Roberts Zīle
Roberts Zīle
Publicitātes foto

Roberts Zīle: Latvijai jākļūst ne tikai zaļākai, bet arī bagātākai 47

Ar Robertu Zīli sarunājas Marta Dzintare

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) ir pieredzes bagātākais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas – viņš ir vienīgais, kurš bez pārtraukumiem strādājis Eiroparlamentā kopš 2004. gada. Par paveiktajiem darbiem un nākotnes izaicinājumiem saruna ar Robertu Zīli.

LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
22 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Gada nogale ir laiks, kad ierasts atskatīties uz aizejošo gadu. Kādi ir jūsu svarīgākie paveiktie darbi šogad Eiropas Parlamentā?

Kā jau visiem, šis ir bijis saspringts gads pandēmijas dēļ. Darāmā bijis daudz. Starp būtiskākajiem darbiem varu minēt to, ka biju savas politiskās grupas izvirzītais atbildīgais deputāts Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontaktgrupā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vadībā, kurā tika panākts saprātīgs risinājums, kā rezultātā Latvijai turpmākos septiņus gadus būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan Briselē, gan Rīgā aizstāvēju Latvijas intereses Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) kontekstā. Izdevās pārliecināt Finanšu ministriju, ka Latvijai jāņem vairāk naudas no ANM, līdz ar to Latvijas ANM plāns tika palielināts par 170 miljoniem, salīdzinot ar sākotnējo versiju.

Tāpat ir gandarījums, ka man kā “Rail Baltica” draugu grupas izveidotājam un vadītājam, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas un Transporta komitejas pārstāvim smagās sarunās par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) izdevās izcīnīt projektam turpmāku finansējumu, lai gan mākoņi ap šī projekta nākotni bija savilkušies diezgan draudīgi.

Ilgi esat bijis Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents un strādājis citās ietekmīgās pozīcijās. Ko dod amati, kas iegūti Eiropas Parlamentā?

Lai gan katram Eiropas Parlamenta deputātam balsojumos ir viena balss, politiskā ietekme visiem deputātiem nebūt nav vienāda. Lai spētu veiksmīgi aizstāvēt savas valsts intereses, ir jāprot atšķirt svarīgus jautājumus no mazsvarīgiem un jāiegulda enerģija tur, kur ir vērts to ieguldīt, lai būtu rezultāts.

Atrašanās ietekmīgā amatā palielina iespējas, ka tava pozīcija tiks sadzirdēta un būs lielāka iespēja izcīnīt savai valstij izdevīgus nosacījumus. Skaidrs, ka Latvijai, kurai ir astoņas deputātu vietas, turklāt ne visi deputāti ir vienā frakcijā, ir grūtāk iegūt amatus nekā lielāku dalībvalstu pārstāvjiem.

Esmu bijis savas frakcijas viceprezidents un, iespējams, pāriešu uz ietekmīgāku pozīciju. Vai izdosies – to redzēsim janvārī.

Ar ko Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kuru pārstāvat, atšķiras no citām politiskajām grupām?

Mēs, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, šīs partijas biedri, tāpat kā Nacionālā apvienība, pārstāvam konservatīvās vērtības Eiropas politikā, esam eiroreālisti un iestājamies pret Eiropas Savienības federalizācijas tendencēm.

Mēs esam ne tikai politiskā grupa un partija, mums ir arī iespēja strādāt ar fondu “New Direction”, kura viceprezidents es esmu. Tas ir fonds, kas īsteno dažādus projektus, lai palīdzētu šīs vērtības uzturēt. “New Direction” patronese bija Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere.

Ar fonda palīdzību ir īstenoti dažādi projekti, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, ģeopolitisko mērķu kontekstā un NATO stiprināšanā.

Eiropas Savienībai ir ambiciozi mērķi kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu līdz 2050. gadam. Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Zaļo kursu?

Zaļais kurss, nenoliedzami, ir iešana pareizajā virzienā. Mēs visi vēlamies elpot tīru gaisu, ēst veselīgu pārtiku, dzīvot bioloģiski daudzveidīgā vidē un saimniekot energoefektīvi. Taču Latvijai jākļūst ne tikai zaļākai, bet arī bagātākai.

Zaļais kurss jāīsteno ar saprātīgām ekonomiskām metodēm un atbilstošiem sociālajiem spilveniem. Tas, protams, prasīs lielus finansiālus ieguldījumus. Eiropas dalībvalstis ir dažādas, un viens mērs neder visiem. Gan Latvijas Eiroparlamenta deputātiem, gan ministriem jāstrādā kopā, lai panāktu Latvijas interesēm atbilstošu Zaļā kursa īstenošanu.

Ekonomikas un Zemkopības ministrija strādā pie priekšlikumiem, kas ļaus sabalansēt zaļos mērķus ar valsts ekonomiskajām interesēm. Jāpiebilst, ka abas ministrijas jau līdz šim darījušas daudz, lai Latvija kļūtu zaļāka.

Ko mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam sagaidīt no Eiropas Zaļā kursa?

Arī pašlaik piedzīvotā enerģētiskā krīze, kurai ir daudz iemeslu, daļēji ir rezultāts nepārdomātiem Zaļā kursa aspektiem.

Mums gan Eiropas Parlamentā, gan ministru līmenī Eiropas Padomē būs jāpacīnās, lai Zaļā kursa disbalanss, kas piebremzē fosilā kurināmā izmantošanu, nepiedāvājot vietā citas alternatīvas, neradītu energonabadzību ilgākā termiņā.

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija publiskoja klimata tiesību aktu kopumu “Fit for 55” jeb “Gatavi mērķrādītājam 55%”. Tas sastāv no 13 tiesību aktiem, kas palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības kopējo mērķi – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Vēl notiek darbs pie dokumentu paketes izstrādes, šobrīd ar to sāk strādāt Eiropas Parlaments un Eiropadome. Gala rezultātu vēl nezinām, bet no Eiropas Komisijas piedāvātajiem 13 tiesību aktiem jau var noprast, kā tie varētu ietekmēt Latvijas intereses.

Transporta nozarē iedzīvotājus visvairāk skars jauna regula, kas attiecas uz iekšzemes transportu. Tā paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai auto, kas darbināmi ar ūdeņradi.

Tāpat paredzēts degvielas tirgotājus un ēkas, kas tiek apkurinātas, izmantojot fosilo kurināmo, iekļaut jaunajā emisijas tirdzniecības sistēmā, kas nozīmē, ka fosilā kurināmā izmantošana kļūs dārgāka. Arī aviācijā ir līdzīgi, tādēļ biļešu cenas noteikti pieaugs. “Fit for 55” arī paredz, ka Latvijai jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms par 17%. Tas ir gandrīz trīsreiz vairāk, nekā paredzēja iepriekšējais mērķis – samazināt emisijas par 6%.

Tā kā elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs, “Latvenergo” apsver iespēju iegūt elektroenerģiju “miniatomelektrostacijās”. Kā vērtējat šo ideju?

Runa ir par mazo moduļu reaktoriem. Tā ir moderna atomenerģijas iegūšanas tehnoloģija, ko izstrādājis uzņēmums “Rolls-Royce” un ko plaši pielieto pasaulē kā vienu no inovatīvākajiem enerģijas iegūšanas veidiem, kas nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Salīdzināt visas atomelektrostacijas (AES) ar Černobiļu ir, maigi sakot, nekorekti, jo mūsdienu AES tehnoloģiski ir citādākas. Skaidrs, ka rodas radioaktīvie atkritumi, bet tas ir risināms jautājums. Toties šādas stacijas nerada vizuālo piesārņojumu atšķirībā no vēja parkiem. Izvēloties, kādus energoresursus lietot, jāpatur prātā Francijas un Vācijas piemērs.

Pēc Fukušimas avārijas Vācija pieņēma politisku lēmumu atteikties no atomenerģijas. Pēc ekspertu aprēķiniem, Vācijai elektrības ražošana tādēļ izmaksā neskaitāmas reizes dārgāk nekā Francijai, kas izmanto AES. Tāpēc Vācijai bija vajadzīga gāze, “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”, jo ir skaidrs, ka ar vēja ģeneratoriem vien nevar aizvietot atomenerģijas iztrūkumu.

Par to, vai atomenerģija ir zaļa vai nav, vēl tiek lauzti šķēpi, Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļi atšķiras. Taču skaidrs ir tas, ka pretestība atomenerģijas izmantošanai dzen dalībvalstis lielākās izmaksās un nestabilākā energoapgādes sistēmā. Īsumā – daudz dārgāk ir nelietot atomenerģiju nekā to lietot.

Ko jūs novēlētu Latvijas iedzīvotājiem jaunajā gadā?

Šobrīd situācija Latvijā un pasaulē ir sarežģīta: Covid-19 joprojām nav uzvarēts, saskaramies ar hibrīdkara draudiem uz Baltkrievijas robežas, energoresursu cenas ir pieaugušas kā nekad iepriekš… Mēdz teikt, ka katrai paaudzei jāiztur savi pārbaudījumi.

Ja salīdzina, kādām grūtībām gāja cauri mūsu senči, šodienas izaicinājumi vairs nešķiet tik lieli. Pat ļoti smagos apstākļos mūsu priekšgājēji spēja nosargāt savas vērtības. Mūsu vēsture pierāda, ka esam stipra tauta, tādēļ esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem tiksim galā arī ar šodienas izaicinājumiem. To arī novēlu.

Materiāls sagatavots ar “New Direction” finansiālu atbalstu.

“New Direction” ir Beļģijā reģistrēta bezpeļņas organizācija, un to daļēji finansē Eiropas Parlaments. Eiropas Parlaments un “New Direction” neuzņemas atbildību par šajā publikācijā paustajiem viedokļiem. Vienīgā atbildība gulstas uz publikācijas autoriem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
22 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
20 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
3 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmdienas vētra Rīgā var būt postošāka nekā piektdien 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien? 3
47 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien? 3
12:03
LE
LETA
Ziņas
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 600
12:01
LE
LETA
Ziņas
Šķeldas cenas kāpuma dēļ “Rīgas siltums” rīkos jaunus konkursus kurināmā iegādei
11:50
LA
LA
Ziņas
“Mēs ārstējam arī narkomānus, tā ir mūsu nasta!” Latvieši par to, ka pasaulē ieviesīs nodokli pret Covid-19 nevakcinētajiem 14
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas 3
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Sensacionālās ziņas ļoti patika – ka kāds nomušīts, par zādzībām, visādām nelaimēm. Tieši tāpat kā tagad!” stāsta Vilks un Daija
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Robežu vairs nav! Septiņu stunda ilga operācija, kas uz mūžiem varētu izmainīt mūsu medicīnu
4 stundas
AB
Armands Broks*
Ziņas
Armands Broks: Bizness nevar atļauties ignorēt darbinieku emocionālo veselību
4 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Pētījumos iezīmējas, ka 1989. gads bija viens no lūzuma punktiem,” Karušs uzskata, ka arvien biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus
4 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
20 stundas
LA
LA
Ziņas
“PVN samazinājums palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus,” Dālderis skaidro valdības lēmumu 1
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Plašķis, teicamas atzīmes, gari oficieru zābaki: Daniels Pavļuts parāda, kā viņš izskatījies 15 gadu vecumā 38
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Ar zaļo pāreju neiet gludi: sarūkot augu aizsardzības līdzekļu skaitam, aug to nelegālais tirgus
4 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Īres tirgus kļūst pievilcīgāks! Atklāj, kas ir galvenais faktors īrnieka izvēlei par labu konkrētam mājoklim
4 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē
3 stundas
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
22 stundas
LA
LA
Ziņas
“Amerikā ārsti, kuriem ir omikrons vieglā formā, turpina strādāt,” Aizsilniece norāda, kāpēc Latvija atkal “iebremzē” 240
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Es sevi dēvēju par veselīga un laimīga dzīvesveida entuziasti!” Jaunā “Māmiņu kluba” vadītāja Kristīne iepazīstina ar savu ikdienu 25
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 44
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Valdība māna mūs un mēs mānām valdību!” Brante emocionāli par to, ka nedrīkst cilvēkiem likt dzīvot mūžīgi aizliegumos 82
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Ja jūra pēkšņi izskalotu kādu pamatīgu, vērtīgu koka vraku, tad gan mums būtu lielas pro­blēmas!” Saruna ar arheologu Jāni Meinertu 6
1 diena
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
“Pasaules līderi mums teikuši, ka strādājam jau nākamajā gadsimtā!” Kā latvieši veido lietu interneta vēsturi 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Ja tiek skarti cilvēku maki, viņi uz lietām sāk skatīties citādi!” Politologi vērtē Kariņa izredzes vēlreiz vadīt valdību 45
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “To katram vajadzētu darīt brīvprātīgi, bet noteikti.” Iedzīvotāji izsaka viedokli par obligāto vakcināciju virs 60 gadiem 169
1 diena
VV
Vivanta Volkova
Praktiski
“Prieks, ka latviešu jaunās ģimenes vēlas te redzēt nākotni un sakārtot vidi!” Kā Agnese, divu bērnu māmiņa, “atdzīvina” virsnieku namu Karostā 5
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Zvejnieks: Kas no Tūnbergas baidās, tas mežā neiet 16
1 diena