Polijas izlūkdienests atklājis, kādas darbības Putins plāno veikt Baltijā – varētu tikt izmantots “zaļo cilvēciņu” modelis 0
Polijas ārējās izlūkošanas dienests brīdina par pieaugošu Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Kā ziņo Vācijas laikraksts “BILD”, Polijas izlūkdienesta vadītājs Pāvels Šota norādījis, ka Maskava, ņemot vērā Krievijai nelabvēlīgo kara gaitu Ukrainā, varētu mēģināt vēl vairāk saasināt drošības situāciju reģionā.
Polijas dienesti cieši sekojot notikumiem Ukrainā un vērtējot to ietekmi uz NATO austrumu flanga drošību. Šota paudis bažas, ka Krievija varētu spert jaunus soļus, lai palielinātu spiedienu uz aliansi.
“Mēs vērojam notikumus Ukrainā un redzam, ka karš tagad ir nelabvēlīgs Krievijai. Tas rada bažas, ka Maskava var vēl vairāk saasināt situāciju,” viņš sacījis “BILD”.
Viens no iespējamajiem scenārijiem, pēc Polijas izlūkdienesta vadītāja vērtējuma, varētu būt ierobežotas darbības pret Baltijas valstīm pēc tā saukto “zaļo cilvēciņu” modeļa.
Ar šo apzīmējumu parasti saprot Krievijas karavīrus bez atpazīšanas zīmēm, kādi tika izmantoti 2014. gadā Krimas sagrābšanas laikā. Toreiz Maskava sākotnēji noliedza, ka tie būtu regulārās Krievijas armijas karavīri.
Šota gan nav apgalvojis, ka šāds scenārijs ir neizbēgams. Viņš to nosaucis kā vienu no iespējamiem riskiem, kas jāņem vērā NATO austrumu flanga valstīm.
Šādi brīdinājumi izskan laikā, kad drošības situācija reģionā kļuvusi īpaši saspringta. Krievija turpina karu pret Ukrainu, bet Ukrainas tālie triecieni arvien biežāk sasniedz objektus dziļi Krievijas teritorijā. Rietumu amatpersonas un analītiķi pieļauj, ka Kremlis varētu mēģināt atbildēt ne tikai Ukrainā, bet arī ar hibrīdām provokācijām pret NATO valstīm.
Atsevišķas bažas Polijas izlūkdienestā rada arī Baltkrievijas pieaugošā atkarība no Krievijas. Šota norādījis, ka Baltkrievijas teritorijā tiek veidota infrastruktūra, kas ļautu izvietot kodolieroču piegādes sistēmas.
Varšavā uzskata, ka šie procesi prasa pastiprinātu NATO valstu uzmanību un rūpīgu drošības situācijas uzraudzību alianses austrumu flangā.
Arī citās NATO valstīs pēdējos mēnešos arvien biežāk izskan brīdinājumi par Krievijas radītajiem draudiem. Vācijas militārās amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu būt spējīga pārbaudīt NATO apņēmību, savukārt Baltijas valstis un Polija regulāri uzsver nepieciešamību stiprināt pretgaisa aizsardzību, robežu drošību un spēju reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem.
NATO sabiedrotie šajā kontekstā apspriež arī paātrinātu dronu un citu aizsardzības spēju iepirkumu, lai stiprinātu austrumu flangu. Īpaša uzmanība pievērsta gaisa telpas novērošanai, dronu draudiem un ātrai reaģēšanai uz iespējamiem incidentiem.
Polijas izlūkdienesta brīdinājums nenozīmē, ka Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm būtu nenovēršams. Taču tas vēlreiz apliecina, ka reģionā arvien nopietnāk tiek vērtēti arī tādi scenāriji, kas atrodas zem atklāta kara sliekšņa — provokācijas, sabotāža, dezinformācija, robežincidenti vai nemarķētu bruņotu personu parādīšanās.
Tieši šādas darbības pirms vairāk nekā desmit gadiem Krievija izmantoja Krimā. Tāpēc Polijas brīdinājums Baltijas valstīm un NATO austrumu flangam šobrīd tiek uztverts īpaši nopietni.
