Andris Šķēle.
Andris Šķēle.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Prokurors Šķēlem prasa trīs gadus cietumsodu, mantas konfiskāciju un 1,2 miljonu eiro piedziņu 134

Ekonomisko lietu tiesā tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā prokurors Monvīds Zelčs tiesas debatēs lūdzis piemērot trīs gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, bet satiksmes ministru Aināru Šleseru prokurors lūdzis sodīt ar 65 000 eiro naudas sodu, noskaidroja aģentūra LETA.

Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Lasīt citas ziņas

Pabeidzot liecinieku nopratināšanu, pagājušajā nedēļā lietā sākušās tiesas debates, kurās pirmais uzstājies prokurors Zelčs.

Prokurors lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. LETA jau rakstīja, ka iepriekš tika uzlikts arests Šķēles uzņēmumu daļām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat prokurors prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas prokurora ieskatā ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Bijušajam telekomunikāciju uzņēmuma “Tet” (tolaik “Lattelecom”) valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim lūgts piespriest 75 000 eiro sodu, bijušajam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam – 60 000 eiro sodu, bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem – 75 000 eiro sodu. Tāpat prokurors uzskata, ka bijušajam uzņēmuma “SIA Hannu Digital” valdes loceklim Gintaram Kavacim piemērojams 75 000 eiro sods.

Toreizējam “Tet” komercdirektoram Jānim Ligeram prokurors lūdzis piespriest 60 000 eiro sodu, Biznesa daļas vadītājam Tomam Ābelem – 50 000 eiro sodu, bet Biznesa atbalsta daļas vadītājam Tomam Meisītim – 45 000 eiro sodu.

Gulbi, Freivaldu, Dripi, Kavaci, Ligeru, Ābeli un Meisīti prokurors rosinājis atzīt par vainīgiem krāpšanā, bet prokurors nav rosinājis piemērot viņiem mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību.

Nosakot Krimināllikumā par krāpšanu paredzēto soda veidu visiem deviņiem apsūdzētajiem, ņemams vērā, ka viņi izdarīja sevišķi smagu noziegumu un ka viņu nodoms un noziedzīgais nodarījums bija vērsts uz prettiesisku un nepamatotu “SIA Hannu Digital” iesaistīšanu zemes ciparu TV projektā un “Lattelecom” līdzekļu iegūšanu “SIA Hannu Digital” un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā, tādējādi sadārdzinot šī valsts mēroga projekta izmaksas un radot “Lattelecom” mantisku zaudējumu lielā apmērā, uzskata prokurors.

Tāpat arī ņemams vērā, ka nozieguma izdarīšanā tika izmantota attiecīgo apsūdzēto ietekme uz SM, LVRTC, “Lattelecom” darbiniekiem un pārvaldes institūcijām, tai skaitā izmantota arī “Lattelecom” pārvaldes institūciju pārstāvju uzticēšanās un viņu maldināšana. Turklāt tika izmantota valsts augstākās izpildvaras – valdības locekļu – uzticēšanās, panākot nozieguma realizēšanai nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, tiesā norādījis Zelčs.

Vienlaikus, ņemot vērā apsūdzēto personības un to, ka neviens no viņiem iepriekš nav izdarījuši noziegumus, kā arī to, ka apsūdzētie ar krāpšanas izdarīšanu “Lattelecom” mantu nebija ieguvuši tieši savā, bet gan juridisku personu – ” SIA Hannu Digital” – labā, un ka kopš šī nozieguma izdarīšanas ir pagājuši 12 gadi, atzīstams, ka likumā noteiktais soda mērķis ir sasniedzams, piemērojot naudas sodus, norādījis prokurors.

Attiecībā uz Šķēlem inkriminējamo nodarījumu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ņemot vērā Šķēles personību un to, ka iepriekš noziegumus viņš nav izdarījis, kā arī kopš šī nozieguma izdarīšanas ir pagājuši 12 gadi, Šķēlem sods nosakāms sankcijas robežās minimālajā apmērā ar mantas konfiskāciju, paudis prokurors.

Valsts apsūdzības uzturētājs debatēs arī norādījis, ka uzņēmumam “SIA Hannu Digital” ir nosakāms piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 4000 minimālo mēnešalgu apmērā jeb divi miljoni eiro.

Tā kā apsūdzības ieskatā visiem apsūdzētajiem, izņemot Šķēli, nav piemērojams papildsods – mantas konfiskācija – un kriminālprocesā nav iesniegts pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju, tad šiem apsūdzētajiem arestētajai mantai arests ir atceļams, uzskata prokurors.

Lietas tiesnesis Kaspars Vecozols Latvijas Televīzijai apliecinājis, ka jau janvāra beigās šajā lietā varētu pasludināt spriedumu. Vēl četras sēdes paredzētas apsūdzēto aizstāvju runām, savukārt pēc tam dažas sēdes būšot vajadzīgas replikām, apsūdzēto pēdējam vārdam un sprieduma pasludināšanai.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota 2021.gada 4.janvārī, kad ar debašu runām uzstāsies advokāti, noskaidroja LETA.

Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzības celtas darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp “Tet”, “Hannu Digital” un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu “Hannu Digital”, kā rezultātā uzņēmums ieguva “Tet” finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā “Hannu Digital”.

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums “Tet” nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsis uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas tā dēvētā pirmā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu 8
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
Pirms 30 gadiem sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference
23:03
Šaha saime paliek uz Krievijas nots
22:07
Latvijas basketbola izlases atvērtajos treniņos piedalās teju visi līderi, arī Kristaps Porziņģis
21:32
Suns ir priecīgs, ka atradis cilvēku. Saruna ar cilvēku meklētāju biedrības “Helper Latvia” dibinātājiem
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 34
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Sarkandaugavā aizdegušies divi mikroautobusi, atkritumi un piebūve
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs