Bēdīgi, ka latgalieši turpina paši pārkrievināties. Saruna ar Antonu Rancānu 16
Koktēlnieks, skolotājs un literāts Antons Rancāns uzrakstījis un pats izdevis grāmatu “Krievināšana”. Tā rakstīta ar dziļām simpātijām pret dzimto Latgali un arī ar sāpi, par ko liecina grāmatas nosaukums. Autors teic, ka rāda sabiedrībai spoguli, un paredz, ka ieskatīšanās tajā daudziem nepatiks.
– Cik ilgi vācāt materiālu grāmatai?
– Tai ir gara priekšvēsture. Jau jaunībā jutos neērti, dzirdot folklorizējušos teicienu “Tu no Rogovkas vai traks?”. Jo biju pieradis, ka mājās manu dzimto vietu sauca par Nautrāniem. Vēlāk uzzināju, ka 30. gadu beigās pagasta valde bija nolēmusi, ka jālieto vecais nosaukums “Nautrāni”, un tāds uzraksts bija visās ceļa zīmēs.
Pirms diviem gadiem pēc tam, kad bija noticis valodas referendums, Rīgā, iegājis bibliotēkā vai arhīvā, visur dzirdēju pārmetoši teikto: “Jūs tur, Latgalē, 72 procenti nobalsojāt par krievu valodu,” – un man atkal bija neērti, tāpat kā par to “Rogovku”. Tad sāku pārdomāt, kas tad ar Latgali noticis gadu gaitā, un sāku pētīt, no 12. – 13. gadsimta vēstures līdz mūsu dienām. Faktus savākt palīdzēja brālis Pēteris.
Nautrānos bija valdījuši vācu luterāņi muižnieki, kuri pārkrievojās paši un pārkrievoja savus dzimtcilvēkus. Bet muižās, kur bija katoļticīgie poļu muižnieki, saglabājās vietvārdi “Dricāni”, “Viļāni”. Mana dzimtā puse bija pārkrievota vairāk nekā citas vietas Latgalē, un tās vēstures izpēte kļuva par pamatu grāmatai.
Tautas skaitīšanā 1897. gadā, piemēram, Daugavpils apriņķī latgalieši bija puse no iedzīvotājiem, krievi – puse, bet zinām, ka tagad šī proporcija ir pavisam citāda.
Mūsdienās piespiedu kārtā nevienu nekrievina. Bet pats bēdīgākais, ka latgalieši turpina paši pārkrievināties. Piemēram, ir tāda Latgales Kultūras centra izdevniecība, kuru vada Jānis Elksnis. Viņš uzrakstījis lūgumu Rēzeknes pilsētas domei finansiāli atbalstīt grāmatas izdošanu, kurā aprakstīti, uzskaitīti un nofotografēti bijušie Padomju Savienības varoņi, kuri “atbrīvoja” Latgali. Ja iniciatīva būtu nākusi no krievu kopienas, no bijušajiem militāristiem, tad vēl būtu saprotams, bet…
Valodu referendums bija sabiedrības testēšana, bet tagad notiek psiholoģiskā apstrāde.
