Vardarbība no pacientiem pret ārstiem nav retums. Ar to pēdējā gadā saskāries ievērojams skaits 0
Teju puse jeb 40% ārstu vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar vardarbību no pacientu puses, liecina pētījumu centra “SKDS” veiktās aptaujas “Ārsta profesija šodienas Latvijā” rezultāti.
Aptauja veikta, gatavojoties 10.Latvijas Ārstu kongresam, lai noskaidrotu sabiedrības un ārstu viedokli par dažādiem ar veselības aprūpi saistītiem būtiskiem jautājumiem. Tajā ārstiem un sabiedrībai tika vaicāti vairāki jautājumi par ārsta profesijas prestižu, veselības aprūpes sistēmas novērtējumu, attieksmi pret vakcināciju, ārstu motivāciju, ārstu saskarsmi ar vardarbību, sabiedrības veselības izglītošanu un citām tēmām.
Viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām ir veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai. Aptaujā aicināja ārstus novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas. Lai gan aptaujas rezultāti uzrāda, ka Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju vērtē kā prestižāko, paši ārsti savas profesijas prestižu vērtējuši daudz pieticīgāk, tomēr augstāk nekā tādā pašā aptaujā pirms četriem gadiem.
Līdzīgi kā 2022.gadā, arī šoreiz prestižāko profesiju trijnieka vidū ārsti ierindoja arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas. Ārsti savas profesijas prestižu desmit baļļu skalā novērtējuši ar 7,18, kas vienlaikus ir augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko, un tikai pēc tam seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.
Iedzīvotāju aptaujā par attieksmi pret vakcināciju ir redzama pozitīva tendence vakcinācijas atbalsta pieaugumam. Salīdzinot ar 2022.gada aptauju, atbalsts vakcinācijai pret dažādām slimībām ir pieaudzis. Pēc aptaujas datiem secināms, ka tikai apmēram 5% būtu uzskatāmi par pārliecinātiem “antivakseriem”.
Tāpat iedzīvotāji un ārsti novērtēja arī Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā “kopumā labu” to novērtējuši tikai 13% ārstu un 22% iedzīvotāju, bet kā “kopumā sliktu” – 30% ārstu un 31% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2022.gada aptauju, iedzīvotāju pozitīvais novērtējums ir nedaudz pieaudzis – 2022.gadā tikai 17% to vērtēja kā kopumā labu.
No respondentiem 31% ārstu savu pacientu izpratni par veselību vērtē kopumā kā zemu. Savukārt 55% atzīst, ka izpratne ir vidēja, un tikai 9% vērtē to kā drīzāk augstu. Vairums jeb 93% ārstu uzskata, ka Latvijas skolās nepieciešams ieviest obligātu veselības mācību.
Salīdzinot ar 2022.gadu, ir nedaudz pieaudzis to ārstu skaits, kuri uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī ir uzlabojušies darba apstākļi. Lielākā daļa – 59% ārstu – uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.
Aptauja arī rāda, ka daudzi ārsti joprojām spiesti strādāt vairākās darbavietās – 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās. Tikai 44% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati skaidri norāda uz hronisku ārstu trūkumu Latvijā, secina “SKDS”.
Līdztekus joprojām aktuāla problēma ir arī ārstu “izdegšana” darbā. Desmit gadu laikā, kopš tiek veiktas šīs aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Atklāts, ka joprojām 32% bieži sastopas ar “izdegšanu”, bet 55% – dažkārt. Tikai 10% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar “izdegšanu”.
Aptaujas dati parāda, ka pacientu skaits, ar ko ārsts kontaktējas ikdienā, vienas nedēļas laikā ir nedaudz krities, salīdzinot ar 2022.gadu, kas arī bija Covid-19 laiks. Šogad vidēji tie ir 78 pacienti, bet vēl 2022.gadā tie bija 80 pacienti nedēļā.
No aptaujātajiem iedzīvotājiem 77%, tāpat kā 2022.gada aptaujā, norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai ārstam, pie kura viņi ārstējas, būtu laba reputācija. Nedaudz vairāk nekā pirms četriem gadiem iedzīvotāji arī atzīmē, ka viņiem ir svarīgi, lai ārstam būtu laiks nesteidzīgai sarunai ar pacientu.
Aptauju pēc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) iniciatīvas īstenoja pētījumu centrs “SKDS”, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1046 ārstus.
Kā vēstīts, līdz 14.jūnijam notiks desmitais Latvijas Ārstu kongress, kurā šogad tiks apspriesti inovāciju, tostarp mākslīgā intelekta, kā arī sadarbības un katastrofu medicīnas jautājumi.
Šodien no plkst.11.35 līdz 11.45 notiks Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenā vadības ārsta, pulkvežleitnanta Normunda Vaivada prezentācija “Atšķirības starp kara un katastrofu medicīnu”.
Savukārt no plkst.11.45 līdz 12 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule uzstāsies ar lasījumu “Cietušo evakuācija kara laikā. Teorijas un prakses dilemmas. Ukrainas pieredze”.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja Iveta Golubovska laikā no plkst.12 līdz 12.15 runās par tēmu “Ievainoto pacientu perioperatīvā aprūpe, izglītības transformācijas reālajā dzīvē”.
Tam sekos traumatologa, ortopēda, mikroķirurga un Latvijas traumatologu ortopēdu asociācijas vadītāja Mārtiņa Malzubra prezentācija “Miera laika medicīna karā Ukrainā”.
Savukārt pēc tam būs iespēja dzirdēt plastikas ķirurga Dzintara Ozola stāstījumu par kara medicīnu miera laika Latvijā, kam sekos ķirurga un Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātāja Bertrama Zariņa un asinsvadu ķirurga Kristapa Zariņa stāstījums par pieredzi Ukrainā 2024.gadā.
Laikā no plkst.13 līdz 12.25 paredzēta diskusija ar visiem plenārsēdes lektoriem.
Rīt, 13.jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”.
Pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas, savukārt vakarā dalībnieki aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu.
Kongresa noslēdzošajā dienā – 14.jūnijā notiks piecas zinātniskās sesijas, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā analizēs bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējas tos izvērtēt un ietekmēt.
Kongresa norises starplaikos dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Pasākumu vērot varēs arī tiešsaistē. Dalībniekiem pēc kongresa bez papildu maksas būs iespēja noskatīties visas apmeklējuma dienā notikušās sesijas.
