Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: LETA

Profesionālās izglītības popularitāte pieaug lēni 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Lasīt citas ziņas

 

Ļoti lēni, tomēr pieaug to pamatskolu absolventu skaits, kas izvēlas apgūt profesiju profesionālās izglītības iestādēs, nevis mācīties vispārējā vidusskolā.

CITI ŠOBRĪD LASA

No pērnā gada 9. klašu absolventiem profesionālo izglītību izvēlējās 40,06 procenti. Gadu iepriekš uz profesionālajām izglītības iestādēm devās 39,27% , savukārt 2016. gadā tā rīkojās tikai 35 procenti pamatskolu absolventu.

Arī absolūtajos skaitļos profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaits pieaug. 2021./2022. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību kopumā apgūst 28 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 256 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Pieprasītākās – mākslas programmas

Kaut vēl nav sasniegts izglītības politikas veidotāju izvirzītais mērķis, lai puse pamatskolu absolventu mācītos amatu, jau šī mācību gada sākumā vairākās profesionālās izglītības programmās bija iestāšanās konkurss. Kā noskaidroju Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vislielākais pretendentu konkurss bija mākslas jomas programmās, kurās var apgūt, piemēram, tādas profesijas kā interjera vai apģērbu dizainers. Šāda veida programmās bijuši pat septiņi gribētāji uz katru valsts finansēto mācību vietu. Arī tūrisma nozares programmās “Viesnīcu pakalpojumi” un “Ēdināšanas pakalpojumi” bijis konkurss.

Pieaugusi jauniešu interese apgūt IKT – elektronisko un optisko iekārtu nozares programmas, tādas kā Programmēšana, Datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli. Tāpat pieaugot interese apgūt profesijas, kas nepieciešamas metālapstrādē un mašīnbūvē, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecības nozarē. Jaunieši labprātāk nekā iepriekš izvēlas arī ar komerczinībām saistītas profesionālās izglītības programmas.

 

Darba tirgus prognozes: kā pa viļņiem

Diemžēl jauniešu izvēle tikai daļēji saskan ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām darba tirgus prognozēm. Tās paredz, ka līdz 2025. gadam par septiņiem tūkstošiem, bet līdz 2035. gadam pat par 10 tūkstošiem samazināsies lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto skaits. Apstrādes rūpniecībā strādājošo gan būs vajadzīgs vairāk, taču pārējā rūpniecībā darbinieku skaits atkal saruks. Interesanti, ka tiek prognozēts, ka tirdzniecībā un izmitināšanā strādājošo skaits līdz 2025. gadam pieaugs, bet līdz 2035. gadam strauji kritīsies. Savukārt citu komercpakalpojumu nozarēs strādājošo skaits strauji pieaugs. Paredzams, ka 2035. gadā šajā jomā nodarbinās pat par 37 000 vairāk strādājošo. Pieaugs arī pieprasījums pēc būvniecības speciālistiem, bet ne tik strauji: prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam šajā jomā nodarbināto skaits pieaugs par 5000.

Saprast, kā profesionālo izglītības iestāžu absolventiem veicas darba tirgū, palīdzēs absolventu reģistrs. Attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm tāds jau ieviests, taču profesionālajā izglītībā absolventu monitorings tiks ieviests no 2024. gada. Tajā tiks apkopota informācija par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem. Balstoties uz monitoringa datiem, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavos ikgadēju izvērtējumu par profesionālās izglītības iestāžu absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas. To paredz šopavasar Saeimā atbalstītās izmaiņas Profesionālās izglītības likumā.

 

Mazāk atskaitīto

Saeima atbalstīja arī citas izmaiņas profesionālajā izglītībā. Piemēram, ja šobrīd profesionālo kvalifikāciju saņem tikai tie, kas pabeiguši visu izglītības programmu, tad turpmāk apliecinājumu par apgūtajām prasmēm varēs iegūt arī tie, kam pilnu izglītības programmu nav izdevies apgūt, jo profesionālās izglītības programmas tiks sadalītas vairākos moduļos.

Tiesa, dati liecina, ka nav daudz to profesionālās izglītības iestāžu absolventu, kuri izkrīt kvalifikācijas eksāmenā. Piemēram, pērn kvalifikācijas eksāmenu drīkstēja kārtot 6044 absolventu un to nokārtoja vairāk nekā 97 procenti no visiem. Tiesa, 72 potenciālie absolventi uz eksāmenu nemaz neieradās.

Vēl viena no profesionālās izglītības problēmām līdz šim bijusi arī salīdzinoši lielais atbirušo audzēkņu skaits. Taču pēdējā periodā, par kuru pieejami dati, situācija strauji uzlabojās. Proti, līdz 2020. gadam ik gadu no profesionālās izglītības iestādēm tika atskaitīti pat vairāk nekā 5000 audzēkņu. Taču laikā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada septembra beigām tika atskaitīti tikai 3990 audzēkņu. Tas tiek skaidrots ar kovida pandēmiju un attālinātajām mācībām, kas acīmredzot daļai audzēkņu šķita mazāk apgrūtinošas nekā klātienes skološanās. Visvairāk atskaitīto ik gadu ir profesionālajās izglītības programmās, kas saistītas ar inženierzinātnēm un tehnoloģijām, bet visretāk tiek atskaitīti topošie vides aizsardzības speciālisti.

Mainot profesionālās izglītības likumu, arī nolemts, ka turpmāk būs četri profesionālās izglītības iestāžu tipi: tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri, profesionālās vidusskolas, profesionālās tālākizglītības centri. Kura iestāde atbilst kuram tipam, to noteiks akreditācijas procesā, ko plānots uzsākt 2024. gadā.

 

Viedoklis

Kāpēc audzēkņi “atbirst”?

Kristīne Vāgnere-Davidova, Ventspils tehnikuma direktore: ″Arī mūsu tehnikums saskaras ar šo problēmu, bet zinām par katru bērnu, kāpēc mācības tiek pārtrauktas. Viena liela grupa ir jaunieši, kuri attālināto mācību laikā sākuši strādāt, bet klātienes mācības ar darbu nespēj savienot, tāpēc izstājas, pāriet uz tālmācības vidusskolām, kur gan iegūs tikai vidējo izglītību, nevis profesionālo kvalifikāciju.

Otra liela grupa ir tie, kuri tiek atskaitīti, jo vai nu ir nesekmīgi vai arī pārkāpj mūsu iekšējās kārtības noteikumus. Jāsaka, ka attālinātās mācības ir radījušas arī socializācijas problēmas: ir mazinājusies spēja pieņemamā veidā komunicēt ar citiem.

Tiesa, pandēmijas laikā bija mazāk atskaitīto, bija pat gadījumi, kad tie, kam klātienē sekmes bija ļoti sliktas, attālinātajās mācībās tās ļoti uzlabojās. Taču acīmredzot tas bija pateicoties kādas citas personas atbalstam, jo, atgriežoties skolā, sekmes strauji kritās, pat tiktāl, ka nācās atskaitīt.

Nelīdzēja ne piedāvātās konsultācijas, ne cita veida atbalsts. Nācās secināt, ka arī profesionālajā izglītībā ir tā: kurš grib mācīties, tas mācīsies, gan klātienē, gan attālināti, bet kurš negrib, tas negrib.

Tāpēc varētu teikt: ja pandēmijas laikā atbirums bija mazāks, pēcāk tas atkal diezgan strauji pieauga.″

SAISTĪTIE RAKSTI

 

 

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs