Vai Putins uzdrošināsies uzbrukt NATO? Eksperts vērtē Krievijas iespējamos scenārijus 0
Pagājušajā nedēļā laikraksts “The Wall Street Journal” publicēja rakstu par jaunu ASV izlūkdienestu vērtējumu, kurā analizēts, kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins tuvākajos gados varētu pārbaudīt NATO apņēmību. Par šo vērtējumu savā publikācijā izdevumam 19FortyFive raksta Vašingtonas Miera un diplomātijas institūta vecākais pētnieks Endrjū Latams.
Pēc viņa teiktā, ASV amatpersonas izskatījušas vairākus iespējamos scenārijus, kā Krievija varētu mēģināt pārbaudīt alianses reakciju. Tie ietver kiberuzbrukumus un ar Krieviju saistītu spēku darbības, par kurām Maskava varētu mēģināt noliegt atbildību. Ekstrēmākais scenārijs paredz ierobežotu sauszemes iebrukumu NATO austrumu flangā laika posmā no šā gada rudens līdz 2029. gadam.
Latams uzsver, ka iebrukums tiek vērtēts kā maz ticams scenārijs, tomēr tā īstenošanas iespējamība, pēc izlūkdienestu aplēsēm, ar gadiem varētu palielināties.
Iepriekš Vašingtonā valdīja uzskats, ka Putins neriskēs tieši provocēt NATO, kamēr nebūs atrisināts jautājums par karu Ukrainā. Tomēr šā gada sākumā šis pieņēmums tika apšaubīts, karam nonākot strupceļā un Kremlim nespējot panākt sev nepieciešamo uzvaru.
Latams pievērš uzmanību kādai īpaši nozīmīgai ASV izlūkdienestu vērtējuma daļai, kas, viņaprāt, plašākajā publiskajā telpā nav pietiekami izcelta. Runa ir tieši par ierobežota sauszemes iebrukuma scenāriju.
Vienlaikus pētnieks norāda, ka dokumentā nav sniegti konkrēti procentuāli aprēķini par šāda scenārija iespējamību. Tāpēc, viņaprāt, publiskotais vērtējums drīzāk uzskatāms par piesardzīgu prognozi, nevis precīzi izmērāmu varbūtību.
NATO reakcija var būt būtiska
Latams norāda, ka ASV izlūkdienestu vērtējums publiskots aptuveni nedēļu pēc tam, kad Krievijas spārnotā raķete X-101 nokrita laukā netālu no Tarnavas-Kolonijas Polijas austrumos.
Pēc pētnieka domām, abi notikumi ir saistīti ar vienu būtisku jautājumu: kā NATO reaģē uz nelielām provokācijām, kuru izcelsmi vai atbildību iespējams apstrīdēt.
Tieši šāda reakcija varot kalpot par norādi tam, kā alianse rīkotos nopietnāka incidenta gadījumā.
Pēc raķetes nokrišanas Polija pacēla gaisā iznīcinātājus “F-16”, savukārt Ļubļinas prokuratūrai dažu dienu laikā izdevās identificēt raķetes atlūzas.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris televīzijas kanālam LRT norādīja, ka NATO politiskā reakcija uz šo incidentu varēja būt daudz stingrāka.
Latams atgādina, ka Budris jau iepriekš norādījis uz NATO misiju “Eastern Sentry” un “Baltic Sentry” rezultātiem, uzsverot, ka samazinājies gaisa telpas pārkāpumu un dronu aktivitātes gadījumu skaits. Tāpat esot samazinājies incidentu skaits, kas vērsti pret zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā.
Pētnieks uzskata, ka viena no bīstamākajām Krievijas kampaņām pret NATO ir tāda, kurai iespējams noliegt Maskavas atbildību. Viņš kā piemērus min darbības, kas saistītas ar kabeļu tīkliem un droniem.
Vai Krievijai vispār būtu izdevīgs iebrukums?
Latams pievēršas arī scenārijam, kas pēdējā laikā izraisījis plašu uzmanību, proti, iespējamai Krievijas militārai operācijai pret kādu NATO dalībvalsti.
Vācijas ģenerālštāba ģenerālis Kristians Freidings jūnijā paziņoja, ka visas 32 NATO dalībvalstis pašlaik esot vienisprātis, ka līdz 2029. gadam Krievija varētu iegūt potenciālu iebrukt kādā alianses dalībvalstī.
Tomēr Latams uzsver būtisku atšķirību.
Šāds vērtējums attiecas uz to, ko Krievija līdz tam laikam varētu būt spējīga izdarīt, nevis uz to, ko Putins patiešām vēlēsies darīt, kad šādas spējas būs iegūtas.
Otrs jautājums ir iespējamais Maskavas motivācijas iemesls. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns 20. jūlijā sacīja, ka Kremlim nepieciešama kāda jauna uzvara, ņemot vērā situācijas stagnāciju frontē un degvielas trūkumu Krievijā.
Latams norāda, ka šāds vērtējums varētu būt pamatots, tomēr, viņaprāt, daudz svarīgāk ir vērot, vai Krievijas provokācijas nākotnē saglabās līdzšinējo iespēju noliegt savu atbildību.
NATO reakcijas cena var būt izšķiroša
Pēc pētnieka domām, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tas, vai Maskava uzskatīs, ka NATO reakcija uz iespējamu uzbrukumu būs pietiekami pārliecinoša.
Viņš izceļ divus iemeslus, kuru dēļ iebrukums NATO valstī joprojām būtu neracionāls.
Pirmais ir strukturāls. Tiklīdz Krievijas spēki šķērsotu citas valsts robežu, Maskavai vairs nebūtu iespējams noliegt savu rīcību neatkarīgi no tā, kā reaģētu NATO.
Otrs iemesls ir paša alianses izvēle. NATO pašlaik uzturot potenciālās atbildes izmaksas pietiekami augstas, lai šāds risks Krievijai neatmaksātos.
Tieši šo otro aspektu, pēc Latama domām, iespējams mainīt, tādēļ tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
