārt skolas vadītājam būtu jāpiedalās “stipru partnerattiecību veidošanā” ar citām skolām, vecākiem, vietējo sabiedrību, augstākās izglītības institūcijām un citiem partneriem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Lasīt citas ziņas
Vīķe-Freiberga: “Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli, un visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju”
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
TV24
VIDEO. Atbild deputāti: Kādu jūs redzat skolu tīkla reformas nākotni? To vajag atlikt, pārstrādāt vai vispār noraidīt?
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
TV24
VIDEO. Atbild deputāti: Kādu jūs redzat skolu tīkla reformas nākotni? To vajag atlikt, pārstrādāt vai vispār noraidīt?
07:45
Bijušo Saeimas deputātu Znotiņu apsūdz par dūru vicināšanu konfliktā kāpņutelpā
07:32
Eleonora un Ariadne – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
07:18
VIDEO. Putina miroņgalvai būt! Uz Medicīnas vēstures muzeja fasādes atjaunots Putina plakāts
Bijušo Saeimas deputātu Znotiņu apsūdz par dūru vicināšanu konfliktā kāpņutelpā
TV24
Avdijivkā krieviem lieli zaudējumi, bet viņi pieturējās pie taktikas – par katru cenu uz priekšu!
Sākot no valsts rietumiem, trešdien gaidāms lietus un slapjš sniegs
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Eleonora un Ariadne – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Gordons: Krievijā ir tipiska desu sabiedrība, lielākoties primitīva
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris?
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
Dārzs
Rihards Kols: “Sākam just ASV klātbūtnes panīkumu”
Treniņš palīdzēs mazināt dienas laikā uzkrāto stresu. Horoskopi 21. februārim
VIDEO. Par “Rīgas satiksmes” jauno logo: “Ļoti neglīts logo. Nepārdomāts galvenajam publiskā transporta galvaspilsētas tēlam.”
Kokteilis
VIDEO. “Man bija variants braukt pēc striķa…” Liene Šomase atklāj, ko pārdzīvojusi pēc Daugavpils koncerta skandāla
Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi
TV24
Aigars Rostovskis: Viss, ko dara šobrīd ierēdnis, nav jādara – ļoti daudz kas ir lieks!
TV24
Kādus jautājumus Rajevs uzdotu Putinam: Tie noteikti nebūtu patīkami, tie izsistu Putinu no balansa
Lekornī aicina uzmanīties no Krievijas sabotāžas Francijas bruņotajos spēkos
Divas Latvijas pilsētas iekļautas “Financial Times” īpašajā mikropilsētu sarakstā. Kuras tās ir?
Datori vai grāmatas? Modernās tehnoloģijas – tas ir labi, bet kam tagad sāk pieslieties zinātnieki?
TV24
“Veselības stāvoklim jābūt kā mietam!” Slaidiņš skaidro divus veidus, kā kļūt par brīvprātīgo karavīru Ukrainas armijā
TV24
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
TV24
Turlais: “Uz Krieviju tagad neviens normāli domājošs cilvēks neraujas”