Latvijā
Kriminālziņas

Pērn Latvijā pieaudzis slepkavību skaits0

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pagājušā gadā Latvijā reģistrētas vairāk nekā 120 slepkavības un tādu smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kuru rezultātā iestājusies cietušā nāve, liecina Valsts policijas (VP) informācija.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 79 slepkavības, kas ir par pieciem noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Šajos rādītājos iekļauta arī viena pasūtījuma slepkavība un viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums.

LETA jau ziņoja, ka pasūtījuma slepkavības raksturu policija saskata maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nogalināšanā, bet šāda nozieguma mēģinājums notika Aizputes novadā, kur automašīnā sašauti trīs ārvalstnieki.

Tāpat pērn reģistrēti 168 smagi miesas bojājumi, no kuriem 46 gadījumos iestājusies cietušā nāve.

VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka biežākie iemesli šādiem noziegumiem ir sadzīviska rakstura konflikti un nesaskaņas starp paziņām. “Vardarbības pamatā ir alkohola lietošana, aizvainojumi un strīdi. VP pētījumi arī liecina, ka 60% cietušo gada laikā no vardarbības cietuši atkārtoti. Tāpat vardarbībai ir augsts latentums,” norādīja Ķuzis.

Runājot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, Ķuzis minēja, ka pērn 788 gadījumos policija realizējusi varmākas nošķiršanu. Gadu iepriekš tādu bija 695 gadījumi. Tāpat pērn sākti 374 kriminālprocesi par nošķiršanas pārkāpšanu, un tas ir par 84 lietām vairāk nekādu gadu iepriekš. Pērn uzskaitē atradās 2098 personas, pret kurām pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

“Vidēji dienā notiek divi nošķiršanas gadījumi, turklāt ierosinām kriminālprocesus par nošķiršanas pārkāpšanu, kas nozīmē, ka varmāka atgriežas atpakaļ ģimenē un turpina savas darbības.

Mums arī pirmo reizi ir gadījums, kad persona tika nošķirta, taču tā turpināja vardarbību, kā rezultātā sākts kriminālprocess un personai tika piemērots apcietinājums.
Saistītie raksti

Pēc iznākšanas no apcietinājuma šī persona cietušo mēģināja novaktēt darbavietas tuvumā, un šis cilvēks būtībā gāja uz slepkavību, taču kaimiņš iztraucēja,” norādīja VP priekšnieks.

Ķuzis gan pauda uzskatu, ka varmākas nošķiršana problēmu nerisina, jo ar varmākām ir jāstrādā plašākam atbildīgo iestāžu lokam. “Galu galā, kas tad ir vardarbība? Policija izmeklē miesas bojājumu nodarīšanu, taču vardarbība mēdz būt arī psiholoģiska. Tas ir loks, pie kā jāstrādā,” piebilda VP priekšnieks.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
“Bija piektdienas vakars, un nolēmām uzņēmuma garāžā iedzert.” Dzērājšofera stāsts ar traģiskām beigām un cietumu 2
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1890. gada 2. jūnijā. Ar “krītamo širmi” Vērmaņdārzā
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Panorāmas ratu Pārdaugavā būvēs uzņēmums, kas nav veicis nekādu saimniecisko darbību 4
15 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Pagājušajā diennaktī atklāti pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi 1
4 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Agri vai vēlu robežas var nākties pārskatīt.” Novadi cīnās katrs par savu identitāti 2
4 stundas
LE
LETA
Sports
Prokopčuka paziņo par aiziešanu no profesionālā sporta 1
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rektoru padome: IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis 2
4 stundas
LE
LETA
Kultūra
Laikmetīgās mākslas muzeja projektu vēlas atdāvināt valstij 2
3 stundas