VIDEO. “Kārtējais Rīgas domes šedevrs!” Šoferis dusmīgs par nejēdzīgo stabiņu izvietojumu, kas patiesībā ir bīstams
0
Kāds šoferis publicējis video, kur norāda, ka Senču ielā izvietotie stabiņi traucē satiksmei.
“Kārtējais Rīgas domes šedevrs. Vienkārši malači, stabiņus jums visiem vajadzētu, paldies!” šoferis dusmojas.
Komentāros viedokļi dalās, taču lielākā daļa rakstītāju situāciju vērtē ļoti emocionāli. Daļa autovadītāju piekrīt video autoram un uzskata, ka stabiņi konkrētajā vietā satiksmi nevis uzlabo, bet padara vēl haotiskāku.
“Luksofors, nebūs labāk?” jautā kāds komentētājs. Šai domai pievienojas arī citi, norādot, ka drošāks risinājums būtu luksofors ar pogu, nevis brauktuves sašaurināšana ar stabiņiem.
Vairāki autovadītāji komentāros raksta, ka šajā vietā pārvietojas regulāri un ikdienā piedzīvojuši nepatīkamas situācijas. Kāds norāda, ka, braucot tur gandrīz katru dienu, esot redzējis, kā cilvēki šķērso ielu, taču plūsma kļūstot neskaidra un nervoza.
“Šīs mani vienkārši tracina. Es tur braucu katru dienu. Cik ļoti var šitā izčakarēt ceļu un katru dienu braucienu uz un no darba,” raksta kāds komentētājs.
Cits piebilst, ka, viņaprāt, šajā vietā vajadzējis uzstādīt luksoforu: “Vajadzēja luksoforu ar pogu.”
Daļa komentētāju ironizē arī par to, ka galvaspilsētā līdzīgi risinājumi parādās arvien biežāk. “Kārtējais Rīgas domes šedevrs,” raksta viens, bet cits piebilst: “Kotello kundzes mākslas darbs.” Vairākos komentāros pieminēta pilsētvides aktīviste Marta Kotello, kurai daļa diskusijas dalībnieku piedēvē šāda veida risinājumu idejisko virzienu.
Netiek taupīti arī skarbāki vārdi Rīgas domei. Kāds komentētājs raksta, ka “Rīgas domes renovatorus vajadzētu oficiāli publicēt visus”, bet cits piebilst, ka žurnālistiem vajadzētu intervēt cilvēkus, kas šos projektus plāno, un uzdot viņiem neērtus jautājumus.
Tomēr komentāros netrūkst arī pretēja viedokļa. Daļa cilvēku uzsver, ka stabiņi šādās vietās tiek likti nevis tāpēc, lai kaitinātu autovadītājus, bet lai aizsargātu gājējus.
“Šī ir tikai un vienīgi pašu autovadītāju dēļ. Ja muļķīši prastu palaist droši gājējus un prastu turēties savā joslā, tad arī stabiņu nebūtu,” raksta kāds komentētājs.
Vēl kāds norāda, ka brauktuves sašaurināšana pie gājēju pārejas ir loģiska, jo tā liek autovadītājiem samazināt ātrumu un pievērst uzmanību cilvēkiem, kas šķērso ielu.
“Viss loģiski – gājēju pāreja!” raksta kāds komentētājs. “Laikam neviens no autovadītājiem šeit nav gājis pāri pārejai ar kājām. Pilnīgi normāli, ka tiek brauktuve sašaurināta pie gājēju pārejas.”
Vairāki komentētāji arī dalās ar pieredzi, ka šajā vietā gājējiem līdz šim nav bijis droši. Kāds raksta, ka dzīvo netālu un pārvietojas ar bērnu ratiņiem, tāpēc labi zina, cik bīstama var būt situācija, kad vienā joslā mašīna gājēju pamana, bet otrā turpina braukt.
“Godīgi teikšu, man ir bijušas vairākas nepatīkamas pieredzes, kur automašīnas, kas ir pirmajā joslā, redz gājēju, kas grasās iet pāri, bet no otras joslas šo cilvēku neredz un turpina gāzt. Līdz ar to ceļa vidus ir ļoti nedrošs,” raksta komentētājs.
Savukārt citi uzsver, ka tieši šādu situāciju dēļ stabiņi arī vajadzīgi – lai fiziski neļautu autovadītājiem apdzīt vai apbraukt citus auto tieši pie gājēju pārejas.
Tomēr arī šim argumentam ir pretreakcija. Daļa šoferu uzskata, ka rezultātā veidojas vairāk sastrēgumu, savukārt satiksme kļūst saraustītāka.
“Super! Vairāk probku!” ironizē kāds komentētājs.
Cits raksta, ka šādi risinājumi rada nevis drošību, bet papildu avāriju riskus: “Uzlikt luksoforu ar pogu, kad to tiešām vajadzēs, – nē. Sazāģēt naudu uz stabiņiem, ierobežot plūsmu vakarā, lai būtu vēl vairāk sastrēgumu un potenciālas avārijas – jā.”
Diskusijā vairākkārt parādās arī jautājums par gājēju plūsmu. Daži komentētāji uzskata, ka šajā vietā cilvēku ejot maz, tāpēc risinājums esot pārspīlēts. Citi tam nepiekrīt un norāda, ka arī pāris gājēji stundā ir pietiekams iemesls, lai viņu drošību neignorētu.
“Tur, kur vajag, viņi saka, ka stundu maz gājēju un neliks gājēju pāreju. Te točna stundu neiet vairāk par diviem cilvēkiem, bet sačakarēt ielu viņi prot,” raksta kāds komentētājs.
Tikmēr cits atbild daudz lakoniskāk: “Vispār, ja autobraucēji nebūtu akli, spētu pamanīt gājējus, tad šis video nebūtu – tas ir risinājums.”
Komentāros parādās arī salīdzinājumi ar citām pilsētām. Kāds piemin Viļņu, kur, pēc viņa teiktā, cauri pilsētai iespējams braukt bez luksoforiem, kamēr Rīgā šāda satiksmes organizācija šķietot absurda. Citi salīdzinājumus uztver ironiski un norāda, ka katrai pilsētai ir savi apstākļi.
Kopumā diskusija atkal parāda klasisko Rīgas satiksmes konfliktu – autovadītāji prasa plūstošāku satiksmi, bet gājēji un pilsētvides aizstāvji uzsver drošību. Vieniem stabiņi ir kārtējais “šedevrs”, kas sarežģī ikdienas braucienus, citiem – vajadzīgs risinājums vietā, kur gājēji līdz šim jutās apdraudēti.
Un, spriežot pēc komentāru daudzuma, šādi satiksmes organizācijas eksperimenti Rīgā vēl ilgi būs karstu strīdu avots.
Kāds ieteikums ir satiksmes speciālistam Ērikam Griģim? “Izveidotā satiksmes organizācija ir bīstama! Un finansiāli tā ir jāpārbauda. Ja LVS (standarts) paredz neregulējamas gājēju pārejas uzstādīt uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Ja joslas ir jau divas vienā braukšanas virzienā, tad standarts paredz ierīkot regulējamu gājēju pāreju.
Finansiāli iespējams, ka ir paredzēts finansējums regulējamai gājēju pārejai, bet, mākslīgi izveidojot vienu joslu katrā braukšanas virzienā pirms gājēju pārejas, luksoforiem paredzēto var izpļenderēt atbildīgās personas partijas vēlēšanu kampaņai. Lūdzu, finansējuma apjomu, finansējuma mērķi un izmantošanu šim projektam pārbaudīt!
Esošā situācija satiksmes organizācijai ir bīstama, jo pirms tās transportlīdzekļu vadītājiem nav nekāda iepriekšēja informācija (ne ceļa zīmes, ne ceļa apzīmējumi) par joslas beigām un tās pāreju uz labās puses joslu. Rezultātā sastrēgumi, bīstamība starp transportlīdzekļiem pārkārtošanās laikā, distances neievērošana, bīstamība gājējiem, kas nav paraduši pārliecināties par drošību pirms iziešanas uz brauktuves pa apzīmētu neregulējamu gājēju pāreju.
Risinājums – luksoforu uzstādīšana un regulējamas gājēju pārejas izveidošana ar gājēju luksofora ieslēgšanas pogu!”
