Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Timurs Subhankulovs

Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam” 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs pa vecam. Nākamajā gadā jau jābūt izstrādātam kādam sarežģītākam algoritmam, kas konkursa gadījumā izvērtēs, kurš studētgribētājs uzņemams un kurš atstājams aiz borta.

Tas tāpēc, ka nākamgad augstskolās stāsies tie, kuri jau šajā mācību gadā sākuši kārtot centralizētos eksāmenus pēc jaunās sistēmas, tātad līmeņos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko tas nozīmē? Līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu vidusskolēni vairs nemācās kā iepriekš – nu 12. klasē apgūs daudz mazāk mācību priekšmetu nekā līdz šim, taču padziļināti. Tāpēc arī eksāmenus kārtos trīs līmeņos: vispārējā, optimālajā un augstākajā. Trīs eksāmeni noteikti būs jākārto augstākajā līmenī. Skolu absolventi varēs izvēlēties, vai augstākajā līmenī kārtot kādu no obligātajiem eksāmeniem – svešvalodā, latviešu valodā vai matemātikā – vai kādu no izvēles eksāmeniem.

Rodas jautājums, kā augstskolas izvērtēs, kuram ir priekšroka iestāties augstskolā: vai tam, kurš kārtojis optimālā (vidējā) līmeņa eksāmenu un ieguvis, piemēram, 80% no maksimālā iespējamā vērtējuma, vai arī tam, kurš kārtojis augstākā līmeņa eksāmenu un ieguvis tikai 30% no maksimālā vērtējuma.

Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Liene Bērziņa pastāstīja, ka izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Tie paredz nodrošināt atšķirīgo mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējo salīdzināmību. Paredzams, ka optimālā apguves līmeņa eksāmeniem tiks piemērots koeficients 0,75, bet vispārīgā apguves līmeņa eksāmeniem koeficients 0,50. Tātad, ja kāds skolas absolvents sasniegs 100% no maksimālā vērtējuma optimālā līmeņa eksāmenā, šis rezultāts būs tikpat vērtīgs, cik 75% augstākā līmeņa eksāmenā.

Ja augstskolā stāsies studētgribētājs, kurš vidusskolu pabeidzis, kad vēl bija vienots eksāmens, tā rezultātam arī tiks piemērots koeficients 0,75.

Noteikumi arī paredz, ka iestāties augstskolā varēs visu līmeņu eksāmenu kārtotāji.

Latvijas Universitātes Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis vērtē, ka tieši tas ir vispareizākais risinājums, ka VISC izstrādājis eksāmenu salīdzināšanas algoritmu: “Viņi ir eksāmenu izstrādātāji, viņiem vislabāk jāzina, kāda ir katra eksāmena un sasniegtā rezultāta vērtība. Nebūtu pareizi, ja augstskolām pašām būs jādomā, kā veikt eksāmenu salīdzināšanu. Ja algoritms eksāmenu salīdzināšanai būs labs, uzņemšanai augstskolās nevajadzētu kļūt sarežģītākai.”

Reklāma
Reklāma

Viņaprāt, ir svarīgi arī tas, ka jau laikus tiek dota skaidra ziņa, ka ar visu līmeņu eksāmenu kārtošanu pietiks, lai skolu absolventi varētu pretendēt uz iestāšanos augstskolā. Kā zināms, profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventi varēs kārtot zemākā – vispārējā – līmeņa centralizētos eksāmenus.

Vienlaikus J. Saulītis ir pārliecināts, ka “jāsaglabā augstskolu brīvība pašiem izvēlēties, kādas prasības studētgribētājiem katrā studiju programmā izvirzīt”. “Nebūtu pareizi noteikt, ka priekšrocības uzņemšanā ir tiem, kas kārtojuši augstākā līmeņa eksāmenus, piemēram, fizikā vai ķīmijā. Jo, ja šāds studētgribētājs iestājas Komunikācijas zinātnes programmā, studiju procesā padziļinātas zināšanas minētajos mācību priekšmetos neko nedos,” uzskata J. Saulītis.

Kā noprotams no VISC pārstāves skaidrojuma, augstskolām tiks saglabātas Augstskolu likumā dotās tiesības pašām izstrādāt nosacījumus uzņemšanas konkursā. Tiesa, saglabāsies jau līdz šim spēkā esošais nosacījums, ka jāņem vērā skolu absolventu sniegums visos obligātajos eksāmenos.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Uzņemšanas nodaļas vadītāja Inese Bušovska uzskata, ka jaunās eksaminēšanas sistēmas dēļ problēmas uzņemšanā neradīsies.

“Ja papildus obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem reflektanti būs kārtojuši arī eksāmenu fizikā un/vai ķīmijā, tad to, tāpat kā līdz šim, RTU ņems vērā ranga aprēķinā,” piebilst I. Bušovska.

Uzņemšana augstskolās 2022. gadā

12 Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Vidzemes Augstskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, augstskola “RISEBA” – piedalās vienotajā uzņemšanas sistēmā.

Vidusskolas absolvents, kas vēlas iestāties kādā no minētajām augstskolām, no 5. līdz 18. jūlijam varēs reģistrēties studijām portālā “www.latvija.lv”. Par citu augstskolu uzņemšanas kārtību jāinteresējas to tīmekļa vietnēs.

Ja studētgribētāju interesē vairākas studiju programmas dažādās augstskolās, kas piedalās vienotajā uzņemšanā, viņš var pieteikties tajās visās, sarindojot izvēlētās studiju programmas prioritāšu secībā.