“Latvijā nav godīgas konkurences tirdzniecībā.” Kāpēc tas tā ir un kas veido produktu cenu – skaidro eksperte 15
Dažādās Latvijas pilsētās un vietās, kā arī veikalu ķēdēs un tipos varam novērot atšķirīgas pārtikas produktu cenas, kas dažreiz pat nav salīdzināmas. Kā ir tas, kas nosaka produktu cenu?
“Tā cenu salīdzināšana nav tik vienkārša kā liekas – es iegāju vienā veikalā un izdaru lielus, tālejošus secinājumus,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” situāciju pārtikas produktu tirgū komentē Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Viņa stāsta, ka salīdzināt var tikai salīdzināmas lietas, piemēram, noteikta tipa veikalus Baltijas valstu galvaspilsētās. Tāpat viņa uzsver, ka šādā salīdzināšanā akcijas nekad nevar tikt ņemtas vērā.
“Mums Latvijā nav absolūti godīga konkurence tirdzniecībā, jo, piemēram, lielie veikali – Maxima, Rimi – aiziet pie ražotāja un saka: es esmu liels, es no tevis ņemšu daudz, tu man dod lētāk,” Gulbe izstāsta piemēru.
Savukārt mazajiem lauku veikaliņiem, kuri arī grib dabūt to pašu produktu, bet līdz ar to, ka pārdošanas apjoms ir ievērojami mazāks, ražotāji nosaka augstāku cenu, kas palielina arī pārdošanas cenu.
“Ražotājs skatās, lai viņam bizness ir plusos – daži produkti droši vien tiek tirgoti zem pašizmaksas, ar zaudējumiem, tad viņi skatās, kurus pērk, kurus nepērk. Viņu uzdevums ir sabalansēt savu uzņēmējdarbību. Tie varbūt ir kaut kādi satelītprodukti, kas palīdz pārdot kaut ko citu – tā ir katra uzņēmuma cenu politika, kā viņš strādā,” skaidro Gulbe.
