Portāls: Magņitska lietā sodītā Latvijas banka varētu būt “PrivatBank” 0
Tā dēvētajā Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka varētu būt “PrivatBank”, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju.
Konkrētā banka, kuras nosaukumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust, lēmumu ir pārsūdzējusi. Administratīvajā apgabaltiesā, kas ir pirmā instance FKTK lēmumu apstrīdēšanai, pēdējo četru mēnešu laikā FKTK lēmumu pārsūdzējusi tikai viena banka un tā ir “PrivatBank”, norāda “Re:Baltica”.
“Mēs nevaram sniegt nekādu informāciju, kas attiecas uz banku. Jūs zināt, kādi ir Latvijas likumi,” telefona sarunā “Re:Baltica” sacījusi “PrivatBank” Juridiskās nodaļas vadītāja Irina Gržibovska.
Kā ziņots, FKTK pēc tā dēvētajā Magņitska lietā veiktās pārbaudes sešās Latvijas bankās vienā gadījumā pieņēmusi lēmumu piespriest administratīvu sodu par nepilnībām iekšējās kontroles sistēmā, tas ir, klientu darījumu izpētē.
Par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā piespriests maksimālais sods 100 000 latu apmērā, biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.
Pārējām bankām netika konstatētas nepilnības iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas likumu prasībām. Iespēju Magņitska lietā veiktos maksājumus identificēt kā aizdomīgus un bankām attiecīgi par tiem ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam vairumā gadījumu apgrūtināja apstāklis, ka veiktie darījumi neatšķīrās no citiem maksājumiem un pret kopējo apgrozījumu veidoja nelielas summas, skaidro FKTK.
“Tas gan nenozīmē, ka konstatēto trūkumu neesamība iekšējās kontroles sistēmā būtu novērsusi Magņitska lietas iznākumu, jo, kā zināms, apjomīgajos darījumos bija iesaistīti vairāki desmiti banku ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā,” norādīja FKTK.
FKTK savas kompetences robežās veica pārbaudes Magņitska lietā sešu iesaistīto Latvijas banku klientu darījumos, lai noskaidrotu, vai bankas savā rīcībā ir ievērojušas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tika pārbaudītas aizdomīgās naudas plūsmas, kas veiktas pirms četriem pieciem gadiem – 2007. un 2008.gadā, atzīmē FKTK. Ņemot vērā ierobežojumus informācijas izpaušanā, FKTK nedrīkst nosaukt sodītās bankas nosaukumu. FKTK sniedz informāciju apkopotā veidā.
“TV3” raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas. Raidījums vēstīja, ka daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām, tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm. Tika ziņots, ka vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur “Rietumu banku”, gandrīz seši miljoni – caur “Trasta komercbanku”, gandrīz miljons – caur “Baltic Trust Bank” (tagad – “GE Money Bank”), pusmiljons caur banku “Paritāte” (tagad – “Privatbank”), vairāk nekā miljons – caur “Aizkraukles banku” (tagad – “ABLV Bank”). Pārskaitījumos figurēja arī “Baltic International Bank”.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par Latvijas banku iespējamu saistību ar tā dēvēto Magņitska lietu.
Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad cietumā nomira fonda “Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņitskis, kurš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Magņitski arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizēja jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Šā gada pirmā ceturkšņa beigās pēc banku aktīviem lielāko Latvijā strādājošo banku sarakstā “PrivatBank” ierindojās astotajā vietā. Bankas aktīvi marta beigās bija 662,57 miljoni latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija.
