Pulkvedes Latvijā ir četras, bet ģenerāles – nevienas. NBS skaidro, kāpēc augstākais pakāpiens nav garantēts 0
Patlaban nav zināms, kad kāda no četrām Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dienošajām pulkvedēm varētu kļūt par ģenerāli, un vienlaikus armijā atzīst, ka ģenerāļiem paredzētu amatu skaits ir ierobežots.
LETA noskaidroja, ka patlaban NBS aktīvajā dienestā pulkvedes pakāpē ir Ilze Žilde, Liene Karale, Evija Sīpola un Antoņina Bļodone. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Žilde ir pirmā sieviete pulkvede Latvijas bruņotajos spēkos. Viņa šādā pakāpē ir jau vismaz piecus gadus.
NBS radniecīgajos iekšlietu un ieslodzījuma sistēmas dienestos ģenerāles savulaik ir bijušas,
tomēr patlaban šādā pakāpē neviena sieviete tur nestrādā.
Militārā dienesta likumā teikts, ka pulkvedim ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža pakāpē var piešķirt ģenerāļa pakāpi.
Aģentūra LETA interesējās NBS, kāpēc līdz šim neviena no četrām pulkvedēm nav virzīta ģenerāļa pakāpes piešķiršanai.
NBS atbildēja, ka virsnieku dienesta pakāpes piešķir Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma,
savukārt virsnieka atbilstību nākamās dienesta pakāpes piešķiršanai izvērtē Augstākā atestācijas komisija.
Brigādes ģenerāļa dienesta pakāpe tiek piešķirta pulkvežiem, kuri atbilst Militārā dienesta likumā noteiktajiem kritērijiem un ir iecelti augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošā amatā.
Tādējādi augstāko virsnieku dienesta pakāpes, tostarp brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes,
piešķiršanai vienlaicīgi ir nepieciešams izpildīt vairākas normatīvajos aktos noteiktās prasības,
kas attiecas uz karavīra profesionālo sagatavotību, dienesta novērtējumu un disciplināro atbilstību, kā arī jāieņem amats, kuram paredzēta brigādes ģenerāļa dienesta pakāpe.
NBS šādu amatu skaits ir ierobežots, ievērojot organizatorisko struktūru un vajadzības. Līdz ar to ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršana nav tikai likumā ietverto prasību par izdienu un izglītību izpildīšanas rezultāts, bet gan tiek īstenota kopsakarā ar citām likumā ietvertajām tiesību normām, kas nosaka pakāpju piešķiršanas vispārējo kārtību, kā arī ievērojot NBS amatu struktūru.
Attiecībā uz jautājumu par konkrētām pulkvedēm, NBS vērsa uzmanību, ka katras virsnieces atbilstība augstākas dienesta pakāpes piešķiršanai tiek vērtēta individuāli,
ņemot vērā iepriekš norādītos nosacījumus, amata prasības un dienesta intereses. Tādēļ atrašanās pulkveža pakāpē noteiktu laiku pati par sevi nav pamats virzīšanai brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanai.
Vienlaikus NBS nesniedza komentārus par individuālu karavīru dienesta gaitu, tostarp iespējamu augstāku dienesta pakāpju piešķiršanu. “Lēmumi par virsnieku pakāpju piešķiršanu tiek pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un
par tiem informācija tiek sniegta pēc attiecīgo lēmumu pieņemšanas, jo līdz tam brīdim tā uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju,” norādīja NBS.
