Rīgas ēku komplekss “Trīs brāļi” saņēmis Eiropas mantojuma zīmi 0
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu Rīgā esošajam vēsturisko ēku kompleksam “Trīs brāļi” piešķirt Eiropas mantojuma zīmi, aģentūru LETA informēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Alma Kaurāte.
Eiropas mantojuma zīmi piešķir objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi un Eiropas Savienības izveidi, kā arī atspoguļo Eiropas vērtības un cilvēktiesības.
2019. gada sākumā NKMP gatavoja pieteikumu Eiropas mantojuma zīmes saņemšanai, lai Latvijas un Eiropas sabiedrībai atklātu kultūras mantojuma institūciju lomu plašākā kultūras vērtību saglabāšanā, īpaši sabiedrībai sarežģītos apstākļos, norādīja Kaurāte.
“Trīs brāļi” ir dzīvojamo ēku komplekss, kas atrodas Mazajā pils ielā 17, 19, 21, Rīgā un tas būvēts laikā no 15. līdz 17. gadsimtam.
Tās ir senākās zināmās mūra dzīvojamās ēkas Rīgā,
kas būvētas atbilstoši Baltijas jūras piekrastē izplatītajam Ziemeļeiropas Hanzas savienības pilsētu dzīvojamo ēku tipam, ēkas orientējot ar galu pret ielu.
Daudzkārt pārbūvētā viduslaiku ēku grupa savu tagadējo veidolu ieguvusi pēc 1953.- 1957. gada restaurācijas. Tās laikā ēku kompleksa pagalmā tika iekļautas detaļas no citām Otrā pasaules kara laikā sagrautām un zaudētām ēkām.
Kaurāte pavēstīja, ka pēc neatkarības atgūšanas augsta prioritāte tika piešķirta kultūras mantojuma politikas veidošanai, kuras pamatā bija Eiropā radītie kultūras mantojuma saglabāšanas principi.
Rezultātā “Trīs brāļi” ir kļuvuši par kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu un to “maigās varas” simbolu Eiropā, uzsver NKMP.
Līdz ar “Trīs Brāļiem” Eiropas mantojuma zīme piešķirta vēl deviņām jaunām vietām, kas atspoguļo Eiropas kultūru un vēsturi.
Kopš 2013.gada Eiropas Kultūras mantojuma zīme piešķirta 48 objektiem.
Saņemot šo atzinību, NKMP tuvāko piecu gadu laikā solās ieguldīt enerģiju “Trīs brāļu” un kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu vērtību un nozīmes izpratnes veicināšanā. Jau iepriekš ēku komplekss bijis atvērts un pieejams sabiedrībai, gadā uzņemot ap 60 tūkstošiem apmeklētāju.
“Patlaban strādājam, lai sagatavotu pilnvērtīgu un plaši pieejamu informāciju dažādu vecumu interešu grupām, kā arī īstenotu nacionālu un starptautisku pētījumu, lai Eiropas līmenī izceltu un novērtētu kultūras mantojuma saglabāšanas struktūru fenomenu nesenās pagātnes politiski inspirētās ilgstošu konfliktu situācijās,” uzsvēra Kaurāte, atgādinot, ka ēku komplekss ir arī NKMP mājvieta.
