“Normālos apstākļos Rinkēvičam būtu jāiepauzē!” Kaislības valdībā komentē Liepnieks 2
Politisko procesu apskatnieks un rakstnieks Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā “Kārtības rullis” vērtē, ka pašreizējā situācija ap iespējamās jaunās valdības veidošanu nav uzskatāma par normāliem politiskiem apstākļiem. Viņaprāt, ierastā situācijā Valsts prezidentam būtu pamats ieturēt pauzi, ļaut emocijām norimt, veikt plašākas konsultācijas un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par nākamajiem soļiem.
Tomēr šajā gadījumā būtisks faktors ir laiks līdz Saeimas vēlēšanām. Ja līdz vēlēšanām palikušas aptuveni 140 dienas, rodas jautājums, vai vispār ir lietderīgi veidot jaunu valdību. Liepnieks norāda, ka šādos apstākļos nav skaidrs, vai jaunas valdības veidošana ir jēdzīgs politisks projekts. Taču, ja šāds process tomēr tiek sākts, tad tas jādara iespējami ātri.
Viens no galvenajiem argumentiem par labu straujai rīcībai, pēc Liepnieka domām, ir tas, ka konkrētam premjera amata kandidātam jau sākotnēji ir ievērojams Saeimas balsu atbalsts. Viņš uzsver, ka 44 balsis ir nozīmīgs skaits, īpaši salīdzinājumā ar situācijām, kad partijai vai politiskajam spēkam pašam ir ievērojami mazāks deputātu skaits un atbalsts vēl tikai jāmeklē sarunās.
Šādā situācijā prezidentam pēc konsultācijām ar partijām ir pamats kandidātu nominēt ātri, jo sākotnējais atbalsta apjoms jau ir pietiekami skaidrs. Liepnieka ieskatā tas mazina vajadzību pēc ilgstošas politiskās pauzes.
Vienlaikus Liepnieks īpaši izceļ “airBaltic” jautājumu, kas, viņaprāt, būs viens no svarīgākajiem un neizbēgamākajiem nākamās valdības darbiem. Runa ir par finansiāli būtisku lēmumu, kura apmērs varētu būt mērāms simtos miljonu eiro. Viņš uzsver, ka šo jautājumu nevarēs ignorēt — tas jebkurā gadījumā būs jārisina.
Tieši tāpēc Liepnieks kritiski vērtē iespēju premjera amatam virzīt cilvēku, kurš iepriekš nav spējis skaidri formulēt savu pozīciju par šo jautājumu Saeimas balsojumā. Viņš norāda, ka, ja politiķis nespēj pateikt skaidru “par” vai “pret” tik nozīmīgā jautājumā, tas rada šaubas par viņa piemērotību valdības vadīšanai brīdī, kad šis jautājums būs viens no centrālajiem.
Liepnieka vērtējumā šajā situācijā loģiskāk būtu bijis aicināt Māri Kučinski, kurš varētu uzņemties pagaidu valdības vadītāja lomu līdz vēlēšanām. Viņaprāt, tas ļautu pārvarēt pretrunu starp Apvienotā saraksta izvirzīto vēlēšanu kandidātu un praktisko nepieciešamību pēc pieredzējuša premjera pārejas periodā.
Šāds risinājums, pēc Liepnieka domām, ļautu saglabāt politisko līdzsvaru: Kučinskis vadītu valdību atlikušajā laikā līdz vēlēšanām, bet partijas ilgtermiņa kandidāts varētu turpināt startēt vēlēšanās kā politiskā piedāvājuma seja.
Kopumā Liepnieka komentārā iezīmējas galvenā dilemma — vai īsi pirms vēlēšanām vispār ir vērts veidot jaunu valdību, un, ja jā, tad cik ātri tas jādara. Viņš atzīst, ka normālos apstākļos būtu nepieciešams nesteigties, taču pašreizējais politiskais kalendārs šādu greznību nedod.
Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka ātrums nedrīkst aizstāt spēju pieņemt skaidrus lēmumus. Nākamajam valdības vadītājam būs jārisina konkrēti un finansiāli smagi jautājumi, tāpēc premjera amata kandidātam jāspēj uzņemties politisku atbildību, nevis izvairīties no skaidras pozīcijas.
