Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Anikin Denis/SHUTTERSTOCK

Plānotās izmaiņas UIN likumā domātas tieši bankām, kas peļņu guvušas sagadīšanās pēc 4

Autors: Tīna Lūse, “FinTech Latvija Asociācijas” (FLA) valdes locekle

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

“FinTech Latvija Asociācija” (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

1. Atšķirībā no kredītiestādēm FinTech patērētāju kreditētājiem ECB politikas rezultātā tieši pretēji – izmaksu bāze ir pieaugusi, jo FinTech patērētāju kreditētajiem ir lielākas izmaksas pret to kreditoriem, tostarp komercbankām un obligācijām. Šādas papildus procentu izmaksas nav iespējams iekļaut patērētāju veicamajos maksājumos par kredītiem.

2. Patērētāju kreditētāji EURIBOR likmi uz patērētājiem neattiecina – pakalpojumu sniedzēju cena ir fiksēts komisijas’ maksājums, kurš aizdevuma laikā nemainās, atšķirībā no kredītiestāžu īstenotās kreditēšanas prakses.

3. EURIBOR sadārdzina patērētāju kreditētāju kapitālu jeb pieejamo finansējumu, un tādējādi palielina izdevumus. Patērētāju kreditētāji neoperē ar savu klientu vai noguldītāju naudu atšķirībā no komercbankām, bet gan ar tirgū, kā arī no komercbankām aizņemtiem līdzekļiem. Pieaugot EURIBOR, patērētāju kreditētājiem tieši pieaug finansējuma izmaksas jeb cena, un samazinās peļņa, atšķirībā no bankām.

4. Patērētāju kreditētājiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Katra EURIBOR pieauguma radītās papildu izmaksas FinTech patērētāju kreditētāji nevar pārcelt uz patērētājiem, atšķirībā no bankām.

5. Nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas vienmēr ir konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas UIN ir piemērojams dažādi.

Reklāma
Reklāma

Attiecināt vienlīdzīgus noteikumus uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri savā būtībā un biznesa modelī ir atšķirīgi, ir pretrunā Satversmes 91. pantā nostiprinātajam vienlīdzīgas attieksmes principam. Likumprojekta priekšlikumi papildus jau pastāvošajai situācijai rada būtisku konkurences ierobežojumu, salīdzinot ar kredītiestādēm.

Aicinām Finanšu ministriju koriģēt notikušo pārpratumu un Likumprojekta sākotnējā redakcijā pieļautās neprecizitātes, un attiecināt regulējumu uz kredītiestādēm – kuras ir tās komerciestādes, kas guvušas peļņu ārēju apstākļu sagadīšanās rezultātā.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.