Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 161

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Lasīt citas ziņas

“Mēs esam kraujas malā,” tā pirms divarpus nedēļām brīdināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”), informējot par plāniem ieviest jaunus ierobežojumus. Kraujas malā tagad ir ne tikai veselības ministrs, bet visa valdība.

D. Pavļuta demisiju prasa gan mediķi, gan Saeimas deputāti, kas pēc D. Pavļuta bijušā apvienības biedra Māra Mičerevska inici­atīvas parakstus par neuzticības izteikšanu ministram sāka vākt jau pagājušajā nedēļā. Tajā pašā laikā daži koalīcijas partneri vēlas paša premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) demisiju, kas nozīmētu valdības krišanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču apspriešanās par to notiek neformālās sarunās, par kurām atklātībā nonāk tikai fragmenti, kas nereti ir arī pretrunīgi.

Par tādām sarunām bija dzirdējis arī M. Mičerevskis, kurš “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņa bijušajā partijā “Latvijas attīstībai” ir lieli kombinatori, kuri sākumā bija cerējuši, ka K. Kariņš būs vājš premjers, kuru varēs vadīt. Taču pēc laika sapratuši, ka viņu nevar kontrolēt, kas kādam varēja nepatikt.

“Krišjānis Kariņš ir no ārzemēm, un viņam nav tā padomiskā domāšana, ka varēs visu sarunāt un savējiem izkārtot labas lietas. Nedomāju, ka Kariņš ir labākais premjers, bet viņš ir labākais iespējamais šajā situācijā,” uzskata M. Mičerevskis. Viņš aicina D. Pav­ļutu atkāpties, redzot viņa vietā ministra amatā Saeimas deputātu Andri Skridi (“AP”), kurš “ir ārsts, profesionālis, patīkams komunikācijā, zinošs un ar autoritāti ārstu vidū”.

Uz veselības ministra D. Pavļuta nespēju komunicēt ar nozari ārsti norāda arī aicinājumā viņam izteikt neuzticību. Tas, ka priekšlikumu izsludināt valstī mediķu mobilizāciju veselības ministrs iepriekš nav pārrunājis ar ārstu organizācijām, bija pārsteigums arī premjeram K. Kariņam, ko viņš trešdien atzina intervijā Latvijas Radio.

Pēc vakardienas tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrību premjers solīja pieņemt lēmumu, vai D. Pav­ļuts varēs turpināt darbu. Premjera teiktais liecināja, ka viņš gan negrib prasīt D. Pavļuta demisiju, bet esot jautājums, vai ministrs ir gatavs sadarboties ar profesionālajām organizācijām un nozari.

Reklāma
Reklāma

Iezīmējas priekšvēlēšanu cīņa

Šajās dienās kāds koalīcijas politiķis pieļāva domu, ka vēsture var atkārtoties. Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā toreizējais ekonomikas ministrs D. Pavļuts kā atbildīgais par būvniecības nozari nebija gatavs uzņemties politisko atbildību par notikušo, ko vēlāk izdarīja toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), un krita visa valdība.

Pagājušās nedēļas nogalē “TV3” raidījumā “Nekā personīga” pirmo reizi publiski izskanēja, ka neformāli notiek sarunas par jaunas valdības veidošanu. Kā iespējamais premjera kandidāts atkal tiekot uzlūkots aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP), kura vārds šādā kontekstā reiz jau bija kuluāros apspriests.

Ziņas par neoficiālajām partiju sarunām nerimās arī šonedēļ, tika iezīmēti pat konkrēti nākamās valdības modeļi, kur kā veselības ministre jau minēta Anda Čakša, kas šajā amatā bija Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā, bet tagad ir pievienojusies “Jaunajai Vienotībai” (“JV”).

Vienīgā problēma esot, ka “JV” pārstāvji šajās sarunās nav gatavi iesaistīties. Tās notiekot starp “Attīstībai/Par” (“AP”) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas salīdzinoši zemo reitingu dēļ nevienu neapdraudot, tajās arī nav aicināta, liecina “Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija. JKP viens no līderiem Krišjānis Feldmans apstiprināja, ka viņam nekas par tādām neoficiālām sarunām neesot zināms.

Lai gāztu valdību, teorētiski būtu jābūt skaidram jaunas koalīcijas modelim ar vismaz 51 deputāta atbalstu, bet tāda pašlaik nav. Ņemot vērā, ka šis būs Saeimas vēlēšanu gads, valdības iekšienē pieaug konkurence starp ideoloģiski līdzīgiem politiskajiem spēkiem – “Jauno Vienotību” un “Attīstībai/Par” –, kurai nav izdevīgi, ka vēlēšanas tiek sagaidītas ar “JV” premjeru, it īpaši, ja situācija līdz tam laikam būs uzlabojusies.

Savukārt daži koalīcijas politiķi izsaka, viņuprāt, pamatotu neapmierinātību ar K. Kariņa vadības stilu – viņš nevis vadot valdību kā komandu, kurā cits par citu iestājas, bet gan kā menedžeris, kas tajā notiekošo vēro no malas un komentē. Premjers vainojot Saeimas deputātus, kuri nobremzējuši “Covid-19 pārvaldības likumu” parlamentā, kas paredzēja daudz agrāk ieviest stingrākus ierobežojumus un noteikt obligātu pienākumu vakcinēties noteiktu profesiju pārstāvjiem.

Taču tieši premjeram kā koalīcijas vadītājam bija jāparūpējas, lai kāds no viņa partijas vai biroja nodrošina koalīcijas vienprātību Saeimā, nepieciešamības gadījumā skaidrojot situāciju un sasaucot koalīcijas apspriedes, uzskata viņa kritizētāji. Premjera uzstāšanās trešdien Latvijas Radio tikai apstiprināja neapmierināto pārmetumu pamatotību, jo pārraidē K. Kariņš atkal pretnostatīja “valdību, kas laikus pieņēma lēmumu”, un Saeimu, “kurā bija liela pretestība arī no atsevišķiem koalīcijas partneriem”, it kā valdībā nebūtu to pašu koalīcijas partiju ministri.

Pabrikam patīk tagadējais darbs

Sarunas par jaunas valdības modeļiem notiek laikā, kad Saeima gatavojas pieņemt valsts budžetu, kurš, kā Saeimas sēdē atgādināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), būs ceturtais šīs valdības sagatavotais budžets – tas līdz šim nav izdevies nevienai valdībai. Budžeta dēļ valdība nekritīs, jo ar to visas partijas ir apmierinātas, ko “Latvijas Avīzei” atzina arī Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars.

Uz jautājumu par neformālajām sarunām R. Dzintars atbildēja atturīgi, taču, viņaprāt, valdība nekritīs. “Hipotētiskas pārdomas par to, kā varētu būt, nav augstākas kā citās reizēs. Es ļoti apšaubītu, ka kāds šādā situācijā riskētu atstāt valsti bez valdības. Tāpēc neprognozēju, ka šīs Saeimas laikā tā mainīsies,” teica R. Dzintars.

Taču baumas par neoficiālām sarunām nolūkā mainīt valdību “ir nonākušas arī līdz manām ausīm”, atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. “Mūsu mērķis nav noturēt Kariņu, bet gan atslogot slimnīcas un izvest valsti no krīzes. Lai pēc 15. novembra varētu atgriezties “zaļajā režīmā”, intrigas ir jānoliek malā un kopā ar “Attīstībai/Par” ir jākoncentrējas uz šo uzdevumu,” uzskata A. Latkovskis.

Viņš pastāstīja, ka sadarbībā ar “Saskaņas” un arī ar Zaļo un zemnieku savienības pašvaldību vadītājiem Latgalē tiekot domāts, kā veicināt vakcinēšanos, jo iedzīvotāji visvairāk uzticas saviem vietējiem līderiem. Uz vaicāto par Arti Pabriku kā varbūtējo premjera kandidātu A. Latkovskis atbildēja – aizsardzības ministra darbība neliecinot, ka viņš gatavotos pārņemt valdības vadību, jo tad A. Pabriks būtu izrādījis daudz lielāku interesi iesaistīties krīzes pārvarēšanā.

“JV” pārstāvis arī atkārtoja – ja kāds koalīcijas partneris nogāzīs šo valdību, tad sarunās ar gāzējiem par jaunas veidošanu “JV” neiesaistīsies. Tad JKP būšot jāsadarbojas ar Zaļo un zemnieku savienību vai Nacionālajai apvienībai – ar “Saskaņu”. Citi gan domā, ka “Jauno Vienotību” varētu pārliecināt tomēr iekļauties jaunā koalīcijā, apelējot pie tās ar atgādinājumu, ka šādā krīzē valsts nevar palikt bez valdības.

“Ja kāds var gāzt šo valdību, tad tas ir pats Kariņš,” “Latvijas Avīzei” teica aizsardzības ministrs A. Pabriks. Viņš apgalvoja, ka neesot bijis iesaistīts sarunās par jaunas valdības veidošanu, bet viņa kā premjera kandidāta apspriešana nevarētu notikt aiz muguras.

“JV” nostāju varot saprast, jo viņi vēlēšanu gadā nevarot atļauties zaudēt savu premjeru, uzskata A. Pabriks. Viņaprāt, koalīcijā visi ir “gana prātīgi cilvēki, lai šādā situācijā neizraisītu valdības krīzi”. Viņam arī patīkot aizsardzības ministra darbs, tāpēc par citiem izaicinājumiem A. Pabriks tagad nedomājot.

Ja valdība kristu, jaunas veidošanā nesteigtos iesaistīties arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas varētu notikt tikai gadījumā, ja premjers ir no ZZS, sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze.

Vienlaikus viņš uzskata, ka ar valdību tiešām nav labi, “Kariņam būtu jāatkāpjas, jo nevar būt tā, ka sabiedrība klausās, kā Tālis Linkaits vaino Pavļutu, Pavļuts vaino Kariņu, bet Kariņš vaino sabiedrību, ka tā nevakcinējas, un Saeimas opozīciju”, sacīja A. Krauze, atgādinot arī to, ka valdības pārstāvji uzvēla vainu ekspertiem un mediķiem, bet nav atzinuši savas kļūdas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.