Plaģiāts ir viens no smagākajiem noziegumiem akadēmiskajā vidē, tam nav noilguma, tā LU rektors 4
Ilggadējais Latvijas Universitātes (LU) senators un Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Māris Kļaviņš pieķerts plaģiātismā, bet par iespējamu krāpšanos viņa vadītā projektā ierosināts kriminālprocess, vēsta žurnāls “Ir”.
2019.jūnijā tolaik vēl LU doktorants Dmitrijs Poršņovs devās nedēļu ilgā ekspedīcijā uz Olandes salu Zviedrijā, lai ievāktu aļģu izskalojumu paraugus pētījumam. Tas bija iecerēts kā sadarbības projekts, tāpēc viņš ļāvis ar sagatavoto pārskatu iepazīties sava doktora darba vadītājam Kļaviņam, docentam Jurim Burlakovam un doktorantam Valdim Bisteram, “Ir” skaidro Poršņovs.
Pēc diviem gadiem Poršņovs atklājis, ka 2021.gada 17.februārī Igaunijas Lauksaimniecības universitātes žurnāla “Agronomy Research” mājaslapā ticis publicēts raksts par aļģu apstrādi enerģijas ražošanai, kura autori ir Bisters, Burlakovs un Kļaviņš, un kas satur daļu no Poršņova iepriekš nepublicētā ekspedīcijas pārskata.
TV24 raidījums “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentāru par šo faktu vaicāja Indriķim Muižniekam, Latvijas Universitātes rektoram. Viņš sacīja, ka šeit galvenais darbs būs Ētikas komisijai, kas šo faktu jau ir vairākkārt pētījusi un atkārtoti uzsver, ka plaģiāts ir viens no smagākajiem noziegumiem akadēmiskajā vidē un tam nav noilguma, tam vienmēr sekos, vai tā ir norakstīšana, vai datu izdomāšana, vai kas tur ir bijis.
Tā diemžēl ir lieta, uz ko spiež augošā konkurence zinātnē un to atzīst visā pasaulē, tas nav nekas neparasts, bet pret no teikti ir jāvēršas, atzīst prorektors.
“Konkrētais gadījums ir īpašs ar to, ka tas atklāj jaunu plaģiātisma aspektu. Faktiski firmu veiktiem pētījumiem, kas tiek stimulēti un universitāšu atzīti, jo tas ir vērtējuma kritērijs, vai universitāte sadarbojas ar uzņēmējiem, vai ir kopīgas publikācijas. Šeit pētījums ir veikts par citas universitātes un firmas naudu – šeit rodas jautājums, kam tad pieder šis intelektuālais īpašums?!”
Nianse augstāk minētajā gadījumā, kā skaidro Muižnieks, ir tas, ka šis nav plaģiāts, bet, kā Ētikas komisija skata, – satura plaģiāta elements, kas jāskaidro tālāk, jo process nav vienkāršs, abas puses tiesājas viena pret otru. Un ir mūžīgais jautājums par ētiku, saka Muižnieks.
Viņš sola bargu vērtēšanu un sodi neizpaliks, turklāt šī lieta būs kā precedents nākotnei. Firmu pasūtījumi un pētījumi rodas arvien vairāk, jautājums būs – kam piederēs rezultāti, un tas būs akadēmiskās pasaules nākamais jūtīgais temats.
