VIDEO. “Man bail, ļoti bail!” Caur ērkšķiem uz” uzvarētājai Elīnei noteikts aizliegumu tuvoties, taču tiesa palaidusi garām vienu svarīgu detaļu 4
Kaimiņu strīdi mēdz sākties ar troksni, pagalma izmantošanu vai nesaskaņām par sadzīviskiem jautājumiem, taču Limbažos kāds konflikts nonācis daudz tālāk – līdz tiesai, policijai un pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Divām sievietēm noteikts aizliegums tuvoties kaimiņienei, lai gan viņu dzīvesvietas atrodas tikai nepilnu četru metru attālumā viena no otras, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”.
Sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz” uzvarētājai Elīnei Lilientālei tiesa noteikusi aizliegumu tuvoties kaimiņienes dzīvesvietai tuvāk par 50 metriem. Taču pati Elīne norāda uz problēmu, kas šo ierobežojumu padara ļoti sarežģīti izpildāmu – abas mājas atrodas tikai aptuveni 3,9 metru attālumā.
“Elīne kopā ar dzīvesbiedri, mammu un trim maziem bērniem dzīvo nepilnus četrus metrus no kaimiņienes dzīvesvietas – blakus mājā,” konstatēja raidījums.
Elīne stāsta, ka tiesas nolēmumā neesot bijusi pienācīgi atspoguļota faktiskā situācija īpašumā. “Es pat neredzēju to, ka tiesas lēmumā bija norādīta vispār mana adrese. Bija norādīta prasītājas mājas adrese, bet nebija norādīts, ka mana māja atrodas 3,9 metru attālumā,” viņa stāstīja.
Pēc Elīnes teiktā, abām mājām ir kopīgs pagalms un sadzīves infrastruktūra. “Pagalms ir viens, miskastes vienas. Šeit viss ir kopējs abām mājām,” viņa norādīja.
Sieviete uzskata, ka praktiski nespēj nodrošināt tiesas noteikto 50 metru distanci. Turklāt viņa baidās, ka atrašanās pašas dzīvesvietā var novest pie atkārtotas policijas iesaistes.
“Es, gribot, nevaru to ievērot, jo tas attālums ir pārāk mazs. Šobrīd man vispār nav garantijas, kurā momentā tiks atkal izsaukta policija un mani aizturēs otrreiz,” sacīja Elīne.
Pēc viņas stāstītā, atrašanās savas mājas pagalmā jau reiz beigusies ar policijas izsaukumu un aizturēšanu uz 14 stundām.
“Man ir bail kopš tās dienas, kad mani aizturēja. Bail. Ļoti bail,” raidījumam emocionāli stāstīja Elīne.
Vēl stingrāks ierobežojums noteikts viņas dzīvesbiedrei Litai – viņai kaimiņienei nedrīkstot tuvoties tuvāk par 100 metriem. Tādēļ arī interviju pie mājas sieviete nevarēja sniegt.
“Kāpēc mēs nevaram rakstīt interviju pie mājas? Tāpēc, ka man tiesas lēmums ir noteicis to, ka tuvošanās aizliegums man ir 100 metri. Tātad mēs tagad iesim 100 metrus, lai parunātos,” stāstīja Lita.
Viņa nenoliedz, ka starp kaimiņienēm ir bijis konflikts, taču uzskata, ka pašreizējie ierobežojumi ir nesamērīgi un ļoti būtiski ietekmē ģimenes ikdienu.
“Mēs nevaram iznest miskasti, mēs nevaram iziet ar bērniem pagalmā, mēs nevaram neko. Tas ir izvērties tā, ka mums ir jāuzturas darbā, pie pazīstamiem, ārā. Aptuveni jāguļ mašīnā, tikai lai mēs nebūtu mājās,” situāciju raksturoja Lita.
Savukārt kaimiņiene Gita, kura vērsās tiesā un lūdza noteikt pagaidu aizsardzību, situāciju redz citādi. Viņa “4. studijai” stāstīja, ka pirms vēršanās policijā esot piedzīvojusi sekošanu un draudus.
“Sākās viss ar to, ka man sākās sekošana, ka man braukāja ar mašīnu no aizmugures – manai mašīnai. Tad vēl bija draudēšana un tādas lietas. Izlēmu, ka tas paliek par traku, un aizgāju uz policiju,” sacīja Gita.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka neiebilst pret Elīnes atrašanos pašas dzīvesvietā, ja vien abas savā starpā nesastopas.
“Es policijā esmu pateikusi, ka man nav iebildumu, ka viņa atbrauc mājās, ka viņa uziet augšā un tādas lietas. Tā ka es viņu nesatieku, viņa mani nesatiek, un viss kārtībā,” stāstīja Gita.
Strīdā radies arī jautājums, vai pagaidu aizsardzību pret vardarbību vispār iespējams piemērot cilvēkiem, kurus saista tikai kaimiņu attiecības.
Elīne norādīja, ka viņai ar Gitu neesot ne radniecības, ne laulības, kopdzīves vai citu līdzīgu attiecību. Arī Lita apstrīd pieteikumā norādīto attiecību raksturojumu.
Tiesnese Dina Valdmane, kura pieņēmusi lēmumu konkrētajā lietā, to plašāk komentēt nevar, jo lietas izskatīšana vēl nav pabeigta. Viņa rakstveidā “4. studijai” norādīja, ka, lemjot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai tās atcelšanu, tiesa vērtē lietā esošos pierādījumus un to, vai konkrētajā brīdī ir pamats aizsardzības līdzekļus piemērot vai saglabāt.
Tā kā konkrēto lietu tiesnese nevar apspriest, raidījums vērsās Rīgas rajona tiesā pēc vispārīga skaidrojuma par šādu lēmumu pieņemšanu.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Vita Vjaterte skaidroja, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību nav paredzēta jebkuram konfliktam starp diviem cilvēkiem.
“Ja mēs ar jums dzīvotu kaimiņos un ja mums būtu kaut kāds konflikts, tad starp mums nav nekādu radniecīgu vai jebkādu citu attiecību. Likums paredz, ka ir jābūt kaut kādām radniecīgām, laulības, bērnu, vecāku vai citām attiecībām, kopdzīvei,” skaidroja Vjaterte.
Ja runa ir tikai par parastu kaimiņu konfliktu, šāds jautājums, pēc viņas teiktā, būtu risināms citā kārtībā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot policiju.
Tomēr tiesai, saņemot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, jārīkojas ļoti ātri. Lēmums parasti jāpieņem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas.
Pieteikuma iesniedzējam jānorāda gan attiecības ar personu, pret kuru aizsardzība tiek prasīta, gan vēlamais tuvošanās attālums. Taču galīgo lēmumu par to, cik liela distance ir samērīga, pieņem tiesa.
Būtiska ir vēl kāda nianse – tik īsā laikā tiesnesim nav pienākuma pašam doties pārbaudīt, cik tālu viena māja atrodas no otras vai kā konkrētais ierobežojums ietekmēs cilvēka ikdienas pārvietošanos.
“Pieteicējs apliecina ar savu parakstu, ka visa informācija, kuru viņš ir sniedzis šajā pieteikumā, ir patiesa. Un, ņemot vērā īso laika periodu, kādā pieteikums ir jāizskata, tiesnesim papildus nav jāpārbauda, vai viņš dzīvo kaimiņos, cik tālu persona dzīvo, vai viņš varēs paiet garām uz autobusa pieturu vai tikt uz darbu, jo akcents tiek likts uz to, kā tiek aizsargātas pieteicēja intereses,” skaidroja Vjaterte.
Tas gan nenozīmē, ka cilvēks, kuram noteikts aizliegums, ar sākotnējo lēmumu ir spiests samierināties. Persona var vērsties tiesā un prasīt pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, tostarp lūgt mainīt noteikto tuvošanās attālumu.
Savukārt personai, kuras aizsardzībai ierobežojums noteikts, ir tiesības vērsties policijā, ja nolēmums tiek pārkāpts.
Tiesas pārstāve arī atgādināja, ka tiesas nolēmuma ignorēšanai var būt nopietnas sekas.
“Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu,” norādīja Vjaterte.
Praksē policija, pēc viņas teiktā, ne vienmēr pēc pirmā pārkāpuma uzreiz sāk kriminālprocesu. Vispirms var notikt pārrunas ar personu, kurai ierobežojums noteikts. Taču, ja tiesas nolēmums tiek ļaunprātīgi un atkārtoti pārkāpts, var sekot arī kriminālprocess.
Savukārt pieteikuma iesniedzējam jāatceras, ka arī viņš atbild par tiesai sniegtās informācijas patiesumu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu noteiktos apstākļos sekas var iestāties arī pašam pieteicējam.
Pieteikuma iesniegšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir atbrīvota no valsts nodevas, lai cilvēks apdraudējuma gadījumā varētu pēc iespējas ātrāk saņemt tiesas aizsardzību.
Elīne un Lita tiesas noteiktos ierobežojumus ir apstrīdējušas. Līdz brīdim, kamēr tiesa nav pieņēmusi citu lēmumu, pašreizējie aizliegumi tomēr ir spēkā un ir jāievēro.
