Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Čīka/LETA

Princips “nauda seko riepai” nestrādā 0

Autore: Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Lai gan likumā ir skaidri atrunāts, kā tiek īstenots princips “nauda seko riepai”, redzam, ka praksē tas nestrādā nepietiekamas kontroles un atsevišķu komersantu negodprātīgas rīcības dēļ.

Princips “nauda seko riepai” paredz, ka importētājam atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir divas izvēles iespējas – maksāt dabas resursu nodokli 660 eiro apmērā par katru ievesto riepu tonnu vai arī noslēgt līgumu ar videi kaitīgu preču apsaimniekošanas uzņēmumu un saņemt atbrīvojumu no nodokļa nomaksas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likums arī nosaka, ka nodokļa maksātājam, kurš iegūst šo atbrīvojumu, ir pienākums segt videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Tas nozīmē, ka ikvienai tirdzniecības vietai, kas iepērk riepas no importētāja, vajadzētu būt skaidram, kur tas varēs nodot nolietotās riepas tālākai apsaimniekošanai, bet gala patērētājam nav papildus jāmaksā par riepu apsaimniekošanu, jo importētājs par to jau ir norēķinājies. Taču praksē lietas notiek citādi.

Pircējs maksā dubultā

Ar mums ik dienas sociālajos tīklos, elektroniski vai zvanot sazinās daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri stāsta, ka saskaras ar pilnīgi citādu situāciju, nekā tam vajadzētu būt saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Ir tirdzniecības vietas, kas no pircējiem nolietotās riepas vispār nepieņem vai dara to tikai par atsevišķu samaksu.

Tas nozīmē, ka ir virkne komersantu, kuriem riepu pieņemšana par maksu ir kļuvusi par papildu ieņēmumu avotu, vai arī līdz tiem nenonāk informācija no importētāja par noslēgtajā apsaimniekošanas līgumā paredzētajām riepu utilizācijas iespējām.

Neviens no šiem rezultātiem neliecina par likuma prasību ievērošanu pēc būtības, un gala patērētājs tiek nostādīts situācijā, kad tas par riepu apsaimniekošanu maksā vai nu divas reizes, vai arī tam vispār nav kur nolietotās riepas nodot.

Rodas jautājums: par ko importētāji saņem nodokļa atbrīvojumu – par apsaimniekošanas līguma formālu noslēgšanu vai tomēr par to, ka tiek nodrošināta nolietoto riepu reāla apsaimniekošana?

Manuprāt, šajā aspektā ir nepieciešams panākt kvalitatīvu vērtību un domāšanas maiņu – ja man tiek piešķirta nodokļa atlaide, tad tas ir mans, nevis valsts pienākums nodrošināt, ka manas darbības rezultātā vide Latvijā kļūst tīra.

Reklāma
Reklāma

Riepa ar rītdienu

Saskaroties ar realitāti, ka likuma prasības netiek pildītas vai arī tiek pildītas virspusēji, asociācija un tās biedri secināja, ka nepieciešams ieviest atpazīstamības zīmi, kas palīdzētu identificēt tos importētājus un tirdzniecības vietas, kuri darbojas atbilstoši likuma prasībām. Tā radās “Riepa ar rītdienu”.

Tā ir kā mārketinga kampaņa likuma prasību izskaidrošanai un iedzīvināšanai. Ideja ir pavisam vienkārša – iegādājoties riepas ar šo atpazīstamības zīmi, savas vecās riepas atbilstošā skaitā attiecīgajā tirdzniecības vietā iespējams atstāt bez maksas.

Zīme attiecas gan uz jaunām, gan lietotām riepām, kā arī gan uz tirdzniecību servisos, gan arī internetā. Ar zīmes palīdzību importētājs sniedz informāciju par savu nolietoto riepu apsaimniekošanu riepu mazumtirgotājiem, kā arī gala patērētājiem.

Tādējādi tiek risinātas divas problēmas – gala patērētājam par riepas pārstrādi nav jāmaksā divreiz, kā arī kopumā tiek radīta patērētājam ērta nolietoto riepu nodošanas iespēja – jauna riepu komplekta iegādes vai nomaiņas brīdī, kā tam būtu jādarbojas jau sen.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.