Pretēji solītajam, daudzas NATO dalībvalstis nav palielinājušas aizsardzības budžetus 2
Par spīti pieaugošajam spriedzei attiecībās ar Krieviju un solījumiem palielināt aizsardzības budžetu, daudzas NATO dalībvalstis aizsardzībai tērēs mazāk, pavēstījusi pētnieku organizācija “The European Leadership Network” (ELN).
Organizācija analizējusi 2015.gada datus par 14 NATO dalībvalstīm, lai noskaidrotu, vai tās pildījušas pagājušā gada septembrī organizācijas samitā dotos solījumus. Samitā visas 28 NATO dalībvalstis apņēmās pārtraukt aizsardzības budžetu samazināšanu un desmit gadu laikā palielināt izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Vienīgā valsts, kura šogad aizsardzībai plāno tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta, ir nelielā Igaunija, norāda pētnieki.
“Par spīti bažām par Krievijas agresiju Ukrainā un NATO politiskajiem solījumiem Velsas samitā, 2014.gada septembrī daudzi nespēj pildīt savas apņemšanās,” norādījis ELN.
Sešas valstis – Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Nīderlande un Rumānija plāno palielināt tēriņus, bet nesasniegs noteikto mērķi. Tikmēr Francija aizsardzības budžetu 2015.gadā plāno atstāt nemainīgu.
Savukārt Lielbritānija, Vācija, Kanāda, Itālija, Ungārija un Bulgārija – visas gatavojas samazināt izdevumus aizsardzībai.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoti aicinājis dalībvalstis palielināt savus aizsardzības budžetus, lai tie līdzinātos Krievijas paaugstinātajiem militārajiem tēriņiem.
Krievijas iesaistīšanās karadarbībā Ukrainā, kuru Kremlis noliedz, NATO liek bažīties, ka Maskava varētu uzbrukt arī tās dalībvalstīm Austrumeiropā.
