Pekka Timonens.
Pekka Timonens.
Foto: Ilmārs Randers

Pirmie, bet ne vienīgie. Kā izkļūt no resursu atkarības slazda? 3

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 182
Lasīt citas ziņas

Latvijai ambiciozi klimata mērķi. Vai Somijas pilsēta Lahti var kļūt par paraugu, kā tie jāīsteno?

Vakar Saeimas Ilgtspējas komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji ziņoja par Latvijas mērķiem CO2 samazināšanā enerģētikā, lauksaimniecībā un transporta nozarē saistībā ar Eiropas Zaļā kursa atbalsta programmu 2021.–2027. gadam. Ziņotāji kārtējo reizi pārstāstīja plānus un stratēģijas, kā arī uzsvēra: kurss nemainīgs – Latvija tāpat kā visa ES būšot CO2 neitrāla 2050. gadā, savukārt starpposmā, 2030. gadā, sasniegšot 55% “neitralitātes” radītājus. Karš Ukrainā šos procesus neietekmēšot, bet gluži otrādi – paātrināšot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Programmas un pasākumu plāni pie mums ir labi, ar tiem noteikti esam Zaļā kursa ieviesēju priekšpulkā. Taču kā ir reālajā dzīvē, cik šajos procesos esam gatavi iesaistīties paši, ikviens no mums? Pandēmijas laikā piedzīvotie plastmasas iepakojuma “plūdi”, nenormālās enerģijas cenas un citas krīzes laika realitātes iedzinušas izmisumā ne vienu vien Zaļā kursa ideju atbalstītāju. Taupi vai netaupi šobrīd, rēķini pieaug visiem.

Atlikt, nogaidīt un cerēt uz citiem, lai izkļūtu no resursu atkarības slazda? Oktobra sākumā bija iespēja apmeklēt Somiju un iepazīties ar kaimiņu paveikto aprites ekonomikas un ES izvirzīto klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā. Pro­grammas ietvaros apmeklēju Lahti – pilsētu, kas pēdējo 30 gadu laikā no izteikti industriālas apdzīvotas vietas ar piesārņotu vidi piedzīvojusi “zaļo transformāciju”. 2021. gadā pilsēta saņēma ES Zaļās galvaspilsētas godpilno nomināciju.

Galvenais – izdarīt to, kas nolemts

Ar iedzīvotāju skaitu līdz 200 000 pilsētā un reģionā ap to Lahti pielīdzināma vidusmēra ES pilsētai, tādu ir simtiem. Tomēr tieši ar šo pilsētu tālu Eiropas ziemeļu daļā saistās visiem eiropiešiem iedvesmojošs stāsts, kā, stingri turoties pie izvirzītajiem mērķiem, pilsēta ar degradētu vidi pakāpeniski pārtop par iedzīvotājiem komfortablu un ekoloģiski tīru dzīvesvietu ar mūsdienu prasībām atbilstošu rūpniecību.

Vēsturiski Lahti izveidojusies uz Somijai nozīmīga tirdzniecības ceļa, jo pilsēta atrodas starp diviem lieliem noieta tirgiem – Helsinkiem un Sanktpēterburgu. Helsinki ar vilcienu sasniedzami apmēram stundas laikā, bet Sanktpēterburga Krievijā – apmēram divarpus stundās. Tas gan attiecas uz laiku, kad vēl kursēja vilcienu satiksme, kas tagad visiem zināmo notikumu dēļ ir apturēta.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, izdevīgās atrašanās pozīcijas dēļ Lahti strauji attīstījās ražotnes, kas tā laika PSRS plašajam noieta tirgum izgatavoja tādas deficīta preces kā mēbeles, sadzīves tehniku un tekstilizstrādājumus. Visas ražotnes bijušas resursu ietilpīgas un vidi degradējošas, notekūdeņu dēļ ezers pilsētas teritorijā bija kļuvis toksisks.

Sabrūkot PSRS, arī Lahti piedzīvoja rūpniecības sabrukumu. Pilsētnieki masveidā kļuva par bezdarbniekiem, kuru mājokļi atradās degradētā vidē. Taču iedzīvotāji un pilsētas administrācija nepadevās – dziļākās krīzes brīdis bijis arī sākums jaunai kārtībai. “Tas, kādu transformāciju aizvadīto 30 gadu laikā esam piedzīvojuši, bija iespējams tikai tādēļ, ka mēs izvēlējāmies pareizu attīstības virzienu, cilvēki tam noticēja un tic joprojām. Šogad Lahti veiktajā iedzīvotāju aptaujā 75% ir atzinuši, ka pilsētas uzņemtais Zaļā kursa virziens “svarīgs” vai pat “ļoti svarīgs”. Viņi novērtē, ka tagad var dzīvot pilsētā ar tīru gaisu un atdzīvinātu ezeru, kurā atkal dzīvo zivis un var peldēties. Oglekļa neitralitātes pasākumu ieviešanā pārējai Somijai priekšā esam desmit, bet visai Eiropai – 25 gadus! Tas pierāda – ja grib darīt, ar to jau pietiek! Arī mums neviens neko klāt nenesa, paši programmas stādījām un tās konsekventi arī pildījām. Varbūt tā arī ir vienīgā atšķirība, jo Lahti nav ne lielākā, ne bagātākā, ne arī izglītotākā Somijas pilsēta. Ja reiz mēs to varam izdarīt – ikviens to var!” tikšanās laikā par Lahti sasniegumiem aizrautīgi stāstīja pilsētas mērs Pekka Timonens.

Inovācijas ražošanā

Šodien Lahti ir viens no Somijas lielākajiem aprites ekonomikas un tīro tehnoloģiju biznesa centriem, kurā strādā gandrīz 5000 cilvēku. Panākumi esot rezultāts sadarbībai ar universitātēm, vietējiem uzņēmumiem un sabiedrību, lai radītu risinājumus un pakalpojumus, kas bruģē ceļu uz oglekļa neitrālu sabiedrību. Tā, piemēram, bitumena jumtu materiālu vāc no visas Somijas un ved uz Lahti, lai vietējā neikdienišķo atkritumu poligonā, kur utilizē 99% un otrreizējā pārstrādē izmanto 41% šķiroto atkritumu, ražotu izejmateriālu asfaltam.

Investīcijas aprites ekonomikas inovācijās Lahti reģionā iegulda ne tikai jaunie, bet arī tradicionālie un plaši pazīstamie uzņēmumi. Viens no tādiem ir saldumu ražotājs “Fazer”, kas jaunas saldinātāju ražotnes izveidē Lahti plāno ieguldīt līdz pat miljardam eiro. Iedvesmojošu piemēru netrūkst arī jaunu uzņēmumu veidošanā. Piemēram, elektromašīnu uzlādes iekārtu ražotājs “Kempower” trīs gadu laikā no trim darbiniekiem izaudzis līdz 160, vietējā un eksporta tirgos sasniedzot 33 miljonu apgrozījumu.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un aprites ekonomika vairs nav tikai patīkama nodarbe vai “rotaļlieta” pieaugušajiem. Uzņēmumiem tā kļūst par obligātu prasību, to pieprasa eksporta tirgi, vietējie un starptautiskie normatīvi un arī paši darbinieki. Lahti piemērs rāda, ka tieši zaļo iniciatīvu dēļ investīcijas un uzņēmumi pie viņiem atgriežas, jo šajā reģionā uzņēmējiem ir pieejama zaļā enerģija, videi draudzīgi transporta risinājumi, kas nodrošina stabilitāti un prognozējamību.

Piemēram, vietējais siltuma un enerģijas apgādes uzņēmums “Lahti Energy Group” aprēķinājis, ka zaļās enerģijas piegāde uzņēmējiem izmaksā tikai 2% dārgāk. Jāpiezīmē gan, ka zaļajā enerģijā šajā gadījumā ietilpst arī atomspēkstacijā saražotā elektroenerģija, jo “Lahti Energy Group” daļēji pieder viena no piecām Somijas atomstacijām. Attiecībā uz siltumu – tā ražošanā uzņēmums no fosilā kurināmā ir atteicies jau 2019. gadā, jo izmanto biogāzi. To dabas resursu aprites cikla ietvaros iegūst turpat uz vietas. Cenu pieaugums siltumapgādē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būšot 15% – apmēram 80–90 eiro par MWh.

Oglekļa neitrāla hokeja komanda

Lai cilvēki nenogurtu no nemitīgajiem aicinājumiem dzīvot zaļi un pastāvīgi domāt par savu vidē atstāto fosilo “pēdu”, Lahti izdomā arvien jaunus sabiedrisko attiecību paņēmienus, lai iedzīvotājus turētu “tonusā”.

Pērn, kad Lahti baudīja ES Zaļās galvaspilsētas statusu, pilsētnieki aicināti izmantot speciāli izveidotu tālruņa lietotni, kas mērījusi viņu soļus, analizējusi vidi un darbības. Atsaucība bijusi liela, jo tas, kurš savās ikdienas gaitās atstājis mazāk CO2 nospiedumu, ticis pie dažādām veicināšanas balvām. Piemēram, brīvbiļetēm pilsētas videi draudzīgajā sabiedriskajā transportā. Taču daudz iespaidīgāk un plašāk noteikti uzrunā atraktīvi pasākumi, kuru rīkošanā Lahti ir novatori un pirmie pasaulē. Proti, pilsētā jau tagad darbojas oglekļa neitrāls simfoniskais orķestris un profesionāls hokeja klubs. Metodika abu pirmrindnieku tāda veida pastāvēšanai izstrādāta sadarbībā ar Somijas universitātēm, par ko gan zinātnieki, gan paši kolektīvi jau saņēmuši vairākas starptautiskas balvas. Faktiski šajos principos nekādas raķešu zinātnes nav – pašā pamatā ir gribēšana kopīgās lietas labā kaut ko darīt, kā jau to uzsvēra arī Lahti mērs.

Lahti hokeja komandas “Pelicans” oglekļa neitralitātes plāns ietver mobilitāti ar zemu oglekļa emisiju līmeni (ar biogāzi darbināmi autobusi), hokejistu braukšanu uz treniņiem un spēlēm ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, ko komanda rekomendē arī saviem skatītājiem un atbalstītājiem. Pati arēna, saprotams, ir pilnībā darbināma ar zaļo enerģiju, ēdināšanas pasākumi notiek bez plastmasas traukiem un iepakojuma utt. Savukārt Lahti simfoniskais orķestris mērķi kļūt par pirmo oglekļa neitrālo mūziķu kolektīvu pasaulē izvirzīja jau 2015. gadā saskaņā ar vides zinātnieku sastādīto programmu, apzināti apsaimniekojot enerģiju, ūdeni, atkritumus un plānojot transportu vieskoncertiem. Orķestra materiālus drukā videi draudzīgi piegādātāji, biļetes un brošūras galvenokārt izgatavo digitālā formātā. Ja aprēķini tomēr vēl liecina, ka oglekļa pēdas nospiedums kādā periodā dabā vēl palicis, muzikanti dodas stādīt parkos kokus un savu apņemšanos izpilda.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 182
Lietuva valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauj populāru Latvijā dzīvojošu dziedātāju 28
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 29
Lasīt citas ziņas
Vai Rīgas dome ir gatava ziemai un vai ir rezerves stipras snigšanas gadījumiem? 20
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā
Zelenskis: Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Īne Morenga: Nav tādu normālo cilvēku
17:25
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā
16:44
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
16:16
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 16
Londona: Krievija pret Ukrainu izmanto vecas raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 29
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
VIDEO. Armands Simsons atklājis, ka ziemas peldēm ir viena ļoti patīkama blakusparādība
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam
Naktī uz svētdienu turpinās snigt. Kad snigšana mitēsies?
“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 97
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
VIDEO. Uz līnijas atkal Moskvičs – Krievija atjauno šā auto ražošanu 14
“Tas būtu milzīgs Ukrainas sasniegums.” Slaidiņš par operāciju, kas varētu būt daudz svarīgāka pat par Hersonas atgūšanu 22
Krievijā mobilizētajam par “lekšanu acīs” komandieriem draud 15 gadi kolonijā
ES un Irāna – uz nesatikšanos? Irāna nav tikai iespējas, tie ir arī milzīgi riski
“Iesaldēts ceļojums” – tas ir variants. Zaudēt rezervāciju naudu ir sāpīgāk
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu?
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
Pavēro krācēju! Miega apnoja var izraisīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas
Nemierīgos laikos – vairāk krāpnieku. Saruna ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jāni Skrastiņu
NEPLP locekle: Latvijā 20% iedzīvotāju ir tendence patērēt kaut ko nelegāli
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 182
Vija Beinerte: Vai Rietumi grib iesaldēt Krievijas karu Ukrainā, un ko tas nozīmē Latvijai?
Apšaudes draudu dēļ Ukraina sāk evakuēt iedzīvotājus no Hersonas
Gatavojam neparastu pamatni Adventes vainagam! 5