Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji 24
Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.
Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.
Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.
Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.
Operatīvās vadības grupas pieaicinātie eksperti no akadēmiskās vides, medicīnas un ekonomikas jomām vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādāto četru soļu pieeju ierobežojumu mīkstināšanai, secinot, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 vēl neļauj domāt par ierobežojumu mīkstināšanu. Tomēr, ja tiek domāts par ierobežojumu mīkstināšanu, tad prioritāri jāatvieglo Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi izglītībā, bet atvērt tirdzniecības nozari pilnībā nebūtu vēlams.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka ekspertu grupa potenciālo ierobežojumu mīkstināšanu vērtēja nevis no epidemioloģiskā viedokļa, bet gan tika ņemts vērā, kurš no pasākumiem mazinātu sociālo spriedzi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) novērtēja analītiskās ekspertu grupas paveikto, piebilstot, ka pirms sešiem mēnešiem valdībai nebija pieejama šāda veida analīze, tāpēc valdība bija spiesta pieņemt lēmumus ar daudz nezināmajiem.
Vērtējot tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu, premjers sacīja, ka atļaut strādāt pilnīgi visai tirdzniecības nozarei nozīmētu, ka nozarei tiek paredzēti būtiski atvieglojumi un tādējādi arī tiktu veicināta cilvēku pulcēšanās. Tomēr Kariņš pauda pārliecību, ka tirdzniecības darbība pandēmijas apstākļos ir jāsakārto, lai nebūtu tādas absurdas situācijas, ka iedzīvotāji tik un tā iegādājas preces, kuras patlaban klātienē nevar iegādāties.
Valdība atbalstīja ideju, ka no 7.aprīļa varētu darboties visi mazie veikali, izņemot tirdzniecības centrus. Tiesa, gala lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.
Valdība atbalstīja no 7.aprīļa atļaut īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa – klātienē atļaujot mācīties 1.-6.klasēm un 12.klasei, savukārt 7.-11.klases ievērotu rotācijas principu – divas dienas nedēļā klātienē.
Tāpat no 7.aprīļa būs atļautas individuālās konsultācijas telpās, interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība notiks ārā grupās līdz desmit cilvēkiem. Profesionālajā izglītībā būs atļauts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktisko saturu apgūt telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Tāpat būs atļauts pēc reģionālā principa organizēt nodarbības ārā līdz desmit cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām, kā arī varētu atļaut individuālās konsultācijas telpās.
Tāpat no 7.aprīļa varēs pulcēties divu mājsaimniecību ietvaros ārā līdz desmit cilvēkiem. Šajā soli būs atļauti arī piketi un gājieni līdz desmit cilvēkiem.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem, centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit cilvēkiem. Savukārt 9.klases obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā līdz desmit cilvēkiem varētu kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus, bibliotēkas un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa beigās varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu mājsaimniecību ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25 kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam. Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem
Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu atļaut rīkot sporta sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu izglītību telpās, kā arī varētu rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp paredzot tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai jāapliecina, ka tā ir vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut kultūras jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi varētu atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem.
Operatīvā vadības grupa rosināja arī turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.
Vienlaikus grupa atzina, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
