Somijas uzņemšana NATO var notikt burtiski vienā naktī 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somija plāno jūnija vidū iesniegt pieteikumu dalībai NATO, un tūlīt pēc tam sekos Zviedrija, atsaucoties uz anonīmu ASV amatpersonu stāstīto, šonedēļ vēstīja britu “The Times”. Signāli, kas kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu pienāk no Stokholmas un Helsinkiem, patiešām liek ticēt, ka abas neitrālās ziemeļvalstis šovasar pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei.
Par to runāts arī pagājušajā nedēļā notikušajā NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē. Zviedrija nav līdzdarbojusies militārās savienībās vai karojusi kopš 19. gadsimta sākuma Napoleona kariem, dodot priekšroku bruņotai neitralitātei, ko uzskatīja par vispareizāko politiku arī Otrā pasaules kara gados.
Tāpat Somija pēc 1939./1940. gada Ziemas kara un sekojošā Turpinājuma kara par labāko un pareizāko uzskatīja nepievienošanos blokiem, prasmīgu un ekonomiski izdevīgu balansēšanu starp Rietumiem un PSRS, paļaujoties uz savas armijas spēku un reizē sargājoties kaitināt Maskavu.
Visus aukstā kara gadus Somijas un Zviedrijas neitralitāte bija svarīgs tā sauktā Ziemeļu balansa elements, pretsvarā Norvēģijas un Dānijas NATO izvēlei.
Tagad viss liecina, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ar savām darbībām izdevies agrāko laiku Eiropas drošības sistēmas pīlāru padarīt par pagātni, jo izrādās, ka mūsdienu Krievijai var uzticēties mazāk nekā PSRS.
Aizkulišu darbs
Somijā šodien paredzēts publiskot jaunāko valsts drošības situācijas izvērtējumu. Kā lēš daļa analītiķu, tam drīzumā sekos Somijas premjeres Sannas Marinas paziņojums par valsts pieteikšanos NATO. Aprīļa sākumā Marina uzsvēra, ka lēmums par pievienošanos jāpieņem šā pavasara laikā.
Vakar publiskotie aptaujas rezultāti vēsta, ka 84% somu pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai uzskata kaimiņu par tādu, kurš rada militārus draudus arī Somijai.
Tikmēr zviedru atbalsts NATO jau kādu laiku pārsniedz 50%.
Zviedrijas mediji ziņo, ka Stokholma un Helsinki šobrīd cieši koordinē savas darbības, un politiskā vienošanās ir, ka zviedri pievienojas, ja pirmie iet somi. Neoficiāla informācija liecina, ka vēsturiskā uzņemšana varētu notikt alianses samita laikā Madridē 29.–30. jūnijā.
Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija pirmdien paziņoja par NATO debašu sākšanu partijas iekšienē. Tās jāpabeidz līdz vasarai, taču galavārds tāpat būs sociāldemokrātu partijas vadībai. Tikmēr opozīcijā esošās konservatīvā Moderātu (mēreno) partija un “Zviedrijas demokrāti” jau principā pateikuši “jā” aliansei.Vēl tikai jāsagaida 11. septembra Zviedrijas parlamenta vēlēšanu iznākums, kur NATO faktoram būs svarīga loma.
Zviedri ļoti seko Somijas noskaņojumam.
Zviedrijas telekanāls STV pagājušās nedēļas nogalē sagatavoja veselu raidījumu, kurā Somijas prezidents Sauli Nīniste pozitīvi izteicās par NATO kā Somijas drošības ilgtermiņa garantu, savukārt ietekmīgais sociāldemokrāts, bijušais ārlietu ministrs Erki Tuomioja bija piesardzīgāks: “Mums ir patstāvīga iespēja mobilizēties, ja sāksies karš. Mums ir 280 000 rezervistu. Nevienai citai Eiropas valstij, pat ne lielajām, viņu nav vairāk. Mūsu stāvoklis ir relatīvi drošs.”
Tuomioja uzsvēra, ka stāvoklis uz Somijas–Krievijas robežas šobrīd ir “stabils”, taču arī piekrita, ka Putins ir neprognozējams.
Līdzīgi zviedriem, neviens valdošais somu politiķis tomēr nav steidzies ar uzsvērtiem “par” paziņojumiem. Somijas ekspremjers, Florencē bāzētā Eiropas Universitātes institūta līdzstrādnieks Aleksanders Stubs izdevumam “Helsinki Iltalehti” paudis pārliecību, ka tas brīdis vēl nav pienācis, toties aizkulisēs ar NATO notiek ļoti intensīvs sagatavošanās darbs.
Īsi un ātri
Pirms Ukrainas kara dominēja uzskats, ka pievienošanās NATO “provocētu” Krieviju. Īpaši zviedri bija nobažījušies, ka iekļaušanās aliansei tiem uzliktu par pienākumu līdzdarboties tādās militārās operācijās, no kurām citkārt neitrālās ziemeļvalstis vairītos.
Piemēram, ja Krievija atļautos agresiju pret Baltijas valstīm vai Poliju, Somija un Zviedrija vēl padomātu, vai un kā nākt palīgā, taču NATO dalībvalstīm tas būs obligāti.
Krievijas pašreizējā rīcība ir sagrāvusi visus agrākos priekšstatus par to, kas ir un kas nav iespējams Eiropā.
Bet Somijas robeža ar agresīvo kaimiņu stiepjas vairāk nekā 1300 km garumā. Savukārt zviedriem bažas rada garās Baltijas jūras krasta līnijas ar neskaitāmām mazām saliņām aizsardzība. Turklāt daudzi novērotāji aizrāda, ka Somijas un Zviedrijas neitralitāte pēc būtības jau tāpat ir mīts, tāpēc īsti nav ko zaudēt. Abas valstis taču gadiem pastiprināti sadarbojas ar NATO.
Eksperti negaida nopietnus kavēkļus ar uzņemšanu un lēmuma ratifikāciju dalībvalstīs. “Somijas uzņemšana NATO var notikt burtiski vienā naktī,” somu raidītajam “Yle” skaidrojis drošības jautājumu eksperts, Briseles Brīvās universitātes profesors Aleksanders Matelārs.
Tikmēr Lielbritānijas Stratēģisko pētījumu starptautiskā institūta eksperts Viljams Alberks paudis, ka iestāšanās ratifikācija prasīs dažas nedēļas. Vienīgās bažas rada Ungārijas vai Turcijas potenciālā vēlme patirgoties, taču tas nav nekas nepārvarams. Krievijas nostāja nekādu lomu nespēlēs.
“Protams, Krievija sacels troksni, un krievi meklēs iespēju radīt domstarpības sabiedrotajos. Taču, domāju, Krievija sapratīs, ka iestāšanās ir neizbēgama,” somu medijs citē Alberku.
