“Banka Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš
“Banka Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Publicitātes foto.

Mārtiņš Āboliņš: Cenu kāpums apdraud izaugsmi! 35

Mārtiņš Āboliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Lasīt citas ziņas

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007.–2008. gadā pieredzētajam.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šā gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006.–2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā.

Salīdzinājumā – 2020. gada novembrī degvielas cenas Latvijā ir augušas par 39,1%, dabasgāzes – 38,9%, elektrības – 24% un siltumenerģijas – 26,3%. Vienlaikus pēdējās dienās “Nordpool” biržā elektrības cenas Latvijā ir sasniegušas vēl nebijušus augstumus un atsevišķās stundās elektrības cena ir pārsniegusi pat vienu eiro par kilovatstundu.

Bez energoresursiem novembrī turpināja palielināties arī pārtikas cenas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 6,2%. Šis pieaugums gan jau iepriekš bija gaidāms, un tas pamatā ir saistīts ar pēdējā gada laikā kāpušajām pārtikas cenām pasaulē.

Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties, tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sa­sniegt 10%.

Pašreizējais energoresursu cenu līmenis, ja tas saglabāsies ilgākā laika periodā, nozīmēs ne tikai tālāku cenu kāpumu, bet būtiski apdraudēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas.

Elektrības cenas šogad augušas visā Eiropā, taču pēdējo dienu aukstais laiks un ražošanas jaudu ierobežotā pieejamība reģionā ir ievērojami pacēlušas elektrības cenas tieši Baltijas valstīs un arī Somijā.

Reklāma
Reklāma

Augstais cenu līmenis šobrīd ir atgādinājums, ka Baltijā elektrības ražošanas jaudas nav pietiekamas pašu patēriņam. Piemēram, 2019. gadā Baltija importēja aptuveni 40% no patērētās elektrības.

Vienlaikus virzība uz klimata mērķu sasniegšanu noteikti nozīmēs ievērojami plašāku ekonomikas elektrifikāciju, savukārt Igaunijai būs vēl vairāk jāmazina degslānekļa izmantošana, un paralēli līdz 2025. gadam ir plānota atslēgšanās no Krievijas energoapgādes sistēmas.

Tas nozīmē, ka Latvijai ir jādomā par investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudās.

Inflācijas augstākais līmenis Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts nākamā gada pirmajos mēnešos, kad patēriņu cenu inflācija varētu pietuvoties pat 10%, savukārt gada otrajā pusē cenu kāpuma tempam vajadzētu mazināties. Taču inflācijas sarukšana varētu nenotikt tik strauji, kā tiek cerēts.

Novembrī inflācija turpināja paplašināties, un, piemēram, pakalpojumu cenas novembrī palielinājās par 3,8%, kas ir viens no straujākajiem pakalpojumu cenu kāpumiem pēdējo 10 gadu laikā. Tikmēr ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20%, un ražotājiem ir liels spiediens nodot izmaksu kāpumu patērētājiem.

Tādēļ ir svarīgi, ka šobrīd ne tikai cenas aug, bet gan patērētāji, gan uzņēmēji apzinās, ka cenas aug. Tas ļauj vieglāk celt cenas, un tas arī tiks darīts. Labā ziņa ir tā, ka pasaulē šobrīd ir apstājies naftas cenu kāpums, taču citās jomās situācija ir mazāk iepriecinoša. Piemēram, dabasgāzes piegādes kontraktu cenas Eiropā uz nākamo vasaru ir lētākas nekā šā brīža cenas, taču joprojām ir būtiski virs iepriekšējo 10 gadu vidējā līmeņa.

Tādēļ elektrības un siltumenerģijas cenas varētu arī strauji nesarukt. Savukārt līdz ar energoresursu cenām Eiropā strauji augušas minerālmēslu cenas, tādēļ arī nākamgad varam sagaidīt tālāku pārtikas cenu kāpumu. Pēc manas prognozes, inflācija Latvijā 2022. gadā varētu būt 5–7% robežās, taču nezināmo ir ļoti daudz un iespējami dažādi pārsteigumi.

Un ļoti sarežģītā situācijā šobrīd ir arī politikas veidotāji, jo ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti izaicinoši, un finanšu tirgos jau sāk parādīties arī pa kādam recesijas signālam tuvāko 2–3 gadu laikā.

* Bankas “Citadele” ekonomists

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.